Jau gadiem nekas nenotiek ar tā dēvētajām «Maxima» mājām, kas, ietītas plēvē, nerotā Jēkabpils centru.
Ēkas bija iegādātas privātīpašumā, un tika solīts izveidot biroju telpas un kafejnīcu. Tad ilgi nekas nenotika, tad sekoja Covid pandēmija un karš Ukrainā, kas mainīja daudzu uzņēmēju plānus, iespējams, arī abu māju īpašniekiem. Saprotams, ka pašvaldība maz ko var ietekmēt, bet ēkas taču atrodas vēsturiskajā centrā un ir vietējas nozīmes aizsargājami kultūrvēsturiski objekti. Tieši tāpēc jau tās, veikalu «Maxima» būvējot, savulaik «iepakoja», lai it kā atjaunotu kā vēsturisku vērtību, tāpēc šim nolūkam meklēja investoru. BD vaicāja, vai pašvaldība nevar vismaz no šī viedokļa vērsties pie īpašnieka, ja nav iespēju pašam ko darīt, varbūt var mēģināt mājas pārdot kādam interesentam? BD šo jautājumu reiz jau uzdeva jaunizveidotā novada vadībai, un atbilde bija, ka pašvaldība neko nezina par šo ēku īpašniekiem un iespējamo likteni. Bet novada pašvaldība taču pārņēma visu mantojumu no Jēkabpils pilsētas domes, arī pienākumu gādāt par vēsturisko apbūvi, kaut arī pilsētas domei tas ne visai izdevās attiecībā uz šīm mājām.
Novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers arī atzīst, ka šis jautājums jau ir sens.
– Abas mājas atrodas pilsētas vēsturiskās apbūves daļā, un attiecīgu iestāžu uzstādījums ir, ka tās ir jāsaglabā. Šobrīd situācija ir tāda, ka vienas – mazākās – ēkas, kas ir tuvāk pašvaldības domes namam, īpašnieks ir sarosījies, un pērn septembrī būvvaldē tika saskaņots projekts par kafijas namiņa ierīkošanu. Diemžēl šī gada laikā nekas tur nav darīts. Būvvaldes vadītāja ar viņiem ir runājusi, kāpēc nekas nenotiek, bet atbildes ir nekonkrētas: domāsim, darīsim. Acīmredzot kaut kas īpašnieka biznesa plānos ir mainījies. Kas attiecas uz otru – lielāko – ēku, tad arī ar tās īpašnieku ir vairākkārt runāts. Viņam bija plāni par specializētu veikalu, bet tālāk par sarunām nav tikts, – stāsta Uldis Skreivers.
Atbildot uz jautājumu, vai domes rīcībā ir kādi juridiski instrumenti, lai mudinātu ko darīt, U. Skreivers skaidro, ka labākais veids esot būvvaldes uzrakstīts apsekošanas akts. Bet pagaidām būvvalde abas mājas apseko vizuāli bez aktu rakstīšanas. Tām neesot sliktākais stāvoklis salīdzinoši ar citām mājām pilsētā. Un tas galu galā tomēr esot privātīpašums.
– Tagad apkārt ir plēve, kas nav sliktākais veids, kā tās saglabāt, un, braucot garām, ēkas vizuāli izskatās labi, – sacīja Uldis Skreivers.
prusaks
Tajās mājās var ierīkot sociālos dzīvokļus , lai grūtdieņi būtu acu priekša un visi (arī tūristi) redzētu cik labi viņi dzīvo Jēkabpilī.
hihi
Tur jau baļķi sienās sapuvuši,viss jāceļ no jauna.
nekas
Sastutēs, piekrāsos un kalpos vēl simts gadus.
Faktiski
Drūma ir tā pilsēta Jēkabpils, ar vecām butkām un dzērājiņiem zvilnošiem uz soliņiem.
Ačulis
Lai izdodas tās ēkas atjaunot un veicas ar izdomu tiem īpašniekiem tur kaut ko ierīkot! Ēka bez zemes, priekš komercdarbības, ir liels izaicinājums.