12. janvārī pulksten 7.00 pārgāznē pie Sakas salas bija krietni paaugstinājies ūdens līmenis, kurš joprojām cēlās. Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpināja nākt klāt jauni vižņi un applūst plašākas teritorijas. Arī Pļaviņu ūdenskrātuvē saglabājas paaugstināts ūdenslīmenis.
11. janvārī pulksten 21.50 ūdens līmenis pārsniedza 7,21 m virs nulles atzīmes, un līdz ar to tika pārsniegts oranžais brīdinājuma kritērijs. Naktī uz ceturtdienu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Jēkabpils novadā izsludināja sarkano brīdinājumu par ļoti augstu ūdens līmeni Daugavā. Tas pagaidām izsludināts līdz plkst. 14.00 piektdien. Ūdenslīmenis Daugavā pie Jēkab-pils ceturtdienas naktī jau pietuvojās vai pat draudēja pārsniegt sarkanās pakāpes brīdinājuma līmeni (840 cm virs nulles atzīmes). Tas svārstījās ar tendenci paaugstināties – 12. janvārī plkst. 5.23 tas bija 768 cm, plkst. 6.20 – 740 cm, plkst. 6.37 līmenis atkal pacēlās – 752 cm, plkst. 12.00 – 730 cm (aptuveni pusotru metru augstāks nekā diennakti iepriekš un četrus metrus augstāks nekā 1. janvārī). Hidrologi prognozēja, ka ūdens līmenis Daugavā pietuvosies vai pat pārsniegs sarkanās pakāpes brīdinājuma kritēriju – 8,4 metrus virs nulles punkta. Sarkanās pakāpes brīdinājums nozīmē, ka ir liela iespēja rasties ievērojamiem postījumiem plašā teritorijā un ka var būt apdraudēta cilvēku dzīvība. Iedzīvotājiem nepieciešams rīkoties – jābūt gataviem ārkārtas pasākumiem un evakuācijai, jāseko līdzi informācijai un norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas.
Lai mazinātu ūdens ieplūšanu pilsētā, kritiskajās vietās pie aizsargdambja abos krastos trešdien un ceturtdien tika likti smilšu maisi, slāpēta ūdens plūsma pilsētas teritorijā, kā arī atsūknēts ūdens, arī ielās un namu pagalmos.
Trešdien vakarā pulksten 23.00 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sasauca Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi ar atbildīgajiem dienestiem, bet pēc sēdes jau 12. janvārī pulksten 00.05 tika organizēta preses konference plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kurā R. Ragainis sniedza aktuālo informāciju un atbildēja uz jautājumiem.
Viņš informēja, ka tobrīd galvenā problēma bija tā, ka gan Sakas, gan Daugavas gultne ir piedzītas ar vižņiem, vižņi turpina pienākt klāt un sablīvējuma gals ir Jēkabpilī, tāpēc lielākais ūdens spiediens skar tieši pilsētu. Dambis ir tas, kas visu notur, bet ir dažas vietas, kur Daugava acīmredzot spiež uz gruntsūdeņiem, un applūst zemākās vietas. Tāpēc naktī pastiprinātā režīmā strādāja SIA «Jēkabpils ūdens» un SIA «Jēkabpils pakalpojumi», kas atsūknēja ūdeni Krasta, Skaubīša un Dārzu ielā, jo tieši tur pie paša dambja nāca ūdens.
Esmu uzdevis ar smilšu maisiem aiztaisīt šīs vietas, un, ja tas izdosies, tad turpinās strādāt atsūknēšanas mašīnas, lai nepalielinātos pieplūstošā ūdens daudzums. Ja tas tomēr neizdosies un ūdens daudzums būs lielāks, nekā spējam atsūknēt, mājas, kas jau daļēji ir applūdušas, applūdīs vēl vairāk. Ūdens tika atsūknēts arī no Pļaviņu ielas aptuveni pret bāru «Luiize». Šobrīd strādā trīs Valsts policijas ekipāžas un pašvaldības policisti, arī ārpus maiņas piesaistīti darbinieki – kopā 12, ar četrām automašīnām, lai varētu nodrošināt pilsētas un Sakas salas pārgāznes kontroli. Valsts un pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), visi zina savus pienākumus. Pašvaldības policija apzina iedzīvotājus, kurus varētu ietekmēt plūdu situācija. Ir daudzi, kam piedāvāts evakuēties, bet viņi ir atteikušies. No Jelgavas uz Jēkabpili ir piegādāts konteiners ar speciālo aprīkojumu, kas uz šo reģionu ir gana apjomīgs.
– Situācija ir tāda, ka šonakt ap pulksten 2.00 varētu gaidīt, ka kāda no upes gultnēm – Sakas vai Daugavas – varētu izkustināt vižņus, un atkarībā, kura tā būs, ūdens masas spiediens pastiprināsies uz vienu vai otru Daugavas krastu. Jau ir atbilstošs plāns, kur un ar kuriem iedzīvotājiem vienā vai otrā situācijā jākontaktējas, – ceturtdienas naktī informēja Raivis Ragainis. Vaicāts par to, vai laikus aizvērti Daugavas dambja lietus ūdeņu aizvari, viņš atbildēja, ka tas izdarīts jau rudenī. To vietās ūdens nesūcoties. Problēma būtu tad, ja dambja grunts ap aizvaru izbūves vietu tiktu izskalota. Kritiskākās vietas 12. janvāra naktī bija Skaubīša un Dārzu iela, bet novadā – Sakas sala un Gravāni, kur mājas applūda jau 10. janvārī un naktī uz 11. janvāri.
Atbildot uz jautājumu, vai pagaidām var iztikt bez papildu spēkiem, piemēram, zemessardzes vai papildu glābēju piesaistes, vai pa-gaidām būs tikai papildu aprīkojums, R. Ragainis stāstīja, ka mūsu glābēju tehnika ir aprīkota ar to pašu inventāru, ko atved, taču tas nepieciešams konkrētai maiņai, bet VUGD Jēkabpils iecirkņa vadība solot piesaistīt papildu darbiniekus un viņiem būs vajadzīgs papildu aprīkojums. Savukārt zemessardzes iesaiste būtu vajadzīga, ja nāktos evakuēt lielāku daudzumu cilvēku. Šobrīd no applūdušajām teritorijām esot evakuētas divas personas, bet 11 atteikušās evakuēties. Evakuētie izmitināti viesnīcā «Vārpa», un tiek gatavotas izmitināšanas telpas «Līkumos».
Vaicāts, vai esošā situācija nozīmē, ka Krustpils dambis ir vājākais posms pilsētas plūdu aizsardzībā, R. Ragainis sacīja, ka ūdens zemākās vietās sūcas caur lietus ūdens novades infrastruktūru, caur kuru gruntsūdeņi tiek spiesti uz ielas.
– Mēs vēl nevaram konkrēti pateikt, kāpēc pa šo aku ieplūst ūdens. Vēlāk analizēsim, kas jādara, lai to novērstu, bet tādas vietas var piefiksēt tikai tad, kad ir šādas situācijas, – saka Raivis Ragainis.
Viņš minēja, ka tagad izskan jautājumi par ledus spridzināšanu un to, kāpēc Pļaviņu HES nemaina ūdens līmeni, lai izkustinātu vižņus?
– Spridzināšana pie ledus vižņu putras ir bezjēdzīga. Tas būtu kā iemest kaut ko mannas putrā un putra tik un tā sakļaujas kopā. Savukārt HES mēģina izkustināt ledus masu, svārstot līmeni apmēram metra ro-bežās, bet tur ir sava bīstamība. Ja ledu pacels par daudz un šī ledus masa trieksies pret HES, varam pazaudēt ne tikai HES, tāpēc šādi riski netiks pieļauti, – stāsta Raivis Ragainis.
Vaicāts par iespēju saņemt finansiālu atbalstu plūdu seku novēršanai, viņš teic, ka katrreiz tā ir bijis, ka Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) nāk pretī. Tāpēc tiek uzskaitīti izdevumi, kas rodas plūdu situācijā, bet šobrīd svarīgākais esot rūpes par cilvēkiem.
Uz jautājumu, vai plūdi ir traucējuši kāda uzņēmuma darbību, priekšsēdētājs atbildēja, ka cietis tikai SIA «Kontekss» Sakas salā, kas ir atgriezts no apkārtnes. Esot pastāvīga komunikācija ar uzņēmuma vadītāju, un, kaut arī uz pārplūdušajiem ceļiem ir aizlieguma zīmes, vadītājam atļaujot ar savu apvidus mašīnu aizvest uz darbu speciālistus, jo tur darbojas elektroiekārtas, automātiska apkures sistēma.
R. Ragainis pieminēja tā dēvētos plūdu tūristus, aicinot cilvēkus ņemt vērā ierobežojumus. – Lai atvaino, kas grib to visu redzēt, bet ir uzliktas aizlieguma zīmes un policijas ekipāžas strādā kritiskajās vietās. Piemēram, ceļam Šaurītes–Prižu avēnija, pa kuru brauc skatīties, kas notiek pie Zeļķu tilta, viens gals ir applūdis, ja aizbrauc līdz tiltam, var gadīties, ka otrs applūst dažu minūšu laikā. Tāpēc tur laiž tikai tos, kas dzīvo teritorijā, – saka Raivis Ragainis.
Pašvaldība vērš autobraucēju uzmanību, ka ceturtdienas rītā satiksmei ir slēgts Pļaviņu ielas posms no Viestura ielas līdz Zaļajai ielai. Tāpat satiksmei slēgts arī pašvaldības autoceļš Skudras–Galejas–Leicāni (Sakas salas pārgāzne) Salas pagastā, kā arī ceļu Prižu avēnija un Dzeņi–Zeļķi posmi Krustpils pagastā.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai novada komunikācijas kanālos. Iepriekš jau tika informēts, ka kritiska situācija sāka veidoties nedēļas sākumā – 10. janvāra pusdienlaikā sāka applūst Sakas sala. BD toreiz vaicāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim, vai pašvaldība šādās situācijās var piedāvāt cilvēkiem pārvietošanu ar laivu uz darbu vai bērniem uz skolu, ja māja ir nošķirta no apkārtnes? Tā palu laikā rīkojas Dunavā, iesaistoties arī iedzīvotājiem pašiem.
– Ar šāda veida situācijām iedzīvotājiem jātiek galā pašiem. Cilvēki, kas dzīvo applūstošajās teritorijās, ir tam gatavi, un pagaidām neviens lūgums pēc tāda veida palīdzības nav saņemts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina atbalstu evakuācijai, ja cilvēki to vēlas. Tāpat pašvaldība, ja tas kādam būs nepieciešams, var nodrošināt apmešanās vietu uz laiku viesnīcā, – sacīja Raivis Ragainis.
Fakts
Cik saprotu, Krustpils saliņa ir zem ūdens?
Fredis
Spriedze pieaug ar katru minūti, personīgi netieku apdraudēts, bet pajumti paziņām jau piešķīru.