Valsts kontrole (VK) veikusi lietderības revīziju par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR). VK uzsver, ka tieši darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem. Taču revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā kā bijušajās, tā jaunizveidotajās pašvaldībās.
Pašvaldību attieksme nav mainījusies
VK norāda, ka kopumā pašvaldību funkciju izpildē (neatkarīgi no jomas un lielākoties neatkarīgi no revidētās pašvaldības) gadu no gada konstatē neatbilstības. Tāpēc radies secinājums, ka iemesls tam lielā mērā meklējams pašvaldību izpratnē un cilvēkresursu pārvaldības organizēšanā. Revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā, kas ietekmējuši gan pareizu atlīdzības izmaksu, gan pašvaldību funkciju izpildi, piemēram, atklāti trūkumi ēku pārvaldībā. Neskatoties uz to, ka VK pirms diviem gadiem publiskoja revīzijas ziņojumu par trūkumiem šajā jomā, salīdzinoši maz pašvaldību savus atbildīgos darbiniekus ir sūtījušas uz mācībām zināšanu un prasmju uzlabošanai, lai uzlabotu ēku pārvaldības praksi.
Cilvēkresursu vadības attīstības problemātiku pašvaldībās kopumā iezīmē arī VK revīzijā veiktā aptauja 36 pašvaldībās. Rezultāti atklāj, ka vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, savukārt 38% pašvaldību iestāžu personāla speciālistiem trūkst atbilstošas izglītības personālvadības jomā, lai gan šo darbinieku profesionālā kapacitāte ir izšķiroša atbilstošu cilvēkresursu vadības procesu veidošanā.
Revīzijā vērtēti tādi cilvēkresursu vadības elementi kā: cilvēkresursu plānošana, rezultātu vadība jeb darba izpildes plānošana un novērtēšana, darbinieku atlīdzība un mācību organizēšana darbinieku profesionālai pilnveidei. Revīzijas izlasē bija iekļautas jaunizveidotās Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Tukuma un Valmieras novadu pašvaldības un atsevišķos jautājumos arī bijušās pašvaldības, kas veido jaunos Ropažu un Aizkraukles novadus.
Darbinieku slodžu skaits noteikts lielāks nekā nepieciešams
Secināts, ka pašvaldības varētu būtiski ietaupīt resursus, ja vajadzīgo darbinieku skaitu noteiktu, balstoties uz produktivitātes mērījumiem. Revīzijā sadarbībā ar ekspertu tika izstrādāta metodika, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus par darbības rezultātiem 10 jaunizveidoto pašvaldību četrās to darba jomās – finanšu uzskaite, juridiskais atbalsts, civilstāvokļa aktu reģistrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana – un aprēķināt nepieciešamo darbinieku skaitu.
Pārvērtējot jaunizveidoto pašvaldību pieņemtos lēmumus par vajadzīgo darbinieku (slodžu) skaitu saskaņā ar produktivitātes tendencēm, pēc Valsts kontroles aplēsēm, revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības varētu plānot kopumā pat par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā šobrīd, tā ik gadu ietaupot 1,33 miljonus eiro budžeta izdevumus bruto darba samaksai.
Pēc revīzijas VK plāno pasākumus, lai nodotu uzkrāto pieredzi metodikas izmantošanā pēc iespējas vairāk pašvaldību pārstāvjiem.
Nav skaidrs, par kādu rezultātu sasniegšanu darbiniekus atalgo un prēmē
Konstatēts, ka darbinieki netiek mērķtiecīgi vadīti uz rezultātu sasniegšanu. Pašvaldības nenosaka vispār vai nosaka neizmērāmus individuāli sasniedzamos mērķus un vienādas kompetences darbiniekiem dažādos amatos, piemēram, grāmatvedim un sabiedrisko attiecību speciālistam, kā arī trūkst izpildes prasību konkrētiem amata pienākumiem. Rezultātā darba izpildes plānošana un novērtēšana kļuvusi par formālu procesu bez fundamentāla mērķa – vadīt darbiniekus labāku rezultātu sasniegšanai.
Revīzijas ietvaros VK veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka attiecībā uz rezultātu vadību praktiski visās (35 no 36 pašvaldībām) pašvaldībās ir novērojama vienlīdz neapmierinoša situācija. Tikai vienas – Liepājas valstspilsētas – pašvaldības darbiniekiem tiek noteikti konkrēti un izmērāmi individuāli sasniedzamie mērķi, kā arī tikai vienā – Jelgavas valstspilsētas – pašvaldībā ir noteiktas konkrētas amata pienākumu izpildes prasības.
