Biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks» jau 14. gadu nosauc Latvijas gada ģeovietu. Šogad par tādu izvēlēta Vidzemes Augstskolas lektora Jura Smaļinska izvirzītā Kraukļa klints Daugavas labajā krastā un upes pretējā pusē esošā Krustalīča klints. Šī vieta atrodas netālu aiz Pļaviņām – Aizkraukles novada Stukmaņos.
22. aprīlī Vidzemes Augstskolas mācībspēki Juris Smaļinskis, Iveta Druva-Druvaskalne, Ilze Grīn-felde, Linda Veliverronena, šīs augstskolas tūrisma un atpūtas studiju virziena studenti un ģeologs Dainis Ozols devās uz Stukmaņiem gada ģeovietas izpētes ekspedīcijā. Viņiem pievienojās arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas studiju virziena studenti docētāja Ģirta Stinkuļa vadībā. Pētnieki klintis apsekoja vispirms no krasta, bet vēlāk arī no Daugavas puses, izmantojot vietējā uzņēmēja Arvīda Apfelbauma laivas un kempinga «Annas klints» teritoriju.
BD ekspedīcijas dalībniekus satika jau pēc atgriešanās no izpētes darbiem. Jautājām šīs ekspedīcijas iniciatoram Jurim SMAĻINSKIM, ar ko tad tik īpašas ir Kraukļa un Krustalīča klintis, ka tām ticis šīgada Latvijas ģeovietas nosaukums?
– Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas. Ģeovietas izsludināšanai galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību. Šī teritorija no vienas puses ir zudusī Latvijas vērtība, no otras puses kaut kas jau te ir palicis. Pēc appludināšanas virs ūdens palikušās klinšu augšdaļas – vertikālās kraujas – ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un ļoti gleznainas. Tās ir interesantas arī ar savu floru un faunu – te ligzdo zivju dzenītis, rodamas reti sastopamas sīkpapardes un sūnu sugas u. c. Tomēr klintis aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses, braucot ar laivu. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros. Turklāt mani senči nāk no Sēlijas, un arī tas kalpoja par vienu no iemesliem, kādēļ izvirzīju šo vietu nominācijai, lai vēlāk varētu to pastiprināti izpētīt un popularizēt. Domāju, ka šai vietai gada garumā būsim izveidojuši labu mārketingu.
– Kā pētniekiem šodien veicās? Vai ekspedīcijas mērķi sasniegti?
– Pirms laivošanas mums bija ļoti interesants pārgājiens uz Kraukļa klinti, kur Ģirts Stinkulis klātesošajiem aizraujoši pastāstīja par šo dabas objektu veidošanos un fosīlijām. Mēs tur atradām stromatoporu fosīlijas, kas tādā apjomā, formā un lielumā, kā mēs konstatējām, ir ļoti reti sastopamas devona nogulumiežos. Šodienas uzdevumus esam izpildījuši, tagad palicis garlaicīgākais posms – informācijas apkopošana, analīze un apstrāde.
Plānojam izgatavot un rudenī šeit uzstādīt stendu, kurā atainosim to informāciju un zināšanas, ko esam ieguvuši izpētes procesā. Esam vairāk uzzinājuši arī par Annas klinti, Oliņkalnu, Sēlpils pilskalnu, kas atrodas otrā Daugavas krastā. Šis būtu lielisks maršruts Latvijas apceļotājiem: iznomāt «Mežmalas laivās» laivu, aplūkot unikālās klintis no upes, kā arī izpētīt Sēlijas populāros dabas tūrisma objektus, izkāpjot pretējā krastā.
Šī ekspedīcija notiek sadarbībā ar vietējo pašvaldību. Aizkraukles novada dome sponsorējusi mums laivu nomu. Ekspedīcijas laikā iegūto informāciju un fotoattēlus mēs labprāt nodosim Kokneses Tūrisma informācijas centram.
Kad laivas izceltas krastā, pa «Annas klints» teritorijā izveidoto skaisto pastaigu laipu dodamies uz Daugavas krastu tieši pretī pētāmajam objektam, kur uz terases daļa studentu jau uzvārījusi pusdienu zupu. Nu var apspriest ekspedīcijas laikā gūtos iespaidus. Lielākā daļa studentu līdzīgos braucienos piedalās pirmo reizi.
– No šī brauciena esmu guvusi milzums pozitīvu emociju un daudz vērtīgas informācijas. Bez jau tradicionālās laivošanas šo vietu redzu kā izcili piemērotu koncertiem uz ūdens, – ar savām idejām dalās 1. kursa studente Emīlija.
