Eksperti ceļ trauksmi – peldēšanu skolēniem māca pārāk īsu laiku un ne visās skolās
INESE ZONE

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka šogad noslīkuši jau pieci bērni vecumā līdz 17 gadiem. Taču aptuveni trešajā daļā skolu peldētapmācību apgūst tikai vienu gadu otrajā klasē vai to neīsteno vispār. Eksperti ceļ trauksmi, ka tas ir par maz. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs paudis viedokli, ka pašvaldībām vajadzētu apsvērt ideju aprīkot dabiskās ūdenstilpes ar sezonālu infrastruktūru, lai arī tajās nodrošinātu bērnu peldētapmācību, nevis izvirzīt mērķi būvēt slēgto peldbaseinu katrā pagastā.  
 
Reti kurš uzdrošināšoties mācīt peldēt ezerā
    Valsts mērogā vienotai peldētapmācības programmai nākamajam ga­dam finansējums netiek plānots, un pašvaldības arī saskaras ar finanšu grūtībām. Sarežģīti organizēt pel­dētapmācību ir arī tā­dēļ, ka trūkst treneru un ne visur ir piemēroti baseini.
    Preses konferencē Jē­kabpils novada domē iz­skanēja jautājums, vai paš­valdība saskata iespējas aprīkot dabiskās ūdenstilpes – Daugavu, Radžu ūdenskrātuvi, Vie­sītes, Saukas vai citus ezerus – ar nepieciešamo infrastruktūru peldētapmācībai vasarās, ko varētu organizēt, arī  rīkojot dienas nometnes. Tāpat tika vaicāts, kā šajā mācību gadā tiek organizēta skolēnu peldēt­apmācība? 
    – Tas nav nekas jauns. Jau padomju laikā bija tāds slavens sporta skolotājs Jānis Āboliņš Atašienē un Sūnu skolā, kurš bērnus mācīja peldēt Laukezerā. Gārsenē bija Pēteris Va­naģelis, kas to darīja Vec­muižas ezerā. Tie bija sporta entuziasti, kas savā brīvajā laikā vasarās ierīkoja peldvietas un mācīja bērnus. Bet šobrīd es redzu, ka pareizāks risinājums, ko lielākoties dara pašvaldības un arī Jēkabpils no­vads, ir finansējuma piešķiršana peldētapmācībai skolēniem. Tā notiek mācību procesā kā viena no tā sastāvdaļām. Tas arī ir saistīts ar skolēnu drošību. Man bija jāiesniedz atskaite Izglītības un zinātnes ministrijai par sasniedzamajiem rezultātiem, kādi tad tie ir peldētapmācībā, tādēļ interesējos, kā citos novados to nosaka. Un pirmais ir tas, vai bērns māk peldēt un cik metrus viņš var nopeldēt pēc mācībām. Ja kurš var piecus metrus, tad arī tas esot labi. Būsim godīgi, jo tāda ir dzīve – katram ir citas spējas. Ja runā par in­fra­struktūru peldētapmācībai vasarās ūdenstilpēs, tad pašvaldība iespēju robežās to jau ir sakārtojusi. Jautājums ir par treneriem, kas to varētu darīt. Arī pašvaldības iepirkumu rezultātā, kad runa ir par peldētapmācību baseinos, mēs redzam, ka liels izaicinājums ir treneru trūkums. Un papildu jautājums ir, cik ir tādu profesionāļu, kas uzdrošināsies mācīt bērnu  atklātās ūdenstilpēs, jo tas ir saistīts ar drošības riskiem, bet ideja pati par sevi nav slikta, – sacīja Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitiške.  
    Savukārt par iespēju mācīt bērniem peldēt nometņu laikā viņa norāda uz cita veida problēmām. Kas notiks, ja pašvaldība izsludinās iepirkumu no­metnēm, kur viens no nosacījumiem būs peldēt­apmācība, bet nometnes norises laikā būs slikti laika apstākļi un atklātā ūdenstilpē peldēt nevarēs? Tas neesot viennozīmīgi atbildams jautājums.  
 
