Ziema galā, un kārta pavasara darbiem. Kā pagājusi šī ziema, kas uzbruka ar lielu cenu kāpumu malkai, apkurei un elektrībai? Kādi tuvākie plāni? Par to jautājām Aknīstes pagasta pārvaldniekam Jānim Strikam (attēlā).
– Patlaban jau esam ķērušies klāt darbiem, kas tika iesākti 2022. gadā, bet pārtraukti uz ziemu: vairāku pilsētas ielu remontiem. Radžupes ielā un šķērsieliņās pie daudzdzīvokļu mājām atjaunojam asfaltu, būs arī stāvvietas. Bedrainās ielas ar veco asfaltu līdz šim apgrūtināja iedzīvotāju pārvietošanos, turklāt ziemā brauktuvei, kas ir tādā stāvoklī, grūti veikt uzturēšanas darbus. Otrs virziens – Kalna ielas remonts, kur tāpat jāpabeidz pagājušajā gadā iesāktie asfaltēšanas darbi. Melioratoru ielai būs dubultais klājums posmā līdz tiltam, kā arī tilts tiks rekonstruēts. Te ieguldām ES fondu naudu ar pašvaldības līdzmaksājumu. Vēl kāda uz ielu stāvokļa uzlabošanu vērsta lieta ir tehniskā projekta izstrāde Zaļās un Parka ielas, kas viena otru turpina, remontam. Tās abas mums ir tranzīta ielas, un te nu mums gribētos gan jaunu asfaltu, gan apgaismojumu, gan gājēju celiņu. Cerēsim, ka budžetā nauda būs, tiesa – ne šogad. Patlaban, kā jau sacīju, top projekts, un kontroltāme rāda, ka šiem darbiem varētu būt vajadzīgs ap 900 000 eiro. Protams, reālos ciparus parādīs iepirkums. Ja viss būs, kā cerēts, darbi dabā varētu sākties tikai 2024. gadā, – stāsta Jānis Striks.
Svarīga un naudu prasoša ir arī cita lieta – pašvaldības grantētie ceļi. Pārvaldnieks stāsta, ka ziema ar sniega tīrīšanām ir «apēdusi» savu daļu ceļu fonda uzturēšanai domātās naudas, bet ko darīt – sniega šoziem bija padaudz.
– Aknīstē daļu sniega darbu veicām ar savu tehniku, kas ļāva nedaudz ietaupīt. Bet, piemēram, Asarē, kur ceļu kopgarums lielāks, šiem darbiem izgāja vairāk līdzekļu, jo bija jāmaksā darbu veicējam. Ziema diemžēl patērē arī daļu naudas, kas paredzēta vasaras ceļu uzturēšanas darbiem, no kuriem savukārt ir vairāk un paliekošāks labums. Piemēram, kā sākām pagājušajā gadā, tā arī šosezon turpināsim apauguma novākšanu, un redzam, ka tur, kur tas izdarīts, ceļi tagad ir sausāki un faktiski jau greiderējami. Tas pirmkārt. Otrkārt – ja ceļa malās nav apauguma vaļņa, tad arī nav kam puteņa laikā aizturēt sniegu un veidot kupenas. Tā ka no šā vasaras uzturēšanas darba rodas divi labumi, – skaidro J. Striks.
Vēl labi jaunumi gaidāmi Aknīstē, kur jau faktiski pabeigts daudzfunkcionālais laukums pie Radžupes ielas. Pārvaldnieks stāsta, ka uz Lieldienām varētu notikt tā atklāšana. Vēl gan pagaidām nav saņemtas bērnu rotaļu laukuma iekārtas.
Pagājušā gada aktualitāte, protams, bija resursu taupīšana. Šajā jomā gan ir daudz izdarīts, gan plānots darīt vēl. Iedalīta nauda no budžeta, un Aknīstes pagasta pārvaldes ēkai apgaismojums tiks nomainīts uz LED. Tāpat savu kārtu gaida pilsētas ielu apgaismojuma nomaiņa uz LED lampām, un arī daļā vidusskolas ēkas vēl veicami līdzīgi energotaupības pasākumi. Pārvaldnieks cer, ka savu artavu elektrības taupīšanā varēs iegūt, kad būs noslēdzies konkurss par jauno elektrības pakalpojuma sniedzēju.
No novada pašvaldības budžeta iedalīta nauda jaunu āra nojumīšu uzlikšanai bērnudārza pagalmā.
