14. jūnijā pie Dignājas muižas tika atklāts piemiņas akmens 1941. un 1949. gadā deportētajiem Dignājas pagasta iedzīvotājiem.
Pasākumā piedalījās Dignājas pagasta ļaudis un represēto iedzīvotāju radinieki, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags, pagasta pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības «Dzīvības koks» vadītāja Gunita Berķe, biedrības «Cirkuži» vadītāja Inga Stūrmane, biedrību pārstāvji un citi in-teresenti. Par muzikālo no-skaņu parūpējās Arnis Čakstiņš un Aīda Bikauniece.
Klātesošie vienojās kopīgās dziesmās, dalījās atmiņu stāstos un nolika ziedus pie jaunizveidotās piemiņas vietas.
Dignājas pagastmāja bijušās Dignājas muižas vietā tika uzbūvēta 1927. gadā. Diemžēl 1941. un 1949. gadā tā kļuva par vietu, no kuras izsūtījumā aizveda Dignājas pagasta iedzīvotājus, nežēlojot ne bērnus, ne vecus cilvēkus.
Piemiņas vieta tapusi ar biedrības «Dzīvības koks», Jēkabpils novada pašvaldības un biedrības «Cirkuži» atbalstu.
«Dzīvības koks» kopš 2012. gada Dignājas muižā (bijušajā tautas namā) veido onkoloģisko pacientu rehabilitācijas centru.
Re kā
Palasot avīzi Dignājā visādas labas lietas notiekās...
ciniķis
Kā šis akmens uzlabo tavu dzīvi?
ciniķim
Vai tad šis Piemiņas akmens Tavu dzīvi jau padarījis smagu, ja tā jautā ?
ciniķis
Man no šī akmens ne silts, ne auksts. Latviešiem patīk gremdēties pagātnē un tik sērot par visu. Pelēka, depresīva tautiņa ar tieksmi uz pašdestrukciju.
tikai
Jāsēro nav bet tikai jāpiemin tāpat kā mēs kapos pieminam savus aizgājušos tuviniekus, tas arī viss. nedomāju, ka tāpēc es esmu pelēks, depresīvs un "pašdestrukcijas " nomākts. DDD Rīt jālīgo, lai visiem priecīgs noskaņojums.
Goga
Lai rīt vakarā visas meitenes skraida bez bikšelēm!
oga
Es iedevu tautiešami Kājiņās stāvēdama, Neies tāda nieka dēļ, Pa zemīti vārtīties.
Ja ir piemiņas akmens,
tad vajag arī ciparu. Cik iedzīvotājus izsūtīja 1941. un 1949.gadā no Dignājas pagasta? Vai kāds zina?