Gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem, parasti tiek atjaunoti kolektīvu tautastērpi, šujot jaunas to daļas – brunčus, vestes, apavus un citu, bet, ja nepieciešams, tiek izgatavoti no jauna visi tērpi. Šogad svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, bet kopējais lielais tērpu iepirkums visiem novada kolektīviem pilnībā noslēdzies tikai tagad, kad parakstīti līgumi ar tērpu izgatavotājiem. Turklāt ir iepirkuma daļas, uz kurām neviens nepieteicās. Kolektīvus māc bažas, ka viņi var palikt bez jauniem tērpiem. No viņu puses izskanējis viedoklis, ka iepirkums sākts novēloti, tāpēc tagad, kad visā valstī pošas svētkiem, to darinātāji ir aizņemti, un nav pieteikušies uz atsevišķām iepirkuma sadaļām.
Šī problēma izskanēja arī pašvaldības 23. marta novada domes sēdes informatīvajā daļā. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks minēja, ka tā ir kultūras namu un kolektīvu vadītāju atbildība, taču nenoliedza, ka kultūras pārvaldē pēdējā laikā ir liela personāla mainība, kas neveicina darba procesus.
BD viņš sacīja, ka novadā ir kultūras iestādes, kaut vai Viesītes kultūras centrs un citi, kas labi zinot, ka pirms svētkiem tērpu izgatavotāji ir ļoti aizņemti, turklāt viņu nav daudz, tāpēc tērpus pasūtījuši jau pērn. Neesot saprotams, ko citi gaidījuši, jo bijis pateikts, lai taisa iepirkumu un šuj tērpus, ka nauda tiem būs. Finansējums šim nolūkam nekad neesot bijusi problēma. A. Žuks stāsta, ka Jēkabpils novadā iepirkums kolektīvu tērpu šūšanai un darināšanai organizēts janvārī. Ar to nodarbojusies kultūras pārvalde. Uz četrām daļām no 23 nav pieteicies izpildītājs. Procesu pagarinājis arī tas, ka bijuši pasūtījumi, no kuru izpildes lētākā piedāvājuma iesniedzējs beigās atteicies, un tad atkal vajadzēja laiku, lai atbilstoši procedūrai uzrunātu un vienotos par nākamo lētāko piedāvājumu.
A. Žuks skaidro, ka bez tērpiem droši vien nepaliks, jo pasūtījumu līdz 10 000 eiro var organizēt bez iepirkuma. Tā arī rīkosies, iepērkot nepieciešamo pa daļām, kas notiktu ātrāk, un ir cerība, ka uz nelielu pasūtījumu kāds pieteiksies. To varot darīt tautas nami, skolas, kam ir kolektīvi, un bērnu un jauniešu centrs.
– Domājams, ka tā arī «Pastalnieki» tiks pie tērpiem un citi. Nav jau tā, ka kolektīviem pavisam nebūtu tērpu, turklāt pa šiem gadiem, kad Covid dēļ nekas nenotika, tērpi faktiski netika izmantoti. Vienkārši daudzi grib jaunus. Daži kolektīvi tikai tagad attapās, ka viņiem tos vajag, pārējiem visiem ir. Bija informācija, ka nauda tērpiem būs, tikai kārtojiet šos jautājumus. Gādāt par to bija arī tautas namu un kolektīvu vadītāju atbildība, – saka Alfons Žuks.
Jāpiebilst, ka kultūras pārvaldei šobrīd joprojām nav vadītāja. Konkurss ir izsludināts, bet paredzams, ka vēl būs darbinieku maiņa, jo ir šobrīd oficiāli neapstiprināta informācija, ka darbu pārvaldē grasās atstāt vēl viens darbinieks.
Direktors slinks
«Pastalnieki» tiks pie tērpiem, ja slinkais BJC direktors vienreiz sāks strādāt un meklēt, kas tos var sašūt.
zināms
Vajag pamatīgi izlamāt !!! Un darīt to katru dienu kamēr jūt rezultātus.
Pietiek!
Lūdzu izbeigt savu neizdarību novelt uz kolektīvu vadītājiem! Vadītāji iesniedza nepieciešamo tērpu pieprasījumu pērn pavasarī. Jautājums - kāpēc tikai janvārī tika izsludināts iepirkums? Ko pārvalde darīja visus šos mēnešus?
Fakts
A. Žuks ir riktīgs žuks. Algu saņem, atbildību neuzņemas. Kā ikviena amatpersona mūsu valstī.