Jēkabpils novada dome informē, ka priekšsēdētājs Raivis Ragainis un priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags 22. martā tikās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdi un darbiniekiem – nodaļu vadītājiem un virsmāsām. Tik­šanās laikā valde iepazīstinājusi ar plānotajiem soļiem finanšu situācijas uzlabošanai, ņemot vērā pacientu skaita samazinājumu un citus faktorus, kas ietekmē slimnīcas finanšu plūsmu 2023. gadā. Pārrunāta arī pašvaldības iesaiste diskusijās par valsts finansējuma palielinājumu. 

       – Uz tikšanos mūs aicināja slimnīcas valde. Valde domi jau bija iepazīstinājusi ar situāciju slimnīcā un risinājumiem, kādus viņi redz tās uzlabošanai, un mēs šajā ziņā  uzticamies slimnīcas vadībai. Tagad valde mūs aicināja uz sarunu ar nodaļu vadītājiem un personālu,  lai arī slimnīcas darbinieki zinātu, ka pašvaldība ir informēta par šo situāciju, ka tā nav tikai kaut kāda slimnīcas vadības kaprīze vai iegriba, tas nav no pirksta izzīsts lēmums, bet tā ir nopietna problēma, par ko dome zina, un ir soļi, kas veicami iestādes iekšējā darba organizācijā, lai to risinātu. Pirmais, kas tiek vērtēts, ir administratīvo izdevumu samazinājums. Izmantojot Covid-19 piemaksas (tas bija būtisks ieguldījums slimnīcas budžetā –  2,6 vai 2,9 miljoni eiro), atalgojuma līmenis tika koriģēts. Varbūt bija kādi bonusi, un tagad no tā visa nākas atteikties. Protams, ir grūti. Pirmais, ko arī vadība vēlas, ir apturēt koplīgumu, izvērtēt tā bo­nusus. Tādā veidā varētu iegūt līdz pat 800 000 eiro ietaupījumu. Diemžēl pat tas vēl joprojām nesedz visu šī gada finanšu trūkumu, –  sacīja Raivis Ragainis.

     Mediķi gan nereti uzsver, ka Covid naudu nesaņēma visi slimnīcu darbinieki un valdība savulaik solīja saglabāt atalgojumu atbilstoši šim līmenim.

– Ir diezgan būtiski samazinājies pacientu skaits, un tas ir tas, par ko slimnīca saņem naudu no Nacionālā veselības dienesta (NVD), toties atalgojums ir būtiski kāpis. Covid nauda bija budžets, ar kuru operēja slimnīcas vadība, piesaistot gan papildu ārstus, gan maksājot personālam lielāku atalgojumu, bet tagad atalgojums ir nolikts atpakaļ 2020. gada līmenī. Tas ir būtisks kritums pret 2021. un 2022. gadu. Šobrīd slimnīcas vadība dara visu, lai kompensētu šo kritumu un nebūtu tā, ka jūnijā vai jūlijā vispār nav ko izmaksāt algās. Problēmu ir daudz, un tās nav tikai mūsu, tādas ir arī citām slimnīcām. Vienīgā atšķirība ir tā, ka dažām slimnīcām ir bijis finanšu spilvens uz Covid naudas rēķina un citām lietām, un viņi šo gadu var iztikt. Bet slimnīcām, kam tā nav, jāskatās, kā šo gadu izdzīvot, – skaidro Raivis Ragainis.

     Runājot par to, ka ir mazākas slimnīcas, kā, piemēram, Madonas, kas tik ļoti par finansējumu nesūdzas, R. Ragainis skaidro, ka tas tādēļ, ka Madonā nekoncentrējas uz akūto pacientu ārstēšanu, kas ir obligāta prasība reģionālajām slimnīcām. 

