Pagājušajā nedēļā reģionālajā vizītē Jēkabpils novadu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs ar pašvaldības vadību pārrunāja sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūras aktualitātes. Ministrs apmeklēja arī Jēkabpils autoostu, kur tikās ar SIA «Tukuma auto» vadību. «Tukuma auto» no 1. jūlija uzsāka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā maršrutu tīkla daļā «Jēkabpils, Preiļi, Līvāni». Ministrs apmeklēja arī BD redakciju, kur atbildēja uz novada iedzīvotāju aktuāliem jautājumiem.
Kā informē Jēkabpils novada dome, tiekoties ar satiksmes ministru, uzmanība pievērsta vairākiem novada iedzīvotāju jautājumiem – gan par šobrīd tik aktuālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu novada teritorijā, gan arī par novada ceļu infrastruktūras sakārtošanas jautājumiem. Tāpat savstarpējās sarunās gūts ministra apstiprinājums, ka šobrīd Satiksmes ministrija ir iekļāvusi 2024. gada plānā P74 autoceļa posma Aknīste–Lietuvas robeža projektēšanu un vēlāk arī šī posma sakārtošanu. Pēc tikšanās Jēkabpilī ministrs devās uz Preiļiem, kur ar novada domes vadību un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomi arī pārrunāja sabiedriskā transporta jomas aktualitātes un jautājumu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldībām.
Pašvaldības par maršrutu slēgšanu bija informētas
Tālis Linkaits BD redakcijā atbildēja uz novada iedzīvotāju iesūtītajiem aktuālajiem jautājumiem. Pirmkārt par izredzēm atjaunot kādu no slēgtajiem 19 reisiem. Novada iedzīvotāji informē medijus, pašvaldību un pagastu pārvaldes par problēmām, ko tas rada. Ir cilvēki, kam vairs nav iespēju apmeklēt lauku īpašumus, ārstu vai pat doties uz darbu. Tā kāda Variešu pagasta Medņu iedzīvotāja raksta: «Nevarēju iedomāties, ka kādreiz būs liegta iespēja nokļūt savos laukos, jo vienmēr kursēja autobusi. Līdz ko no 1. jūlija pasažierus sāka pārvadāt «Tukuma auto», nu tā ir realitāte. Reiss Jēkabpils–Alūksne plkst. 6.00 ir slēgts. Reisā Jēkabpils–Pāpuļi plkst. 6.25 pasažierus no Jēkabpils neuzņem, braukt drīkst tikai atpakaļ no Pāpuļiem uz pilsētu. Reisā Jēkabpils–Medņi plkst. 18.20 ir pretēji. Ir cilvēki, kam nav mašīnu, un, kaut vai lai apkoptu lauku kapsētas, kas neatrodas ceļmalā, vai lai pastrādātu savās lauku saimniecībās, vajag laiku. Pēc tagadējā autobusu grafika tas jādara naktīs. Daudzi priecājas par jaunajiem autobusiem. Tāda ir cilvēka daba – ja man labi, nav bēda par citiem, bet ko lai dara tie, kurus vairs neved? Protams, pasažieru skaits nav liels, bet kādam jābrauc katru dienu. Arī visa mana dzīve saistīta ar Variešu pagasta Medņiem. Tāpēc negribu, ka «Tukuma auto» man to visu atņem».
Sākotnēji par maršrutu slēgšanu bija pārsteigta arī Jēkabpils novada pašvaldība. Vēlāk gan informēja, ka, sazinoties ar Autotransporta direkciju (ATD), saņemta atbilde, ka maršrutu izmaiņas jau bija iekļautas to iepirkuma specifikācijā un pašvaldība par to tikusi informēta.
– Saskaņošana arvien notiek gan ar reģionu pārvaldēm, gan pašvaldībām. Tiekoties ar Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvjiem, kas šajā jomā darbojās arī iepriekš, secinājām, ka šis jautājums kaut kad ir saskaņots. Nav tā, ka tas netika darīts. Bet es arī saprotu, ka laiks jau ir pagājis, pašvaldībā ir mainījusies vara un cilvēki neatceras, kas pirms trīs gadiem ir noticis. Bet pēc būtības maršrutu tīkls tiek mainīts nepārtraukti atbilstoši dažādām vēlmēm un cilvēku vajadzībām. Maršruti tiek gan atvērti, gan slēgti, gan mainīti. Tā ir mūsu ikdiena, un ir noteikta procedūra, kā to dara. Arī tagad to pārrunājām. Ja ir kāda vēlme mainīt kādas maršrutu tīkla daļas, tad to var darīt atbilstoši pieprasījumam, – sacīja Tālis Linkaits.
Ja būs maz pasažieru, drīz slēgs arī atjaunotos maršrutus
BD ministru informēja par kādas lasītājas BD sniegto informāciju, ka uz viņas vēstuli Autotransporta direkcijai, kurā viņa informēja par nepieciešamību atjaunot kādu no slēgtajiem maršrutiem, saņemta atbilde, ka to saskaņos ar Latgales reģiona pārvaldi. Lasītāja bija neizpratnē, kāpēc tā, jo līdz šim visi vietējie maršruti tika saskaņoti ar Zemgales reģiona pārvaldi, kurā ietilpst arī Jēkabpils novads. Vai tad ATD nezina reģionu robežas?
Ministrs sacīja, ka tas ir tehnisks jautājums, pie kā pieskaita maršrutu tīklu, bet saskaņošanas kārtība nav mainīta.
BD T. Linkaitu arī informēja, ka slēgti starppilsētu maršruti, kur bija pasažieru piepildījums, piemēram, Jēkabpils–Alūksne caur Madonu. Tagad palikuši divi reisi, kas no Madonas dodas atpakaļ pēc pusotras divām stundām. Ņemot vērā to, ka uz Madonu brauc diezgan daudz cilvēku, lai apmeklētu traumatologu Madonas slimnīcā, tas tik īsā laikā nav iespējams. Tāpat maršrutā Jēkabpils–Līvāni samazināts reisu skaits, kas pasažieriem rada problēmas.
– Ja ir pieprasījums, mēs tos maršrutus nodrošinām. Tur ir cits stāsts. Mēs regulāri saņemam parakstītas vēstules. Nav jau liela māksla aktīvistiem aiziet pie veikala un savākt parakstus. Prakse ir tāda, ka mēs šos reisus pēc cilvēku pieprasījuma palaižam trīs mēnešus un skatāmies, vai tur tiešām ir cilvēku skaits. Mums ir bijuši daudzi gadījumi, kad tos tomēr neizmanto. Tad mēs pēc trīs mēnešiem to reisu atkal slēdzam, – skaidroja Tālis Linkaits.
Maršrutu saraksts pasūtīts loģistikas speciālistiem
Vaicājām, pēc kādiem kritērijiem tika veidots jaunais maršrutu saraksts ar slēgtajiem reisiem?
– Viens ir savienojamība. Tā ir jānodrošina no pagasta uz novada centru. Nevar būt, ka tur vispār nav pārvadājumu. Visā pārējā teritorijā, ja ir vairāki veidi, kā var nokļūt galapunktā, tad jāskatās, kurš no tiem ir ekonomiski pamatotākais. Skolēnu pārvadāšana ir pašvaldības uzdevums. Mēs ar daudzām pašvaldībām esam vienojušies, ka varam noteiktus maršrutus nodrošināt arī no valsts puses. Ir daudzi reisi, kas ir skolēnu mācību laikā, un citādi reisi – brīvlaikā. Arī maršrutu tīklu veidoja, lai tas ir izdevīgi skolēniem, bet tur ir sava specifika. Ja ir vēlme, lai piebrauc pie mājām, tad tur ar maršrutu autobusu neizbraukās. Izstrādājot tagadējo maršrutu tīklu, mums bija pieaicināti loģistikas konsultanti no uzņēmuma «Price Waterhouse Coopers», kas visu maršrutu tīklu šādā veidā salika visā valstī. Tika pētīta pasažieru plūsma un skaitļots par 2018. un 2019. gadu, lai pateiktu, kāda ir pareiza darba organizācija, – stāsta Tālis Linkaits.
Pasažierus uzņem tikai dotētos tīklā iekļautos reisos
Lūdzām ministru skaidrot, kāpēc ir tāda situācija, ka tukšs autobuss vienā virzienā brauc, neuzņemot pasažierus, bet braucot atpakaļ uzņem? Tas rada lielu neizpratni, neērtības un pārpratumus.
– Visas jaunās maršrutu sistēmas pamatprincips ir, ka valsts apmaksā pasažieru pārvadājumus, nevis autobusu kustību. Tas nozīmē, ka pārvadājumiem ir jāpiemērojas pasažieru plūsmai. Parasti ir tā, ka no rītiem no laukiem cilvēki brauc uz pilsētu strādāt un vakarā atpakaļ. Tā ir pamatplūsma visos lauku novados. Protams, ir savi izņēmumi. Tāpēc pārvadātājam ir vakarā jāatved cilvēki uz laukiem, piemēram, uz Dunavu, un autobusam būtu jāpaliek pa nakti Dunavā, lai no rīta atkal dotos reisā uz pilsētu. Autobuss nav jādzen atpakaļ uz pilsētu. Ja tas tiek darīts, tas nav reiss, un tad neuzņem pasažierus. Mēs visus šos reisus Latvijā tā iekārtojām, bet tas ir kultūršoks pārvadātājam. Viņi ir pieraduši darīt citādi. Viņi būtu gatavi darīt citādāk, lai viņiem dotē arī tukšo reisu bez pasažieriem, bet to neesam gatavi darīt. Ja pārvadātājs to var atļauties, viņš var uz sava rēķina dzenāt autobusu pa visu Latviju, bet mēs dotējam tikai tos reisus, kuros uzņem pasažierus.
Jautāts, kāpēc šī nianse pasažieriem netika skaidrota ne no ATD, ne pārvadātāju puses, ministrs sacīja, ka ar pašvaldībām un ATD tiekot runāts par to, kas būtu jādara, lai informācija labāk sasniegtu cilvēkus.
Sistēma jauna, un pāreja varot būt pakāpeniska
Tāpat vaicājām, kas kontrolē, lai tiktu ievēroti visi nosacījumi, kāds serviss jānodrošina autobusos? Piemēram, ir norādīts, ka simtprocentīgi visos autobusos jābūt iespējai norēķināties bezskaidras naudas veidā, ar karti. Taču BD ir saņēmusi informāciju no lasītājiem, ka tas tā nav. Autobusā no Sēlpils uz Jēkabpili šoferis atteicis, ka termināļa autobusā nav, jādod skaidra nauda. Ja tās nav, lai gaida nākamo autobusu pēc četrām stundām, tajā varēšot maksāt ar karti. Tāpat neizpratni radot tas, ka uz informatīvā tablo ārpusē virs vadītāja kabīnes nav pilns maršruta nosaukums no un uz kurieni dodas autobuss.
Ministrs sacīja, ka tas tā nevarētu būt. Gan dažreiz esot tā, nav zonas, un šo iespēju nevar izmantot. Kad BD sacīja, ka arī pārvadātāji atzīst, ka uzstādīšana notiek pakāpeniski, T. Linkaits minēja, ka tā ir jauna sistēma un pāreja uz to varētu būt pakāpeniska. Par informatīvajiem tablo viņš sacīja, ka cilvēki ir pieraduši pie viena informācijas attēlošanas veida, bet tagad tas ir cits. Iespējams, ka visam, kā katrai jaunai sistēmai, vajag laiku, lai pieskaņotos. Paiešot dažas nedēļas, un cilvēki aizmirsīšot, ka ir bijušas kādas problēmas, jo visu izmaiņu mērķis ir bijis uzlabot pakalpojuma kvalitāti.
Vaicāts, kad varētu gaidīt kādu slēgto maršrutu atjaunošanu, ja iedzīvotāji un pašvaldība to prasīs, ministrs sacīja, ka izmaiņas pieņem Sabiedriskā transporta padome, kas sanāk reizi mēnesī, un izskatīšanai varētu paiet vairāki mēneši.
Pašvaldībai piedāvāja pārņemt autoceļus
BD ministram vaicāja, kādi sarunu temati tika apspriesti ar pašvaldību?
– No valsts puses ir interese, vai Jēkabpils novada dome kādā tuvākā laikā lems par vietējo ceļu pārņemšanu. Saprotu, ka izvērtēšana vēl notiek un lēmums vēl nav pieņemts. Ministrija ir piedāvājusi to ceļu sarakstu, ko esam gatavi nodot. Tie Jēkabpils novadā ir apmēram 220 kilometri vietējās nozīmes ceļu. Mēs katram ceļam dodam līdzi finansējumu – 1 560 eiro uz kilometru, kas ir vidējais finansējums, ko šobrīd Latvijas valsts izlieto šo ceļu uzturēšanai. Ir pašvaldības, kas parēķinājušas, ka tās uztur savus ceļus par 800 eiro par kilometru, tad viņiem tā starpība ir izdevīga, lai pārņemtu ceļus. No citām pašvaldībām atsaucība ir. Bet tas ir brīvprātīgs process. Mēs organizējam sarunas un ceram uz atsaucību. Ja nevēlas uzturēt ceļus, to turpinās darīt valsts, – saka Tālis Linkaits.
Valsts autoceļu uzturēšanu nodod arī privātuzņēmumiem
Izmaiņas notiek arī autoceļu uzturēšanā. Ir teritorijas, kur ceļu uzturēšana nodota privātiem uzņēmumiem, un VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» vairs nav vienīgais monopolists. Tāpat gaidāmas pārmaiņas «Latvijas autoceļu uzturētāja» struktūrā.
– Tāpat kā autobusu pārvadājumiem, arī ceļu uzturēšanai tirgu esam atvēruši. Ir noticis iepirkums. Jēkabpils novada teritorijai ir palicis tas pats valsts autoceļu uzturētājs, kas turpinās darbus. Autoceļu uzturētājs veic arī iekšējo reorganizāciju, bet tas ir viņu jautājums. Mērķis visam ir sakoncentrēt visus pakalpojumus lielākos blokos, un valsts autoceļu uzturētājs tagad var startēt arī privātos un pašvaldību vai «Latvijas valsts mežu» konkursos par ceļu uzturēšanu, nevis tikai koncentrēties uz valsts ceļiem. Savukārt privāti uzņēmumi var startēt iepirkumos uz valsts ceļu uzturēšanu. Rezultātā Limbažos, Ventspilī un Daugavpilī ir uzvarējuši citi pakalpojumu sniedzēji, nevis Valsts autoceļu uzturētājs.
Mērķis jau ir sasniegts, un šo izmaiņu rezultātā ietaupītie pirmie trīs miljoni eiro jau ir pārdalīti ceļu saimniecībā. Kopējo ietaupījumu, ko dos iepirkums, vēl redzēsim, apkopjot visus rezultātus. Šis iepirkums pierāda, ka pakalpojumu var veikt lētāk un saimnieciskāk, – sacīja Tālis Linkaits.
Par Jēkabpils tiltu joprojām nav skaidrības
Protams, ka vaicājām arī par iespēju uzcelt otru tiltu pār Daugavu Jēkabpilī – vai to var veicināt Zalves militārā poligona celtniecība?
– Mēs zinām par jauno poligonu un gaidām no Aizsardzības ministrijas konkrētu pasūtījumu, kāds ir infrastruktūras plāns. Tur ne tikai ceļi, tur arī dzelzceļa pievads ir vajadzīgs. Tiklīdz no Aizsardzības ministrijas sagaidīsim pasūtījumu, esam gatavi izbūvēt visu, kas ir nepieciešams. Cik es zinu, tad attiecībā uz Jēkabpils tiltu projekts jau ir, vajag tikai finansējumu, – teica Tālis Linkaits.
Vaicāts, kādas ir izredzes, ja Aizsardzības ministrijas plānos tilta nebūs, T. Linkaits sacīja, ka tad rīkosies iespēju robežās. Pirmo tiltu pāri Daugavai cels pie Salaspils, kur tas būs kopīgais «Rail Baltica» un auto tilts, tad – Daugavpilī. Par Jēkabpils tiltu šādā situācijā ministrs neko konkrētu nesolīja, vien piebilda, ka arī pie Līvāniem gribot tiltu.
jānis
Par ceļu Ilūkste- Birži P 72 jau paspējuši aizmirst. Varam putekļos aizrīties un bedrēs mest kūleņus.
re kā
Vajag pamatīgi izlamāt atbildīgos lai atceras.
GedertsPiebriedis
Vai ta nav tur vel pabeiguš..? Toreiz tak runaj, ka tūlit viss būs.