Dambja stiprināšanas darbi kavējas, jo būvdarbu izmaksas pārsniedz valsts piešķirto finansējumu
INESE ZONE

Ir noslēdzies Jēkabpils pilsētas aizsargdambja būvdarbu iepirkums, bet darbus vēl nevar uzsākt, jo konkursā uzvarējušā būvnieka cena pārsniedz valsts piešķirtā finansējuma apjomu. Jēkabpils novada dome pašlaik risina sarunas ar atbildīgajām ministrijām par  būvdarbu izmaksu segšanai iztrūkstošo līdzekļu piešķiršanu no valsts.
 
    Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Raivis Ra­gainis sola runāt ar valdību par to, kā finansēt trūkstošo daļu. Pašlaik tiek gaidīts septembris, kad varēšot noslēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju, pēc kā būs iespēja sākt darbus uz dambja, informē R. Ragainis.
Kā ziņots iepriekš, atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem Eiropas Sa­vienības kohēzijas programmas pasākuma «Na­cionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi» pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai, Jē­kabpils pretplūdu pasākumiem tiks atvēlēti vairāk nekā 12 miljoni eiro. Iepirkumā zemāko cenu piedāvāja SIA «Jēkabpils PMK», darbus apņemoties veikt par nepilniem 14 miljoniem eiro bez PVN.
      – Tagad iepirkums ir no­slēdzies.  Jāteic, ka tas mums ir iekavējies, jo tas ir liels un apjomīgs projekts un projekta izstrādei arī bija nobīde no plānotā termiņa, jo bija nepieciešami neparedzēti  saskaņojumi, kas jāsaņem projektēšanas laikā.  Turklāt iepirkums tika arī pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), un tāpēc tā atvēršanas laiks tika pagarināts no 10. augusta uz 21. augustu. No IUB sa­ņēmām pozitīvu atzinumu. Bija divi pretendenti –  vietējie uzņēmumi, no ku­riem viens bija uzņēmumu apvienība, kas bija iedevusi par pusotru miljonu augstāku cenu, nekā piedāvāja «Jē­kabpils PMK». Taču rezultāts neatbilst tam finansējumam, ko  valsts mums ir piešķīrusi. Mums tagad no­tiek sarunas ar Ministru kabinetu par iespēju piešķirt trūkstošo summu no valsts budžeta. Iesaistīta gan Finanšu ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai atrisinātu šo problēmu, jo šajā situācijā mēs nevaram slēgt līgumu, jo mums nav pilna finansējuma, –  stāsta Jē­kabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis.
    Vaicāts par to, vai paš­valdībai ir arī kāds plāns B, ja no valsts tomēr neizdodas saņemt nepieciešamo sum­mu, viņš atbild, ka  pirmkārt ir jāstrādā ar valdību, šobrīd gan traucējot tas, ka notiek valdības maiņa. Bet Finanšu ministrija arī vērtējot, kā to visu atrisināt. 
     – Mēs nevēlamies no­nākt finansiālās grūtībās, ņemot vēl kādu kredītu, jo daudzas lielās pašvaldības, kas visu laiku ir investējušas attīstībā,  kredītprocentu sadārdzinājuma dēļ ir nonākušas situācijā, ka tuvojas 20% robežai attiecībā uz kredītportfeli, kas ir maksimālā robeža, līdz kurai var aizņemties, –  stāsta Raivis Ra­gainis. Jāatgādina, ka pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.
Iedzīvotājus iekavētās dambja rekonstrukcijas uztrauc, jo ir bažas, vai rudenī paspēs dambi pietiekami nostiprināt, lai nebūtu jābaidās no pavasara plūdiem, vai tas nepaliks daļēji izjaukts. 
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis  Stars uzsver, ka darbu sākšana rudenī neradīs nekādu apdraudējumu, jo dambja izjaukšana nav paredzēta, tikai tā stiprināšana. Dambis pildīšot savu aizsarg­funkciju arī būvdarbu laikā, turklāt darbus varot veikt arī ziemā.
   – Pusizjauktu dambi mēs neatstāsim, mēs zinām, ko darām. To, ka šos darbus var veikt arī ziemas apstākļos, pierāda tas, ka visbīstamāko, kritiskāko posmu mēs pastiprinājām februārī. Nekur arī  nav paredzēta dambja izjaukšana, tikai pastiprināšana. Bija tādi, kas mums ziemā teica, ka veikt darbus janvārī nav labi, ka tas neatbilst tehnoloģijai likt visu uz sasaluma. Bet mums tobrīd nebija citas izejas. Būvnieks mani biedēja, ka aizskalos šķembas un noraus visu uz leju, bet segums vietām ir nosēdies tikai par 10 vai 20 centimetriem. Tas ir pietiekami labs rezultāts, kas pierāda, ka arī šādus darbus ziemā var darīt. Protams, ka ziemā nevar veikt betonēšanu, –  skaidro  domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars.
    Atbilstoši plānam abos Daugavas krastos aizsarg­dambis tiks stiprināts 6,63 kilometru garumā. Dambja pārbūvi iecerēts pabeigt pusotra gada laikā. Kopumā atjaunos vairāk nekā četru kilometru garu posmu, izbūvēs arī ūdens atsūknēšanas punktus, kādu līdz šim nebija. Dambja rekonstrukcijas darbi plānoti 14 mēnešu garumā, atskaitot  tehnoloģisko pārtraukumu ziemā. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. goga
    goga
    pirms 7 mēnešiem

    Nākošajā ziemā tas krievu miests tiks aizskalots

    Atbildēt
  2. Jecis
    Jecis
    pirms 7 mēnešiem

    Tas jau tavi draugi moskaļi gaidīja ka ziemā dambis sabruks kopā ar ES, bet kā vienmēr kukiš saņēma!!! Kamēr ņirgājas par Jēkabpili, tikmēr neredz ka pašiem kājas mēslos stieg.... Bet mums viss būs labi, būvnieks zināms - pieredzējis un uzticams, tā kā viss būs čikiniekā

  3. protams
    protams
    pirms 7 mēnešiem

    Kas lēni nāk, tas labi nāk. Te gan kavēšanās nav vietējās varas vaina, bet politiskie ķīviņu augstākajās sfērās un nespēja vienoties par valdības krēslu sadali.

    Atbildēt
  4. Juzis
    Juzis
    pirms 7 mēnešiem

    Nekas taču ārkārtējs plūdi nebija,jo pašvaldība neizsludināja ārkārtējo situāciju.Tagad projektēšana,iepirkumi iet parastajā kārtībā,saskaņā ar procedūru,kas ir visiem būvdarbiem.Tas jau bija gaidāms un tā arī ir notika-nekādu pārsteigumu.Pašvaldība jau nu gan ļoti labi visu to zināja.

    Atbildēt
  5. Haha
    Haha
    pirms 7 mēnešiem

    Ārkārtas situācija taču nesaglabājas visu vasaru!!! Ko piesējās pie tās ārkārtas situācijas, stipri gribējās paniku un piespiedu evakuāciju??? Nebija jau tornado vai viesuļvētras, nedz apdraudējums VISAI pilsētai!!! Krievi pačukstēja ka redz sliktā valdība neesot kaut ko izziņojusi, un visi pamuļķi pavilkās līdz... palasīt kas un kā un no kā atšķiras jau sarežģīti palasīt

atbildēt uz komentāru