Māra Goldmaņa grāmatas «Krustpils un Jēkabpils ebreji. Cilvēki, notikumi, likteņi» atvēršanas pasākums Jēkabpils pilsētas bibliotēkā pulcēja daudz interesentu. Tātad autora vēstījums ieintriģē un ir vajadzīgs un aktuāls. Kā gan ne, ja pirmskara un pēckara gados dzīvojušo jēkabpiliešu un krustpiliešu atmiņā ebreji ir neatņemama abu pilsētu sabiedrības daļa. Grāmata aptver plašu laika posmu – no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Arī tās autors ir saistīts ar Jēkabpili – M. Goldmanis ir senas Jēkabpils ebreju Binderu dzimtas atvase, Jēkabpilī populārā fotogrāfa Josifa Bindera mazdēls. 

 

 Zudušo laiku meklējot  

     Savs ieguldījums grāmatas tapšanā ir arī biedrībai «Jēkabpils mantojums» un Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītājai un biedrības pārstāvei Renātei Lenšai, kas rakstīja projektus, lai nodrošinātu finansējumu grāmatas izdošanai.   

     – Darbu pie materiālu vākšanas grāmatai sāku 2014. gadā. 2015. gadā notika mana tikšanās ar biedrību «Jēkabpils mantojums», un mani pārsteidza, ka viņus interesē arī ebreju vēsture. No tās šobrīd ir palikusi pāri kapsēta un daži cilvēki, kas vēl te dzīvo,  –  tā M. Goldmanis tei­ca 2018. gadā, piedaloties Jēkabpils pilsētas bibliotēkas rīkotajā sarunu ciklā. Tad jau bija apkopota daļa materiālu, kas tapa par pamatu grāmatai. 

     Atceroties, kā sākās sadarbība ar M. Goldmani, R. Lenša stāstīja, ka savulaik ar kolēģiem centušies darīt visu, lai Jēkabpilī uzzinātu par valstī svinamajām un atceres dienām, un tad sapratuši, ka par vienu daļu Jēkabpils iedzīvotāju, kuru tautības pārstāvju Jēkabpilī praktiski vairs nav, nekas nav zi­nāms. 

– Aicinājām Dzintaru Ērgli, kas ir pētījis ebreju vēsturi. Viņš toreiz pastāstīja par Uldi Lasmani, kurš šim jautājumam veltījis daudz laika, arī Jēkabpils un Krustpils ebreju vēsturei. Tā satikāmies ar U. Las­mani, un viņš sacīja: bet jums taču ir Josifs Bin­ders –  cilvēks, kuru pa­zīst visa Jēkabpils, kura dzimta ir cietusi holokaustā. Taču viņi ir atgriezušies, dzīvo Jēkabpilī, un padomju laikā viņš bija ļoti pieprasīts fotogrāfs. Devā­mies pie J. Bindera, lū­dzām nākt uz bibliotēku un stāstīt par Jēkabpils ebrejiem, bet viņš bija gatavs runāt par sevi, bet ne par citiem un sacīja: ziniet, man ir mazdēls, kas mācās Latvijas Univer­sitātē un šo visu man jau ir prasījis, un pēta Krustpils un Jēkabpils ebreju vēsturi. Vaicājiet viņam! Tā sākās sadarbība ar M. Goldmani un doma par to, ka viss šis pētījums varētu tikt apkopots grāmatā. Sekojot grāmatas tapšanai, manuskriptu esmu lasījusi divas reizes, bet tas, kas nu ir izdots, manā skatījumā, ir pati pilnība. Tā nav daiļliteratūra, tas ir zinātnisks darbs, kas ir pārvērsts lasāmā formā, –  sacīja Renāte Lenša. Viņa arī piebilda, ka nevar rakstīt par ebrejiem, neskarot ļoti sāpīgo, sma­go holokausta tēmu. Un ir lietas, kuras jēkabpilieši, lasot grāmatu, varbūt uzzinās pirmo reizi. Jēkabpilī par to nav runāts un nav tikts galā ar to, ar ko tikuši galā citās pilsētās, runājot par holokausta upuru piemiņu.

 

Visu rakstu lasiet BD 5. novembra numurā