    – Lai nodrošinātu palīdzību akūtos gadījumos, vienalga, vai tobrīd ir vai nav pacienti, personālam ir jābūt darbā. Bet 3. līmeņa slimnīcas darbu plāno tikai uz plānveida pakalpojumiem, ar ko nopelna, un visu citu met malā. Ja mēs tagad pateiktu, ka Jēkabpils slimnīca aiziet uz tādu sistēmu, visi būtu neapmierināti. Te jau ir tā būtība, ka Jē­kabpils slimnīcā ir jāuztur personāls, kuram kādā brīdī nav noslodzes, un tas maksā naudu. Bet nevar jau pa­teikt, kad notiks avārija vai kas cits, un mediķi būs nepieciešami. Tāpēc akūtās situācijas prasa lielu daudzumu darbinieku, dežūras ir 24/7, un  cilvēkiem ir jāsaņem atalgojums. Turklāt valsts par padarīto darbu maksā neadekvāti zemu cenu. Un vēl ir virsstundas, par ko jāmaksā vairāk. Nebūtu jau problēma samazināt virsstundu skaitu, un ārsti būtu ar mieru to darīt, ja būtu mediķi, kas strādā. Bet viņu nav, un esošie pārstrādā slodzi un ir virsstundas, kas rada lielas algu izmaksas. Ja Rīgā ir seši ārsti ar lielāku algu –  trīs tūkstošiem eiro pamatalgā, sešreiz reiz trīs ir 18 000 eiro. Bet, ja mums ir tikai četri vai trīs speciālisti, un viņiem jādežurē 24/7 un ir darbs svētku dienās, par ko arī maksā vairāk, tie jau būs pāri 20 000 eiro atalgojumā. Un es arī saprotu dakterus: ja strādā tā, ka faktiski dzīvo darbā, tad tu par to arī gribi sa­ņemt. Te ir tā problēma. Premjers Kariņš ir pateicis visām ministrijām meklēt rezerves, lai stutētu medicīnu un izglītību atbilstoši valdības deklarācijai. Un deklarācijā tie ir 12% no valsts kopbudžeta medicīnai. Ve­selības ministrija skaidro, ka ir atvēlēti tikai 10,8%, tātad nedaudz vairāk kā 1% trūkst. Tas viens procents no valsts budžeta ir 140 miljoni. Slimnīcas saka, ka tieši tas viņiem trūkst atalgojumam un slimnīcu uzturēšanai, –  stāsta Raivis Ragainis.

Viņš piebilst, ka sarunas par koplīgumu ar slimnīcas kolektīvu turpinās. Esot ļoti laba slimnīcas vadības prezentācija, ka, piemēram, Rēzeknē atalgojumam no iestādes budžeta tērē 60%, bet Jēkabpils slimnīcā –  virs 70%, tātad ir mazliet par daudz, bet slimnīcas maciņā ir tik, cik ir, un jādomā, kā ar to iztikt. 

      – Mūsu tikšanās mērķis nebija iejaukties slimnīcas darbā, bet lai kolektīvs saprot, kur ir problēma. Kolektīvā virmoja viedoklis, kāpēc gan pašvaldība nevarētu piemaksāt ārstiem. Bet mēs to nedrīkstam darīt kapitālsabiedrībā. Mēs va­ram palīdzēt ar projektu virzību, varam palīdzēt ar aparatūras iegādi, ieguldot to pamatkapitālā, bet nevar dot naudu algām. Mēs tikai lūdzām kolektīvu būt saprotošiem. Lūdzām uztvert vadību kā izejas meklētājus, nevis, ka viņi atnāca, un nu tikai visu mainīs, jo kaut kas vienkārši nepatīk. Ir, protams, mediķu pārmetums valdības virzienā, ka sev viņi algas pacēla, bet dakteriem tās tagad samazina. Es tam pilnīgi piekrītu. Taču esmu skeptisks, ka koplīgums nav jāmaina, jo tas labos laikos ir uzaudzēts. Arī pašvaldībā bija dažas struktūras, kas bija uzaudzējušas gana labus koplīgumus, un mums tikai tagad izdevās noslēgt jauno koplīgumu atbilstoši likumam un mūsu varēšanai. Bet tas, kas man raisa sašutumu, ir, ka ārsti un medicīnas personāls mūsu slimnīcā nav apgādāti ar veselības apdrošināšanas polisēm. Tur ir jāmeklē risinājums, –  saka Raivis Ra­gainis. 

      Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs  sacīja, ka valde aicinājusi domes vadību tikties ar kolektīvu, jo slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Saruna bijusi aktuāla, lai kolektīvs saprastu, ka  pašvaldība zina par situāciju slimnīcā un saprot, ka valde koordinēti strādā sadarbībā ar pašvaldību. 

– Varbūt kolektīvs ne līdz galam izprot situācijas no­pietnību, tāpēc kopā ar pašvaldību tika izrunāti visi stratēģiskie soļi. Pašvaldība solīja uzturēt dialogu ar Veselības ministriju un aicināt uz Jēkabpils slimnīcu veselības ministri, lai iepazīstas ar konkrēto situāciju. Pašvaldība arī uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt 4. līmeni – reģionālās slimnīcas statusu, ko solīja aizstāvēt arī ministrijas līmenī, runājot par to, ka finansējums ir nepietiekams, –   sacīja Ervīns Keišs.

E. Keišs arī pastāstīja, ka Jēkabpils slimnīca ir informējusi Nacionālo veselības dienestu par zaudējumiem, ko radīja nepieciešamība evakuēt stacionētos pacientus janvāra plūdu laikā, kad bija risks slimnīcas applūšanai. Rezultātā slimnīca ne­guva samaksu, ko saņemtu, ja pacienti būtu ārstēti Jēkabpilī.  NVD esot solījis samaksu no līdzekļiem ne­paredzētiem gadījumiem, bet par to, tāpat kā par cita slimnīcām solītā finansējuma saņemšanas termiņiem un apmēru, vēl neesot skaidrības, tādēļ jāturpina meklēt iespējas, kā izdzīvot.