Pastāvot šādai formālai pieejai darba izpildes plānošanā un novērtēšanā, nav skaidrs, par kādu rezultātu sasniegšanu darbinieki tiek atalgoti. Darba samaksas kā instrumenta mainīgās daļas (prēmijas, naudas balvas, piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti) mērķis ir motivēt darbiniekus sasniegt pašvaldībai un tās institūcijām svarīgus mērķus. Tomēr revīzijā konstatēts, ka trūkumi mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā liedz pašvaldībām darba samaksas mainīgo daļu izmantot atbilstoši tās būtībai. Dāsni līdzekļus prēmijām, naudas balvām un piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir izlietojušas bijušās Garkalnes un Stopiņu novada pašvaldības, kas šobrīd veido jaunizveidoto Ropažu novadu. Veicot padziļinātu šo pašvaldību atlīdzības prakses izvērtējumu, VK konstatēja 2021. gada pirmajā pusē vien nepamatoti iztērētu finanšu līdzekļu risku 154,7 tūkstošu eiro apmērā un neatbilstoši labai praksei izlietotus 47,3 tūkstošus eiro. Secināts, ka formālā darba izpildes plānošanas un novērtēšanas pieeja tiek turpināta arī jaunizveidotajā Ropažu novada pašvaldībā, kurā konstatēti tie paši trūkumi (mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā), kas apvienoto novadu pašvaldībās. Neskatoties uz pastāvošajiem trūkumiem, pašvaldība 2022. gada budžetā prēmijām un naudas balvām ir paredzējusi izlietot 400 tūkstošus eiro.
Revīzijā ir konstatēta arī Atlīdzības likumam neatbilstoša speciālo piemaksu u.c. vispārējo piemaksu un atlaišanas pabalstu piešķiršana 74 731 eiro apmērā. Par minēto VK informēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tāpat VK padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu.
Darbinieku mācības nesaista ar konkrētu uzlabojumu nepieciešamību
VK arī norāda ka pašvaldībās kopumā trūkst mērķtiecīgas pieejas profesionālajai pilnveidei, kas var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti. Mācības un attīstības pasākumi netiek organizēti, balstoties noteiktos mērķos, kas jāsasniedz, un uzlabojumos, kas nepieciešami. Turklāt uz mācībām sūta tikai mazu daļu darbinieku – lielākoties projektu vadībā, kancelejā/lietvedībā, finanšu/grāmatvedībā un izglītībā nodarbinātos. Tāpēc šāda prakse nesekmē vienmērīgu personāla profesionālo attīstību un jau ir bijis iemesls nekvalitatīvai funkciju izpildei.
VK pēc revīzijas pašvaldībām cilvēkresursu vadības jomā sniegusi 14 ieteikumus, kas sekmēs pašvaldību funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2023. gada 1. decembris.
Jēkabpils novadā VK būtiskas problēmas neesot saskatījusi
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis BD sacīja, ka arī Jēkabpils novads bijis 36 aptaujāto pašvaldību skaitā. Vaicāts, kā vērtēts novads, viņš apgalvo, ka būtiskas problēmas nav atrastas.
– Mums šādu problēmu nebija. Par neatbilstošu darbinieku kvalifikāciju gan daļēji jāpiekrīt, ka ir mums tādi dažās vietās, jo novados ir bijuši darbinieki-universālie kareivji, kur darbinieks varbūt, piemēram, ir kvalificēts ekonomists, bet veica vairākus citus papildu pienākumus. Nākot uz jauno novadu, viņam bija izvēle, ko gribētu darīt, jo vispār jau nav runa par kvalifikāciju, bet kas cilvēkam labāk padodas, kādos darbos viņš iepriekš ir pārbaudīts. No to pašvaldību skaita, ko aptaujāja, mums gan nav lieku darbinieku. Mums viņiem ir pārstrāde. Mums teica, ka mūsu darbinieki izdeg, jo darba apjomi uz vienu cilvēku konkrētās nozarēs ir ļoti apjomīgi. Bet tā tas ir pārejas periodā, jo paies visi četri deputātu sasaukuma gadi, kamēr to sakārtosim. Kas attiecas uz atalgojumu, tad to mēs mainījām, «pievelkot» uz augšu, un būtiski nemazinājām, bet jāatzīst, ka atalgojums bijušajos novados bija ļoti dažāds. Bet par prēmijām runājot, mums tādu faktiski nav. Tikai ļoti retos gadījumos, ja atnāk nodaļas vai nozares vadītājs un stāsta, ka cilvēks ir ko ļoti daudz un labu paveicis. Piemēram, varam prēmēt kultūras darbiniekus par valsts svētku organizēšanu jaunā formātā, par to, ka viņi uzdrīkstējās rīkot koncertu jaunā vietā – sporta hallē. Riskēja ar to, nāca, runāja ar vadību, un viss izdevās, par to varētu prēmēt. Ar prēmijām pašvaldībās ir stereotips, ka tur algas nav lielas, bet visu laiku dod prēmijas. Mums tā nav. Varbūt tas nav labi, varbūt darbiniekiem kādreiz arī «burkāns» jāiedod, nevis tikai jāprasa rezultāts. Bet mēs esam tajā izmaksu grozā, kas visu nosaka, un tad labāk iedodam darbiniekam normālu algu, nevis visu laiku kaut ko pēc nesaprotamiem kritērijiem dodam klāt, – saka Raivis Ra-gainis.
VK par prēmēšanas apjomiem aptaujātajās pašvaldībās komentārus nesniedz, vien minēja, ka skaidri prēmēšanas kritēriji un prasības darbiniekiem noteiktas tikai Jelgavā un Liepājā.
Komentējot VK atzinumu par nepamatotu pārāk lielu slodžu skaitu pašvaldībās, R. Ragainis teic, ka VK nonākot pretrunā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sacīto.
– VARAM sacīja, ka jābūt darbinieku samazinājumam, veidojot novadu. Mums samazinājums bija aptuveni 30 no slodzēm. Bet bija arī prasība par pašvaldības policiju, kur vajadzēja darbiniekus, nāca klāt citas funkcijas, un VARAM taču arī uzsvēra, ka nedrīkstam laukus pamest. Tur atstājām saimnieciskos darbiniekus, kas ir loģiski. Bibliotēkām arī jābūt, ir pagastu pārvaldnieki uz vairākiem pagastiem viens un lietvede-sekretāre, kas brauc katru dienu uz citu pagastu pieņemt iesniegumus un iekasēt maksājumus. Vairāk nekā jau laukos nav. Mums arī tas šķiet bezjēdzīgi, jo to varētu izdarīt bibliotēkās. Bet mums taču uzdots saglabāt saikni, un mēs saglabājam, braucam uz tikšanos ar iedzīvotājiem. Pirms reformas J. Pūce solīja, ka pagastiem būs labāk, būs jaunas iespējas, kur tad tās ir? – saka Raivis Ragainis.
Pašvaldības vadība jau vairākkārt norādījusi, ka naudas, kopā sanākot, ir mazāk un līdz ar to arī mazāk iespēju. Bet, kas attiecas uz štata vietu skaitu, tad VK gan nenorāda, ka, viņuprāt, liekās būtu meklējamas pagastos. Runa ir par visu pašvaldības štatu kopumā, tātad arī par iestādēm, administrāciju, pārvaldēm un nodaļām.
Alla Malla
Jāgādā gan. Darbinieki ir jasūta mācīties,ko ilgstoši nedara. Varbūt nevajag darbiniekiem likt papildus darbus,darbinieks grib pēc darba bērnus audzināt,nevis strādāt virsstundas,ko nemaksā. Vieglāk pateikt,ka nemāk laiku plānot,bet padomāt,ka vienam ir reāli divas slodzes,to jau neredz. Paskataties uz tām domnieku drūmajām sejām. Laikam no labas dzīves. Ieejot domē,redz drumus skrejošus robotus. Tad vel jāpadomā,kur esi nonācis. Burkānu sievai dod,darbiniekiem lūdzu visiem piemaksu par kvalitāti,nevis izredzētajiem nodaļu vadītājiem. Štatus samazina,bet apjomu? To uzliek kolēģim,tik par to nepiemaksā.
Khe khe
Siltā kabinetā var strādāt acis pārgriezis. Nav jau kājās jāstāv visu dienu, kā citos darbos , kā piem ārā salā un lietū vai pie operācijaa galda ar tutenu . Nezinu nevienu domes vai lauku pagastmāju darbinieku, kurš no pārslodzes būtu pa darba vietas durvīm četrrāpus no noguruma izrāpojis. Un badā arī nav neviens, algas ir pietiekošas. Bet ir redzēts, ka ar kafijas kannām joņo un nagus vīlē.
es
Tāda politika ir visās valsts iestādēs jau vismaz 20 gadus,
Fredis
Ak tad cilvēki ir kļuvuši par vienkāršu resursu, tad jau vislielākais ir senioru resurss.