 
Mudinās piešķirt naudu turpmākai peldētapmācībai
    A. Voitiške noraidīja iespēju, ka nākamgad varētu plānot peldētapmācību brīvā dabā, un sacīja, ka viņas kā izglītības pārvaldes vadītājas nostāja ir iesniegt pieteikumu paš­valdības finansējumam budžetā peldētapmācībai skolas laikā. Varbūt šim nolūkam varot izmantot arī veselības veicināšanas projekta resursus. – Redzu, ka jēgpilnāk ir to darīt mācību procesa laikā, izmantojot drošu vidi un profesionālus trenerus, kur uz baseinu līdzi brauc pedagogi un ir cilvēki, kas var atbildēt par bērnu drošību, – saka Aija Voi­tiške.  
  Peldētmācībai šogad ir atvēlēti 30 000 eiro, un šobrīd mācību kursu pabeidzot Salas vidusskolas audzēkņi. Visās novada skolās bērni to jau būšot izgājuši, un, kad būs bu­džeta sagatavošana paš­valdī­bai, sniegšot pieteikumu atvēlēt naudu peldētmācībai arī nākamajā budžeta gadā. Tad pavasarī skolas varēs atkal uzsākt šo procesu. Peldētap­mācību pavasarī sāk 2. klase, un rudenī procesu pabeidz jau ar 3. klasi, un tā tas notiekot visās skolās. 
   Lai arī Jēkabpils novada bērniem ir iespējas apgūt peldēšanas prasmes pamatus, eksperti norāda, ka ar mācību gada laikā nodrošināto stundu skaitu ir par maz. Latvijas Peldēšanas federācija un biedrības «Peldēt droši» eksperti norāda, ka bērniem jāmācās vismaz divus līdz trīs gadus, lai pilnībā apgūtu peldētprasmi, un nepieciešams, lai būtu vismaz 36 peldēšanas stundas mācību gadā.
 
«Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule šogad sarunu festivālā «Lampa» teica: «Šogad ejam uz izsaukumu skaita rekordu. Iepriekšējos divos gados vidēji bija 170 izsaukumi gadā, no kuriem NMPD dienests konstatēja 60–70 nāves gadījumus. Šogad jau ir 132! Maijā un jūnijā izsaukumu skaits bijis divreiz lielāks nekā pērn tajos pašos mēnešos. 44 gadījumos esam konstatējuši nāves iestāšanos. Ja pieskaita tos gadījumus, kur mēs nepiedalāmies, reālā statistika ir lielāka. Dienās, kad ir skaists un saulains laiks, mums ir vismaz pieci izsaukumi uz slīkšanu.»
 
Peld Līvānos un Ilūkstē
     Pašlaik Jēkabpils novada bērni brauc peldēt uz baseiniem Līvānos un Ilūkstē, kas bija piedalījušies pašvaldības iepirkumā un uzvarēja. Agrāk peldēšanu bērni, arī no pagastu skolām, varēja apgūt Jēkabpilī, SIA «Reāls» sporta baseinā, taču pandēmijas laika ierobežojumu dēļ sadarbība pajuka. Paš­valdība nav to atjaunojusi, jo nevarēja vienoties ar baseina īpašnieku par samaksas nosacījumiem. Īpašnieks piedāvāja atpirkt sporta baseinu, bet pašvaldība to noraidīja kā neizdevīgu darījumu. Savukārt īpašnieks pārmeta pašvaldībai  vēlmes tūkumu at­balstīt viņu, lai bērni varētu peldēt, un varētu saglabāt baseina darbību.
Deputāts Leonīds Sal­cevičs par to atgādināja vienā no pēdējām domes sēdēm, mudinot runāt ar baseina īpašnieku, vai pašvaldība to tomēr nevar atpirkt vai vienoties par sadarbību. Domes vadības atbilde bija, ka šobrīd baseins vairs nav uzreiz izmantojams, kā arī nav bijis nekāda piedāvājuma no īpašnieka puses.  
 
UZZIŅAI
2022. un 2023. gadā  projekta «Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī» ietvaros Jēkabpils 2. vidusskolas un Jēkabpils 3. vidusskolas 1.–3. klašu audzēkņiem tika organizētas peldēšanas nodarbības. Kopā notika 300 nodarbības, ko Līvānu peldbaseinā «Upe» pasniedza peldēšanas instruktors Indars Mucenieks. Jēkabpils novada pašvaldība nodrošināja transportu no skolas uz peldbaseinu un atpakaļ. Nodarbībās bērniem tika mācīti peldēšanas pamati, kā arī kā uzvesties ūdenī, kā pareizi elpot un citas prasmes, kas nepieciešamas peldētprasmju attīstīšanai.
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 1 mēneša

    Tieši tā, vasarā var mācīt peldēt piemērotā vietā. Es mācījos peldēt Daugavā un nekāda vaina.

    Atbildēt
  2. Opis
    Opis
    pirms 1 mēneša

    Vecākiem nav jāmāca savi bērni? Varbūt vel skolā būs jāmāca dupši skaucīt un mazgāties,ēst ar dakšu?

    Atbildēt
  3. Fakts
    Fakts
    pirms 1 mēneša

    Tagad tāda tendence vecākiem - visu atbildību par saviem telēniem uzvelt skolotājiem. Pašiem vecākiem nav laika. Jāsēž tiktokos un tviteros

  4. Nu,jā
    Nu,jā
    pirms 1 mēneša

    Pilnīgi piekrītu! Tā vien šķiet,kā vecākiem tikai jālaiž bērns pasaulē, bet par visu citu jāparūpējas skolai. Ja vien - šis nav lobēts raksts pēc peldēšanas un sporta skolotāju,kuri arī par to naudu saņem, lūguma.

Pievienot komentāru