BD jau informēja par onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības «Dzīvības koks» rīkoto semināru par pacientu tiesībām, kur klausītāji tika iepazīstināti ar to, kas tad uzskatāms par pacientu tiesību aizskārumu un kādas ir pacientu iespējas aizstāvēt savas intereses. Piedāvājam uzzināt arī otras puses – mediķu – viedokli par šo jautājumu. Uz BD jautājumiem atbild un pieredzē dalās Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenā ārste Ilze Bikova.  

 

    Uz jautājumu, vai,  me­diķu ieskatā, cilvēki ir in­formēti par savām pa­cienta tiesībām un izprot, kas ir viņu tiesības un kādi arī pienākumi, I. Bikova at­bild, ka ir pacienti, kas ir informēti, bet ir tādi, kas kaut ko ir dzirdējuši, kaut kur lasījuši un atceras tikai par savām tiesībām, nereti tās hiperbolizējot un absolūti aizmirstot par saviem pienākumiem un savu atbildību savas veselības saglabāšanā. Šādi pacienti esot skaļāki, un varbūt tāpēc liekas, ka to ir vairāk.

    Vaicājām, kāda ir pieredze ar pacientu sūdzībām Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, vai cilvēki – pacienti un viņu tuvinieki – vispirms mēģina visu izrunāt ar ārstējošo ārstu vai arī cenšas tūlīt vērsties pie slimnīcas vadības vai pat Veselības inspekcijā? 

    – Gadījumi ir dažādi un pat radikāli pretēji – ir tādi, kas risina situāciju ar ārstējošo ārstu vai nodaļas vadītāju vai arī citādi slimnīcas iekšienē, kas arī ir ātrākais un konstruktīvākais situācijas atrisināšanas veids. Bet ir pacienti, kas aizejot smaida un saka lielu paldies, tomēr pēcāk uzraksta Veselības inspekcijai sūdzību uz vairākām lapaspusēm. Gribētu uz­svērt, ka mēs vienmēr cenšamies situāciju risināt uzreiz, ja vien zinām par nesaprašanos pacienta un ārsta starpā, iespējamo konfliktu.

   Jāteic, ka lielākoties pa­cientu un viņu tuvinieku sūdzības ir par komunikācijas jautājumiem, ne par ārstniecību, – skaidro Ilze Bikova.

     Vaicāta, kas biežāk iz-saka iebildumus – paši pacienti vai viņu tuvinieki, I. Bikova stāsta, ka biežāk tie ir tuvinieki, kam ir grūti redzēt savu mīļo ciešanas, kas nespēj pieņemt realitāti par nāves tuvumu. Bet nereti tuvinieki šādā veidā atpērkoties arī pret savu sirdsapziņu. – Piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atved ziemā no nekurinātas lauku mājas nosalušu, netīru, nekoptu omīti, kam kāju nagi sprīža garumā un mugurā vecas, smirdīgas lupatas. Bet slimnīcā pēkšņi viņai uzrodas mīlošā meita, kas mammu nav redzējusi vairākus gadus, toties tagad medicīnas personālam sāk uzstādīt savas prasības un ultimātus, draudot ar tiesu un «Bez Tabu», – saka Ilze Bikova.

    Viena no tēmām pa­cientu tiesību seminārā bija par to, ka cilvēki nereti ļoti emocionāli uztver uzstādīto diagnozi, saskarsmi ar mediķiem un visā saskata pacientu tiesību aizskārumu. Vaicājām, kā­da pieredze ir Jēkabpils slimnīcā, vai cilvēku iebildumiem pārsvarā ir reāls pamats un viņi tiešām runā par pacietu tiesību aizskārumu vai tā vairāk ir vēlme saspringtā situācijā izpaust emocijas, izrunāt, varbūt pat izkliegt sāpi, bailes? Taču ārstiem tiešām ne vienmēr ir laiks to visu uzklausīt, reaģēt. Ko tādos gadījumos var ieteikt pacientiem un tuviniekiem?

    – Es teiktu, ka biežāk tās ir emocijas un nepietiekama komunikācija no abām iesaistītajām pusēm. Un vēlreiz aicinu pacientus un viņu piederīgos katru situāciju mēģināt izrunāt uzreiz uz vietas slimnīcā. Tādējādi mēs ne tikai varam atrisināt nesaprašanos tās sākumstadijā, neļaujot tai samilzt, bet arī samazinām iespēju, ka šāda situ­ācija varētu atkārtoties nākotnē, – secina Ilze Bikova.

   BD arī lūdza  informēt, vai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir apstiprinātas kādas vadlīnijas, nosacījumi, kas garantē pacientu tiesību ievērošanu un rīcību sūdzību gadījumos? Kādas ir cilvēku iespējas elektroniski, rakstiski vai personīgi nākt un izrunāt savu problēmu un kur un kā būtu vēlams vērsties?

I. Bikova informē, ka līdz nākamā gada vidum ir plānots izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu. Šobrīd vadoties pēc spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Taču visas rakstveidā saņemtās sūdzības (gan papīra formā, pašrocīgi parakstītas, gan elektroniski, parakstītas ar elektronisko parakstu) tiek reģistrētas slimnīcas dokumentu vadības sistēmā un tās izskata galvenais ārsts, galvenā māsa vai ar valdes rīkojumu nozīmēta komisija. Arī personīgi var nākt pie slimnīcas vadības un izrunāt interesējošo jautājumu. Ne valde, ne galvenais ārsts vai galvenā māsa nevienam nekad nav atteikuši. 

– Mēs arī esam patiesi ieinteresēti, lai mūsu iestāde strādātu pēc iespējas kvalitatīvāk un pacients pēc ārstēšanas paliktu apmierināts, – saka Ilze Bikova.