– Par spīti tam, ka visur jātaupa un jātaupa, tomēr nevar aizmirst, ka arī skaistumam pilsētvidē ir sava vieta. Lūkojoties, lai izmaksas nebūtu lielas, esam centušies un turpināsim veidot dekorācijas pilsētvidē. Tādas mums bija uz Jauno gadu, Valentīndienu, 8. martu, būs arī uz Lieldienām, 4. maiju un citiem svētkiem. Bez tā jau nevar. Un, protams, turpinām uzturēt apstādījumus, būs jauni puķu stādījumi. Kā jau esam informējuši, pārvaldes vajadzībām ir iegādāts jauns traktors «Sonalika Solis 26» – neliels, kompakts, ar aprīkojumu. Tagad ar šo tehniku var pļaut zāli, tīrīt ietves un ielas no ziemā sakaisītās smilts, tā samazinot roku darbu. Traktoram ir piekabīte, ar ko vest malku, un es redzu, ka mums vēl ir vietas, kur sagādāt malku pilsētas un pagasta vajadzībām. Lēšu, ka sanāks pat tā, ka nebūs jāiepērk. Vēl tikai jāsakārto juridiskie jautājumi cirsmu lietā. Bet citādi – ir kur veikt kopšanas, ainavu cirtes, krūmu un bīstamo koku izgriešanu parkos. Apkures sezonas laikā taupījām, cik varējām, kurinot atbilstoši āra gaisa temperatūrai. Nu jau arī malkas un šķeldas tirgotāju apetīte un pasaules notikumu un satricinājumu radītais šoks ir mazinājušies. Tā ka, ja vēl pie visa stingri piedomājam paši, lietas neapstājas un turpina kustēties. Katrā ziņā es esmu optimists un daru darbu, cik labi vien var, par spīti grūtībām, – saka Aknīstes pagasta pārvaldnieks Jānis Striks.
Aknīstes pagasts
Agrākajā Aknīstes novadā 2020. gadā bija 2 576, 2021. gadā – 2 546 un 2022. gadā – 2 430 iedzīvotāji. Savukārt Aknīstē attiecīgi 1 011 (2020. un 2021. gadā) un 969 iedzīvotāji 2022. gadā (avots: stat. gov.lv).
Aknīstes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām. Tas robežojas ar sava novada Aknīstes pilsētu, kā arī ar Asares, Gārsenes, Elkšņu, Kalna, Leimaņu un Rubenes pagastu, bet 9,6 km garā posmā – ar Lietuvu.
Pirmo reizi Aknīstes vārds vēsturiskajos avotos parādās 1298. gadā. Aknīstes pirmsākums bija Susējas vai Saltupes pilskalns. Tautā Aknīstes pilskalnu sauc par Franču Skansti. Tas tiek saistīts ar 1812. gada kara notikumiem.
Līdz 13. gs. Aknīste un tās apkārtne ietilpa sēļu novadā. 18. gadsimtā Aknīste bija viena no lielākajām baronu Tīzenhauzenu muižām. 1919. gadā ienāca lielinieki, nodibinot pagastā izpildu komiteju, kas savu darbību drīz beidza. Līdz ar to svešu varu darbība Aknīstes pagastā bija beigusies, un tā paša gada vasarā sāka darboties pagasta pašvaldība.
1920. gadā Aknīstē sā-kās uzplaukums. Liela autoritāte pagastā bija skolotājam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim J. Valdmanim. Viņš uzņēmās Aknīstes skolas vadību un veicināja tās attīstību. Mācības atkal notika dzimtajā valodā.
Šajā pašā gadā Aknīstē izveidojās īpatnēja situācija: Susējas upe pilsētu sadalīja divās daļās. Viena piederēja Latvijai, otra – Lietuvai. Tagadējās robežas pastāv kopš 1921. gada, kad Aknīstes pagastu pievienoja Latvijai, bet Lietuvai – bijušās Kurzemes guberņas Ilzu un Elkšņu muižas ar apkārtējām teritorijām.
Otrā pasaules kara laikā Aknīstē notika masveidīga ebreju iznīcināšana. 1941. gada jūlijā tika nošauti aptuveni 170 ebreji.
1949. gada 25. martā no Aknīstes pagasta tika izvestas 70 ģimenes, ap 200 vietējo iedzīvotāju. Patlaban Piemiņas parkā ir piemineklis represētajiem.
Pilsētas statusu Aknīste ieguva 1950. gadā (Aknīstes rajons ar pilsētas statusu). 1956. gadā Aknīstes rajonu pievienoja Ilūkstei. No 1967. gada 1. janvāra Aknīste pastāv kā Aknīstes ciemats. Līdz 1972. gada 1. janvārim ciemata teritorijā bija trīs kolhozi: «Susēja», «Radžupe» un «Komunārs». 1991. gadā Aknīste atkal atguva pilsētas statusu (avots – buklets «Aknīstes novads», izdevējs – Aknīstes novada pašvaldība).
2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Aknīstes pilsēta kļuva par Aknīstes novada centru, kurā ietilpa bijušā Jēkabpils rajona Aknīstes pilsēta, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagasts. 2021. gadā, kad tika noslēgta pagaidām Latvijā pēdējā administratīvi teritoriālā reforma, Aknīstes novadu iekļāva tagadējā Jēkabpils novadā, kas pilnībā atbilst agrākā Jēkabpils rajona administratīvi teritoriālajām robežām.
D. Gagunova foto
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Kopīgās saknes meklējot» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»