BD jau informēja par situāciju ar SIA «Reāls» peldbaseinu, kur šogad nenotiek bērnu peldēšanas nodarbības, kas ir sporta baseina galvenais ieņēmumu avots. Novada pašvaldība situācijā vaino pandēmijas apstākļus. Savukārt uzņēmējs Modris Lācis pauž viedokli, ka nejūt pašvaldības atbalstu un vēlmi, lai bērni peldētu, jo citās pašvaldībās bērni baseinus apmeklē gandrīz visu ziemu. SIA «Reāls» savulaik, kad tika atzīts, ka Salas peldbaseinu neatmaksājas atjaunot, pelbaseinu uzbūvēja, vienojoties ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību, ka tā nodrošinās bērnu nodarbības un maksās par šo pakalpojumu.
Jēkabpils novada attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē SIA «Reāls» valdes locekļi Modris Lācis un Laura Krastiņa informēja novada domes deputātus par situāciju.
– Esam nonākuši krīzes situācijā, kad ir jālūdz pašvaldībai atbalsts, jo, sākoties Covid-19, sāka buksēt Jēkabpils pašvaldības savulaik organizētā bērnu peldēšanas apmācības plūsma. Pašvaldība ir mūsu lielākais sadarbības partneris, bet pašlaik mēs nejūtam partnerību. Visās pašvaldībās peldēšanas nodarbības ir organizētas gan šajā, gan pērnā gada sezonā, bet mēs stāvam uz vietas. Mēs piedāvājam pašvaldībai iegādāties sporta ēku ar peldbaseinu. Sporta peldbaseins ir uzbūvēts 2015. gadā. Visus šos gadus esam veiksmīgi darbojušies, bija peldēšanas apmācības dalībnieku skaita pieaugums. Sākoties Covid krīzei, esam ieguldījuši savus privātos līdzekļus un aizņēmušies, jo bija solījumi, ka nu tik būs un bērni peldēs. Bet katra reize, kad sagatavojam baseinu, izmaksā vairākus tūkstošus eiro, un mēs to nevaram atļauties. Tāpēc piedāvājam peldbaseinu iegādāties vai iznomāt. Mēs no savas puses kā uzņēmēji un pakalpojuma sniedzēji to uztveram kā ņirgāšanos, ja budžetā peldēšanas nodarbībām ir paredzēta nulle, bet, kad kāds deputāts uz to norāda, piešķir 15 000 eiro gada griezumā. Vai ir papētīts, cik daudz no budžeta prasa baseins Koknesē vai Līvānos? Mēs esam tādā lielā neizpratnē, jo nejūtam pašvaldības ieinteresētību, lai baseins būtu bērniem pieejams, lai mēs darbotos. Tēva uzņēmums ir dibināts 1992. gadā, un mēs veiksmīgi darbojamies jau 30 gadus un savus pakalpojumus sniedzam jau no 2007. gada, pārvarot vairākas krīzes, bet šī ir tā reize, kad gribētu lūgt sadarbību un pretimnākšanu, – sacīja Laura Krastiņa.
Rosina pirkt visu – gan baseinu, gan SPA
Deputāts Jānis Raščevskis arī pārmeta, ka pašvaldība nevēlas šo jautājumu risināt. Vēl pirms jaunā gada M. Lācis esot lūdzis šo jautājumu iekustināt, jo domes vadība ar viņu nerunājot. Tad bijusi runa, ka bērnu peldēšanas nodarbības varētu sākt jaunajā gadā.
– Ja būtu gribējuši to risināt, vismaz kaut kas būtu darīts. Budžetā iekļāva 12 000 eiro, bet lai organizētu peldēšanu, vajag 90 000 vai 100 000 eiro. Es nezinu, ko mēs šodien varam izlemt, jo manā skatījumā nav reāli pirkt baseinu. Ne mums ir ieplānota nauda pirkšanai, ne arī sporta baseinu var atdalīt no SPA kompleksa. Domāju, jāmeklē pieturas punkti, lai baseins funkcionētu kā līdz šim, jo tuvākajā laikā mēs neko jaunu šeit neuzcelsim, – savu viedokli pauda Jānis Raščevskis.
L. Krastiņa piebilda, ka sporta baseina ēkai ir atsevišķa inventarizācijas lieta, kadastrs un lietošanas veids – sporta ēka ar peldbaseinu. To var tehniski atdalīt, jo ir atsevišķa ieeja, duša, garderobes un sanitārie mezgli. L. Krastiņa sacīja, ka būtu ar mieru piedāvāt atpirkt baseinu par atlikušo bilances vērtību. Konkrēto summu negribētu tagad nosaukt, par to varētu tikties un runāt atsevišķi.
Deputāts Aigars Nitišs minēja, ka līdzšinējā sadarbība nemaz neesot bijusi tik ideāla. Bijušas sūdzības par ūdens temperatūru baseinā, ventilāciju, nepieciešamību pēc kosmētiskā remonta.
– Ja skatāmies uz baseina nākotni, skaidrs, ka pilsētai vajag baseinu – labu, sakoptu, saremontētu, ar labu ventilāciju, ar siltu ūdeni un pietiekošu personālu drošībai. Skaidrs, ka tas maksās daudz, un tie nebūs ne 15 000, ne 50 000 eiro. Skaidrs, ka privātais to visu neieguldīs, un vēl skaidrs, ka daļu no tās būves ar baseina funkciju nav jēgas pirkt. Atdalīt var, bet tas pakalpojums būs samocīts. Līvānos, kamēr bērni baseinā, pieaugušie var ieiet pirtī. Vai mums būs tā, ka viens peldēs baseinā, bet otrs ies caur citu ieeju uz pirti pirkt biļeti? Tur nekas nesanāks. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir jāpērk vai jāiznomā viss komplekss. Mans priekšlikums ir, ja uzņēmēji ir ar mieru, ņemt visu kompleksu ar SPA. Jāmēģina vienoties par cenu un laika grafiku samaksai un jārada labs pakalpojums iedzīvotājiem, – sacīja Aigars Nitišs.
M. Lācis iebilda, ka Veselības inspekcija baseinos veic pārbaudes, un ūdens temperatūra vienmēr bijusi atbilstoša normām. Ventilācija esot noregulēta vidējā režīmā, jo vienam peldēšanas trenerim par karstu, citam – par aukstu. Pārmetumi esot nevietā, un sporta baseina būve nav novecojusi un esot labi uzturēta.
Visu rakstu lasiet BD 15. marta numurā
GedertsPiebriedis
Skaidrs, ka ir jāpērk! Pilsēt bez basein atstāt nevar. Vienīga normāl viet pilsēta, kur var vis ģimen kulturāl atpūstes. Ja iepriekš īpašneks Lācs nevarej nodrosinat normāl temperatūr, tad pašvaldib tak varēs iztaisit vis uz oki-doki. Davaj, Ragain, nelaid garam izdevīb!
nu ja,bet
Bez atbildīgo personu pamatīgas izlamāšanas tā lieta no vietas neizkustēsies.