11. novembrī, Lāčplēša dienā, Jēkabpilī, Kena parkā pulcējās jaunatne, pedagogi, jaunsargi, zemessargi un citi cilvēki, kas vēlējās doties lāpu gājienā, lai piedalītos piemiņas pasākumā pie pieminekļa «Kritušiem par Tēviju».
Gājiens ar lāpām kā ugunīga upe plūda pāri Daugavas tiltam uz Krustpili. Tam pievienojās daudzi interesenti, nesot līdzi gaismekļus, tā ka tuvākā un tālākā apkārtne ap tiltu mirdzēja ikdienā neierastā gaismā. Savukārt ar debeszilām šautrām kā šķēpiem izgaismotā Daugava bija kā fons, kas simboliski iztēlē atsauca senā pagātnē grimušus notikumus.
Pie pieminekļa «Kritušiem par Tēviju» sapulcējušos uzrunāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, akcentējot, ka šī diena ir piemiņa laikam, kad tika izcīnīta brīva Latvija.
– Vēl tikai pērn uzrunā teicām, ka brīvība Latvijai ir kā dāvana, par ko ir jācīnās, – atgādināja R. Ragainis. – To visu mēs tagad redzam šodien. Mūsu lepnums, ka te ir jaunsardze, kas gatava turpināt iesākto. Par brīvību ir jārūpējas.
Sēlpils iecirkņa prāvests, Krustpils evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš sirsnīgi sveica visus tos, kas nākuši pie pieminekļa, lai pieminētu cilvēkus, kas pirms daudziem gadiem dāvāja Latvijai brīvību. Viņš uzsvēra, ka jātuvojas Dievam, un, tuvojoties Viņam, Viņš tuvosies mums.
Ar priekšnesumiem uzstājās Jēkabpils Valsts ģimnāzijas jaunieši. Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Vents Kodors, uzrunājot sapulcējušos, atgādināja, ka mums ir tiesības gan pulcēties, gan dzīvot savā valstī. Šīs tiesības nav iegūtas viegli. Pirms 103 gadiem tika dibināta Latvijas armija, kas atbrīvoja Pārdaugavu, sakaujot bermontiešus. – Kas ir armija bez savas valsts? – retoriski jautāja V. Kodors. – Ir darīts viss, lai šī valsts būtu.
Jaunsargu instruktors Normunds Pastars arī pieminēja Lāčplēša dienas vēsturiskos brīžus, bet pēc tam aicināja klātesošos jaunsargus dot svinīgo solījumu, lai iestātos šajā organizācijā.
Pēc tam runāja uzņēmējs Gundars Kalve, kurš atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem ir minējis, ka pa mūsu gaisa telpu siro ienaidnieki. – Šajā sfērā nekas nav mainījies, – akcentēja G. Kalve. – Gan pa gaisa telpu, gan pa ūdeni turpina sirot sveši ļaudis ar ļauniem nodomiem. Bet mēs zinām, ka esam stipri.
Sapulcējušos uzrunāja arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārstāve Anete Gogule. Pasākums beidzās ar atskaņoto Ievas Akurāteres dziedāto Imanta Kalniņa dziesmu: «Kungs, kas zāles čukstus dzirdi»...
Pie pieminekļa «Kritušiem par tēviju» bija daudz tautas. Lāpas dega arī starp parka kokiem, apgaismodamas ceļu uz vēsturi, uz sevis apzināšanos.
Nacionālists
Šogad liels prieks un pacēlums Lāčplēša dienā par ukraiņu varoņiem, kas krievu okupantus kā trakus suņus išajās dienās izdzina no Hersonas.
Fredis
Šogad arī lāpu gājiens bija pacilājošs kā sen nebija bijis , vismaz man tā šķita.