Iesāktos dambja pārbūves darbus pabeigs, lai garantētu dambja aizsargfunkciju nodrošināšanu
INESE ZONE

Oktobra beigās Jēkabpilī tika uzsākti Daugavas aizsargvaļņa pārbūves darbi, ko veic SIA «Jēkabpils PMK». Darbi  saista iedzīvotāju uzmanību. Lasītāji interesējas, vai ziemas tuvošanās un  augstais Daugavas ūdens līmenis būvniekam neradīs dažādas problēmas ar šogad plānoto darbu izpildi? Ja visu neizdosies paveikt, tad taču pavasara palos dambis būs vēl nedrošāks. Satraucas arī par to, ka daļā dambja noņemts apaugums, kas taču arī pasliktināšot dambja drošību.  
    SIA «Jēkabpils PMK» valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka darbu gaita neapdraudēs aizsarg­vaļņa stāvokli, jo tiks darīts viss, lai dambis varētu pildīt aizsargfunkciju.
     – Nevienu brīdi neviens negrasās pazemināt dambja nestspēju, un tur, kur darbi ir iesākti, tos arī pabeigs pilnā ciklā, lai neaizskalotu to, kas ir iesākts, un nepazeminātu dambja aizsargspēju. Jebkura būvniecība laika ziņā ir ierobežota, jo pasūtītājs, kas finansē, ir iedevis kaut kādus termiņus. Ļoti labi būtu sākt strādāt jūnijā un pabeigt darbus novembrī ap šo laiku. Bet būvniecības termiņš ir  14 mēneši. Ūdens līmenis Daugavā, kad var normāli strādāt, ir vasarā –  no jūnija līdz novembrim. Tagad līmenis ir neprognozējams, kāds nu tas kuro gadu var būt. Pie tilta, kur  pašlaik notiek darbība, tiks uzbērta minerālgrunts, ieklāts ģeotekstils un bentonītmāla segums un tiks sabērti akmeņi. Visā posmā, kur no dambja noņēma apaugumu –  uz augšu no Viestura ielas – , ir paredzēts akmeņu bērums. Sākām darbu iepretim bijušajai glābšanas stacijai un Vecpilsētas laukumam, bet tur neprognozējami cēlās ūdens. Mēs līmeni vairāk skatījāmies pēc pagājušā gada prognozes, bet tā tagad jau ir pārsniegta par kādiem centimetriem 30. Nesanāca tur, un pārvācāmies Strūves parka rajonā, jo no Viestura ielas līdz «LC būvei» viss dambis būs betonēts, un mēs cenšamies šogad, ja laika apstākļi atļaus, kādus 300 metrus dambja nobetonēt. Darbi notiek tur, kur līmenis to atļauj, arī pie Sakas tilta, –  stāsta Māris Dimants. 
    Viņš skaidro, ka apgūstamā summa ir liela, darbu daudz, un, kamēr vien laika apstākļi un ūdens līmenis atļaus, darbus turpinās. Laiku sola siltu,  un tas no vienas puses esot labi, jo darbus var turpināt, bet tāds laiks diemžēl ir mitrs. Vērtējot datus no pērnā gada, jo automātiskajās novērošanas stacijās var nolasīt visus datus par pagājušo gadu. Un pērn ap šo laiku līmenis bijis zemāks un tad apstājies, bet šogad tas nepārtraukti kāpj uz augšu. Tāpēc esot neordināras situācijas un daudz nezināmo, jo ir lietas, kas nav no būvniekiem atkarīgas.  
    – Cilvēki satraucas, katram savs viedoklis, bet tas taču arī mums nebūtu ekonomiski izdevīgi kaut ko atstāt nepadarītu.  Ja neesi nostiprinājis visu līdz galam, vai tas ir betons vai akmeņu bērums, tur taču pēc pavasara paliem vari to visu vairs neatrast. Tāpēc nav riska un neviens neko negrasās pa­vājināt un atstāt. Tur, kur pie tilta ir noņemts apaugums, pamatojoties uz pa­gājušā gada līmeņa analīzi, līdz bīstamajam laikam viss būs paveikts pilnā ciklā līdz pēdējai noturīgai kārtai, –  skaidro Māris Dimants.
    BD jau ir ziņojusi par ielām, ko tagad asfaltēja par tā dēvēto plūdu naudu, ka gadījumā, ja dambja būvdarbu laikā tās sabojās, būvnieks visu atjaunos. 
     – Mēs varam nebraukt pa tām ielām, bet tas sadārdzina būvniecības procesu, jo tad visu vedam pa ielām, kas ir tālāk. Bet mēs, protams, saremontēsim visu, ja tas kaut kur būs nepieciešams. Tas jau ir jebkura objekta priekšnosacījums, ka nedrīkstam pavisam ierobežot iedzīvotāju piekļuvi mājām, ka jānodrošina operatīvā transporta piekļuve, un ka tas, kas ir sabojāts, jāsalabo. Tas ir līgumā paredzēts un priekšrakstos. Par laimi, Pļaviņu iela ir iekļauta dambja projekta ietvaros, un to tagad neasfaltēja. Un to arī nevarēja darīt, jo ir paredzētas visu tīklu pārbūves.  Mēs jau nestrādājam tikai tā  saucamajā slapjajā dambja pusē – Daugavas pusē.  Darbu izmaksās divas trešdaļas veido aizsargdambja stiprības nodrošināšana, lai to tiešām varētu saukt par dambi, bet pārējais ir tīklu pārnešana, dažādi labiekārtošanas darbi un Pļaviņu ielas sakārtošana un atjaunošana, kā arī promenādes izbūve un caurteku, sūkņu stacijas, drenāžas un pārsūknēšanas vietas izbūve. Bet  ir sanācis tā, kā nereti gadās ar apkures trašu nomaiņu, ka to sāk darīt, kad jau jāsāk apkures sezona. Mēs arī darbus sākām tika oktobrī, kad beidzās visi birokrātiskie procesi. Plūdi bija janvārī, darbus sāka vēlu rudenī, kas nav ļoti ilgi, bet arī ne ātri darīts, –  secina Māris Dimants.
    Jau informējām, ka  dam­bja pārbūves izmaksas ir gandrīz 17 miljoni eiro. Sākotnēji plānotās izmaksas tika palielinātas par 4,3 miljoniem eiro un sasniedza 16,9 miljonus eiro (ieskaitot PVN). No tiem 15% naci­onālā līdzfinansējuma veido valsts budžeta finansējums 1 898 347 eiro apmērā un pašvaldības finansējums 641 347 eiro apmērā. Līdz ar to kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 16 931 290 eiro, kur 14 391 596 eiro ir ERAF finansējums. 
  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Skaidrs, tagad dienas kārtībā aizsargdambis, jo nav zināms kādi un cik pamatīgi būs pavasara pali vai pat ziemas pali. Daba nav prognozējama, Jāsteidz būvdarbi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru