Šīgada prioritāte – medikamentu tirgus sakārtošana
Sarmīte Rutka

Lai informētu par līdz šim paveikto un šogad plānoto, kā arī lai kliedētu dažādas neskaidrības un skaidrotu plašu rezonansi ieguvušus konfliktus, uz tikšanos reģi­onālo laikrakstu žurnālistus bija aicinājis veselības ministrs Hosams Abu Meri un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
     – Nozīmīgākais līdz šim paveiktais darbs ir šīgada budžeta izstrāde. Veselības nozarei tajā kopējais finansējums atvēlēts turpat 1,9 miljardi eiro, kas ļaus turpināt vairākas jau iesāktās iniciatīvas un plānot daudzus svarīgus darbus. Reģionu iedzīvotājiem noteikti vissvarīgākais jautājums ir, kas notiks ar vietējām slimnīcām? Uzreiz varu pateikt, ka nevienu mazo slimnīcu slēgt negrasāmies. Iespējama pārprofilēšana, lai katrā šajā medicīnas iestādē būtu spēcīga uzņemšanas nodaļa, labs traumpunkts, dienas stacionārs un pieejama primārā aprūpe. Tieši primārās aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem veicamajiem uzdevumiem. Pašlaik ministrijā ir izveidota speciāla darba grupa. Kā jau zināt, mums bija strīdēšanās un manas iniciatīvas ne uzreiz tika uztvertas un pieņemtas, taču tūdaļ arī no­skaidrojām, ka šīs nesaprašanās radušās iespējamo komunikācijas kļūdu dēļ ar iepriekšējo nozares vadību. Tagad tās ir atrisinātas, un tuvākajās dienās mēs jau dodamies uz Ministru kabinetu, lai apstiprinātu mūsu ieceres nozīmīgi atbalstīt ģimenes ārstus. Tātad ar 1. februāri plānojam būtiski palielināt prakses vietas uzturēšanas naudu (apkure, īre utt.) līdz 1 000 eiro mēnesī par pamatprakses vietu un 400 eiro mēnesī – par otro prakses vietu (pagājušā gada sākumā šīs summas bija attiecīgi 430 un 150 eiro). Vēl jaunums būs aizvietošanas maksa –  lai to saucam par 13. algu vai kā. Tātad par cita ģimenes ārsta un prakses māsas aizvietošanu viņu atvaļinājuma laikā mazākās praksēs varēs saņemt ap 3000– 4000 eiro gada laikā, lielākās – vēl vairāk. Protams, tiks kontrolēts, vai šī aizvietošana tiešām notiek. Pa-ralēli finansiālajam atbalstam ministrija izvirza arī kvalitātes prasības. Un te ir jautājums par ģimenes ārstu sadarbību savā starpā, ar citiem speciālistiem u. tml. Esmu pētījis, kā primārā aprūpe tiek organizēta gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē un, manuprāt, būtu ļoti vērtīgi pārņemt citu valstu pieredzi. Ģi­menes ārsts nevar būt gan pediatrs, gan kardiologs, gan ķirurgs, gan fizioterapeits un vecmāte vienā personā, bet viņa pacientiem šos speciālistus vajag. Tādēļ būtu ļoti labi, ja ģimenes ārsts savā prakses vietā veidotu sadarbību ar šiem viņa pacientiem vajadzīgajiem speciālistiem un organizētu kādā konkrētā laikā – reizi nedēļā vai mēnesī –  viņu pieņemšanu. 
Viss ministrijas piedāvātais papildfinansējums primārajai aprūpei uzskatāms par kvalitātes motivācijas naudu – jo vairāk ģimenes ārsts strādās, jo vairāk saņems. Arī pašlaik taču ģimenes ārsti ir ļoti dažādi, atšķiras prakses gan pēc pacientu skaita, gan atrašanās vietas, jo, piemēram, pierobežā ģimenes ārstam nereti ir daudz vairāk sociālā darba, ko arī vajadzētu pa­pildus novērtēt. Paldies Ģimenes ārstu asociācijai un arī Latvijas Jauno ārstu asociācijai par līdzšinējo sadarbību! Jāteic, ka tagad, īpaši pēc jaunā gada, mūsu sa­darbība ir lieliska, šīs organizācijas iesaistās daudzu nozīmīgu problēmu risināšanā. 
    Vēl viena būtiska problēma ir digitālo sistēmu sakārtošana, kur mums diemžēl ir diezgan slikta vēsture ar e-veselību. Mēģināsim mi­nistrijas paspārnē izveidot kompetentu informācijas tehnoloģiju  speciālistu gru­pu, kas ar šo jautājumu risināšanu nodarbosies, tā teikt, no sākuma līdz beigām. Šim mērķim plānojam Veselības ministrijas paspārnē dibināt kapitālsabiedrību, kurā varētu strādāt pašreizējie Nacionālā veselības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra u. c. mūsu struktūru speci­ālisti. Tikko biju vizītē Igau­nijā, kur iepazinos ar viņu pieredzi. Kaimiņvalstu speciālisti norādīja uz tām kļūdām, ko pieļāvuši viņi, lai mēs tās vairs neatkārtojam. Pierādījies, ka jebkurā valstī, kur ir mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, digitālās sistēmas jāveido un, galvenais, arī jāuztur pašiem, jo pretējā gadījumā jārēķinās ar nesamērīgām izmaksām. Turklāt digitālā pasaule attīstās ļoti ātri un tā regulāri jāatjaunina. Pašlaik ga­tavojam ziņojumu un sadarbībā ar speciālistiem, nevalstiskajām organizācijām u.c., plānojam jauno sistēmu. Tas nenozīmē, ka neko nedarām ar esošo e-veselību, taču šo sistēmu pārveidot tā, lai tā atbilstu pašreizējām nozares vajadzībām, nav iespējams.
 
 
Visu rakstu lasiet BD 19. janvāra numurā
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 4 mēnešiem

    Lai jau veicas arābam tas pasākums.

    Atbildēt
  2. Fakts
    Fakts
    pirms 4 mēnešiem

    Bļauka Abumēris

    Atbildēt

Pievienot komentāru