Jau gadiem ilgi tiek runāts par otra Daugavas tilta nepieciešamību Jēkabpilī, bet tālāk par solījumiem nav tikts. Pašvaldībai vienai segt tilta izmaksas nav iespējams. Tas arī būtu valstiski svarīgs objekts, un valsts savulaik solīja gādāt par tā celtniecību. Pa šo laiku izmaksas kļuvušas krietni lielākas, nekā būtu bijušas pirms gadiem, un no valsts puses vairs arī nav solījumu par tilta būvniecību. Tāpēc aktuāla ir esošā tilta uzturēšana un, iespējams, paplašināšana, lai iegūtu vēl vienu satiksmes joslu situācijām, kad uz tilta notiek negadījums vai remontdarbi, kas šobrīd izraisa «korķus» un kavēšanos. Ilgstoši ekspluatēti tiek arī citi tilti Jēkabpils novadā, tāpēc, lai pārliecinātos par novada tiltu un  satiksmes pārvadu stāvokli, to inspekcijas veikšanai pašvaldība budžetā šogad atvēlējusi  45 000 eiro. Tāpat pašvaldība turpina aktualizēt otra Daugavas tilta nepieciešamību.

 

     BD vaicāja novada do­mes vadībai, kāds šobrīd ir valdības viedoklis, vai tomēr ir izredzes uz otra tilta būvniecību vai arī jādomā par esošā paplašināšanu?  

      – Pagājušā gada nogalē tikos ar AS «Ceļu projekts» tiltu projektēšanas nodaļas inženieriem, un tika pārrunāta jauna tilta būvniecība. Tad tika minēts, ka tagad jauna tilta izmaksas jau varētu būt sasniegušas  49 miljonus eiro. Esošā tilta ekspluatācijas resurss ir atlicis aptuveni 30 gadiem. Lai paplašinātu esošo tiltu   ar vēl vienu braukšanas joslu un velojoslām abās pusēs, būtu jāveic apjomīgi būvdarbi, jāmaina tilta laidumi un jāpastiprina balsti. Tas ir  tā, ka  praktiski jātaisa jauns tilts. Tilta pārbūves izmaksas šobrīd būtu 18 miljoni eiro. Pašvaldība regulāri runā gan ar Satiksmes ministriju, gan šobrīd arī ar Aizsardzības ministriju par vēl viena tilta būvniecību. Jāteic, ka dzirdīgas ausis neesam atraduši. Vienīgā cerība ir, ka jauns tilts varētu būt vajadzīgs topošajam militārajam poligonam «Sēlija». Bet viņi šobrīd kā sev  izdevīgāku va-riantu  saskata tilta būvniecību, savienojot Jaunjel­gavu ar Skrīveriem, –  stāsta Jē­kabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis.  

    R. Ragainis piebilst, ka tilti pār Daugavu ārpus Rīgas ir tikai dažās vietās.  No stratēģijas viedokļa Dau­gavpils ir pierobežā un militāru draudu gadījumā sa­ņemtu pirmo triecienu, Jēkabpils būtu nākamā. 

     – Mēs esam robežšķirtne kara gadījumā, un te ir tas jautājums –  mobilitāte, cik ātri un ko var darīt, vajag arī uz Lielvārdi šķērsojumu, bet runa ir par to, ka arī te – Jēkabpilī –  vajag tiltu. Taču runa ir par naudu, par izmaksām, –  spriež Raivis Ra­gainis.

    Vaicāts, kā tad rīkoties, ja armijas vajadzībām tiltu Jēkabpilī tomēr necels, bet ekspluatācijai atlikuši gadi 30, kas var paiet runās par būvniecību, ko redzam jau tagad, R. Ragainis  atteic, ka tad jāizšķiras, ko darīt.  

    – Te ir nianse –  taisīt uzreiz pamatīgu esošā tilta remontu vai remontēt pa druskai? 18 miljoni –  tas ir daudz.   Trakākais tad būtu ar loģistiku, jo esošo tiltu varētu remontēt tikai kādus noteiktus mēnešus, kamēr nav ziemas apstākļu. Vasarā varētu izmantot pontonu tiltu, bet ko ziemā darīt? Jēkabpilī jau nav tādu iespēju kā Rīgā, kad vienu tiltu remontē un var braukt pa citiem. Bet šo 30 gadu laikā tilts būs kapitāli jāremontē, jo tas jau nekur nepazudīs arī tad, ja būs otrs tilts, –  saka Raivis Ragainis.