Izdzīvosim laiku, kas atnesa Atmodu
AIJA VALDMANE

Atmiņas ir dzīvas, jo tajās dzīvs ir viss, kas ar mums noticis. Rudenī, šajā drēgnajā, dzestrajā laikā, mēs svinam mirušo piemiņu, jo viņi ir dzīvi mūsu sirdīs, tāpat kā dzīvi ir visi tie vēsturiskie notikumi, kas radīja būtisku pagriezienu tautas liktenī, un visi tie cilvēki, kas bija klāt pie šo pārmaiņu šūpuļa. Rudenī mēs svinam patriotisma mēnesi, atceramies par Atmodu, kura sākās pirms  35 gadiem, kuras gaismā mēs turpināmies joprojām. 
    Izstāde «Latvijas Tautas fronte. Par demokrātisku Latviju» izvietota Krustpils pils Marmora zālē un tapusi sadarbībā ar Latvijas Naci­onālo Vēstures muzeju. Tā veltīta Tautas frontes dibināšanas 35. gadadienai.  Iz­stādi veido fotogrāfijas, preses materiāli, protokoli un citi dokumenti, kas liecina par tā laika saspringto un reizē cerīgo ritmu, atgādina par ne vienu vien Atmodas dalībnieku, kuru vairs nav mūsu vidū.
    Latvijas Nacionālā Vēs­tures muzeja materiāli stāsta par Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanu visā Latvijā līdz pat tās  norietam, kad 1999. gadā LTF 9. kongresā lēma par organizācijas slēgšanu, tāpat par  Tautas frontes darbību Lietuvā un Igaunijā. Atmiņā var atsaukt gan organizācijas  dibināšanas kongresu, gan pasākumu «Roks par neatkarību» Rīgas Sporta pilī, gan Vis­latvijas protesta akciju 1991. gada 13. janvārī Dau­gav­malā, gan festivālu «Bal-tica», kurā jēkabpilieši, folkloras grupa «Klinči» pirmo reizi pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Māra Grīn­berga savās atmiņās raksta: «Iveta Tāle man sacīja «Attinam karogu»,(..) un zālē to ienesa Jānis Asariņš», (..) nav iespējams aprakstīt to, kas sākās zālē, auras un gaviles!»».  Ceļojošajā izstādē ap­lūkojami LTF biļeteni dažādās Latvijas pilsētās, bet materiāliem par tautas frontes darbību Jēkabpilī atvēlēta atsevišķa  vieta. Vitrīnā redzam M. Grīn­bergas veidoto «Augšzemes Atmodu», vietējo laikrakstu «Padomju Daugava», kas 1990. gadā atkal kļuva par «Brīvo Daugavu». Īpaša vieta ierādīta sarkanbaltsarkanajam karogam, ko  pie sevis glabāja M. Grīnberga un kas tika pacelts «Baltica» festivālā 1988. gadā.
     Daudz informācijas par notikumiem Jēkabpilī un rajonā – Valsts drošības komitejas plāksnes noņemšana, Ļeņina pieminekļa demontāža, mītiņš Krustpils saliņā, dievkalpojums Jē­kabpils luterāņu baznīcā, materiāli par Itu Kozakeviču, LTF nodaļu dibināšanas protokoli un daudz kas cits.
     – Mūsu muzejs sadarbojas ar Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, un šo ceļojošo izstādi, kas tāda ir vienīgā, bijām sarunājuši laikus, – stāstīja muzeja direktore Inese Berķe. – Mate­riāli par tā laika notikumiem Jēkabpilī ir gan mūsu pašu vākti, gan jēkabpiliešu at­nesti. Bija tā, ka tad, kad Tautas fronte likvidējās, cilvēki nāca un nesa dokumentus mums. Sapulču protokolus  bija interesanti palasīt; nodaļu dibināšanas sapulcēs dalībnieki runāja ne tikai par politiku, bet arī par daudz piezemētākām lietām, piemēram, par alkoholismu vietējā vidē un citām problēmām. Jau bijuši daudzi ap­meklētāji. Viņi priecājas par to, ka fotogrāfijās var redzēt sev pazīstamus cilvēkus, kaimiņus vai paši sevi. Muzeja darbinieces Iluta Bērziņa un Līga Keiša skolās lasa lekcijas par dažādām patriotisma mēneša tēmām: Atmodas notikumiem, Lāčplēša die­nu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, vietējiem pat­riotiem. Nesen pie mums bija viesi no Daugavpils. 
Izstādes apskatei var pieteikties klašu kolektīvi. Tā būs skatāma līdz 21. no­vembrim. 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 2 nedēļām

    Vispār man ir daudz paša safotografēts (ar FED), nav tik bijis laika sakārtot secībā, bet gan jau paspēšu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru