Jēkabpilī atver atbalsta centru «Terēze»
ILZE BIČEVSKA

Jēkabpilī, Draudzības alejā 26–75, atklāts audžuģi­meņu un adoptētāju atbalsta centrs «Terēze». Atklāšanas pasākumā piedalījās Jēkabpils novada domes, sociālā dienesta un bāriņtiesas  pārstāvji. Šī centra dibinātāja ir profesionālo audžuģimeņu ap­vienība «Terēze» no Tukuma.  
 
Piedāvās daudzveidīgu palīdzību audžuģimenēm
        Stāsta biedrības «Terē­ze» valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne: – Šis būs ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs, paredzēts bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Piedāvā­sim arī citus pakalpojumus, protams, sadarbībā ar pašvaldību, jo finanses ir tik, cik ir, savukārt pakalpojumu trūkst. Tas tā ir ne tikai šajā pusē, bet arī citviet Latvijā. Un vēl viens no iemesliem, kāpēc mēs te ienākam, ir tas, ka paš­valdības vēlas, lai  bez ve­cāku gādības palikušie bērni dzīvotu savā dzimtajā pusē. Kad bērnu pēc bāriņtiesas lēmuma izņem no bioloģiskās ģimenes, viņš nonāk audžuģimenē. Protams, gribas, lai vēlāk bērns atgriežas savā ģimenē, un, lai arī reti, tomēr reizēm tas izdodas. Bāriņ­tiesa meklē, kur šādam bērnam palikt: vai paplašinātā ģimenē, kur ir vecvecāki, brāļi, māsas, vai, ja tas nav iespējams, un bērns kļūst juridiski brīvs, tad viņam jādod tālākas iespējas – adopcija. Var ga­dīties, ka bērnam jāpaliek audžuģimenē līdz pilngadībai. 
     Sākotnēji audžuģimenes bija paredzētas kā īstermiņa dzīvesvieta, bet reālā dzīve rāda, ka no bioloģiskās ģimenes iz­ņemtais bērns audžuģimenē paliek uz ilgāku laiku. Kas tam par iemeslu? Do­māju, ka dienesti nestrādā pietiekoši labi. 
    Patlaban spēkā uzstādījums, ka bērnunami un citas tā sauktās «institūcijas» tas ir slikti, bet vai valstī ir pietiekami daudz audžuģimeņu, kur bērns no nelabvēlīgās ģimenes var uzturēties līdz citam risinājumam? Ā. Martukā­ne teic, ka to nepietiek, un nav zināms, vai nākotnē šī situācija mainīsies. 
– Centra nosaukumā ir vārds «profesionāls». Kas ir profesionāla audžuģimene? 
– Ģimene ar lielu pieredzi. Piemēram, šajā jomā strādājusi divdesmit ga­dus, laika gaitā tajā bijuši izmitināti divdesmit vai pat trīsdesmit bērni, kas tur uzturējušies īsu termiņu, piemēram, krīzes si­tuācijā u.tml. 
– Kas jādara, lai kļūtu par audžuģimeni? 
– Jāiet uz bāriņtiesu, jāraksta iesniegums. Ģime­ni izvērtēs, tai piešķirs piemērotību. Tad sekos mācības (valsts apmaksātas), būs jāiziet psiholoģiskā izpēte, jāiegūst statuss. Tikai tad ģimenē ienāks pirmais audžubērns. Šajā sākuma posmā mūsu centrs arī nodrošina mentoru. Tad jāskatās, kas notiek tālāk gan ar bērnu, gan ar šo ģimeni. Pārlie­cināmies, vai tiešām cilvēki varēs šajā jomā strādāt. Audžuģimenēs parasti ir vairāki bērni, jo cenšamies pieturēties pie tā, ka vienas ģimenes bērnus nešķir. Ja nu tomēr citas izejas nav, tad tiek meklēta cita audžuģimene ar dzīvesvietu pēc iespējas tuvāk, lai brāļi un māsas var biežāk satikties. 
– Ko nozīmē mācības audžuģimenēm? 
– Tās nodrošina atbalsta centri. Mācības ir inter­aktīvas, notiek, sadarbojoties ar pieredzējušiem mentoriem. Tā nav tikai teorija, bet tiek dota arī pieredze,  darbojoties grupās. Jā, ir bijuši gadījumi, kad laika gaitā kāda ģimene saprot, ka tomēr nevarēs veikt audžuvecāku pienākumus. Reti, bet tā no­tiek. Un jāteic, ka īstās mācības faktiski sākas brīdī, kad audžuģimenē ienāk pirmais bērns.
 
 
Visu rakstu lsiet BD 25. oktobra numurā

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. Aga
    Aga
    pirms 2 nedēļām

    Kaut kādi starpnieki. Cerams, ka nav no budžeta finanseti.

    Atbildēt
  2. prusaks
    prusaks
    pirms 2 nedēļām

    Man labāk būtu paticis nosaukums "Šahrazada" . Bet tā jau gaumes lieta.

    Atbildēt
  3. vietējais Aironmens
    vietējais Aironmens
    pirms 2 nedēļām

    Nepin iekšā savu jaunības dienu aizraušanos ar attiecīga satura videofilmām

  4. prusaks
    prusaks
    pirms 2 nedēļām

    Manā jaunībā nebija vispār nekādas videofilmiņas, bet "Tūkstoš un vienas nakts pasakas" gan tiku izlasījis, iesaku Tev arī, jo tās ir lasāmas jebkurā vecumā. :))

Pievienot komentāru