Jēkabpils novadā notikušas pirmās publiskās apspriešanas sanāksmes par jauno Jēkabpils novada teritorijas plānojumu. Plānojuma izstrādātāja – SIA «Reģionālie projekti» – pārstāvji Santa Pētersone un Ivo Narbuts iepazīstināja ar jauno plānojumu, tā izstrādes gaitu, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Vislielākais interesentu skaits bija pulcējies Jēkabpilī. Iedzīvotājus interesēja iespējas izmantot mazdārziņus un konkrētu teritoriju zonējuma maiņas, kā arī citi jautājumi.
Plānojums darbosies kā pašvaldības saistošie noteikumi
S. Pētersone informēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde uzsākta 2022. gada beigās. Viņa skaidroja, ka plānojumu pamatā nosaka vispārīgie apbūves noteikumi. To apstiprinās kā pašvaldības saistošos noteikumus, un tas paredzēs apbūves veidošanu un teritorijas izmantošanu un būs saistošs gan fiziskām un juridiskām personām, gan attiecībā uz visu jaunceļamo apbūvi.
Plānojums sastāv no vairākām sadaļām, bet divas galvenās ir grafiskā daļa, kur attēlots teritoriju zonējums atbilstoši to izmantošanas nosacījumiem, un tam atbilstoši apbūves nosacījumi. Ir izstrādāts arī kultūrvēsturisko ainavu un transporta attīstības plāns, kas gan nav saistoši. Kultūrvēsturiskajā plānā ir iekļautas kultūrvēsturiskas teritorijas, kas nav aizsargājamas valsts, bet gan pašvaldības nozīmes aizsargājamās teritorijas. Tāpat 62 kultūras pieminekļiem noteiktas individuālas aizsardzības zonas. Transporta attīstības plānā ir ielu sarkanās līnijas un citi nosacījumi transporta infrastruktūras plānošanai.
S. Pētersone sacīja, ka plānotājiem jācenšas iedzīvotāju intereses saskaņot ar nosacījumiem, ko sniegušas dažādas institūcijas: Dabas aizsardzības pārvalde, «Latvijas valsts ceļi», ministrijas, un tas ir kompromisa dokuments.
.JPG)
Daļa jēkabpiliešu teritorijas plānojuma apspriešanā piedalījās tiešsaistē, arī klātienē interese bija visa liela.
Uztraucas, ka piepilsētas zaļo zonu kā industriālo teritoriju pievienos pilsētai
Ābeļu ciema iedzīvotāju biedrības «Ābeļi» pārstāvis Pēteris Rutkovskis jautāja par divām zemes vienībām, kas atrodas Ābeļu pagastā pie robežas ar pilsētu un šobrīd atbilstoši esošajam plānojumam ir augošs mežs – atjaunota mežaudze. Jaunā teritorijas plānojuma versijā abas zemes vienības ir transformētas uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. Esot informācija, ka to iniciē blakus esošais uzņēmums SIA «Ošukalns», kas gribot paplašināties. Ābeļu ciema iedzīvotāju ieskatā, tas var radīt sekas, pasliktinot vides kvalitāti Ābeļu ciemā un pagastā ar trokšņiem un gaisa piesārņojumu. Turklāt plānojumā taču esot norādīts, ka pašvaldība atbalsta mežsaimniecību. Vai, veicot šādu teritorijas transformāciju, esot ņemts vērā tas, ka blakus atrodas Ābeļu ciems, kas ir blīvi apdzīvota teritorija? Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars iebilda, ka vēl jau nekas nav pieņemts un transformēts. Tāpēc jau iedzīvotājus tagad uzklausot. Esot saprotams, ka ir uztraukums par piesārņojumu. To tad skatīsies, vērtēs. Šie neesot vienīgie zemes gabali ar jaunaudzēm, jo pilsētai taču vajag zaļās plaušas. P. Rutkovskis sacīja, ka iedzīvotāji gribētu, lai šīs zemes vienības paliek mežs, bet «Ošukalns» varot attīstīt darbību Krustpilī industriālajā zonā, kur jau ir citi uzņēmumi. K. Stars sacīja, ka pašvaldība ar uzņēmējiem tā detalizēti nerunājot par viņu darbību, savukārt plānojuma izstrādātāji ieteica P. Rutkovskim iesniegt priekšlikumu, un to tad vērtēs kopā ar pašvaldību.
P. Rutkovskis arī minēja pašvaldībai piederošu īpašumu – zemes gabalu – ražošanas apbūves teritoriju Radžusalas, ko Jēkabpils pilsētas dome jau 2009. gadā iznomājusi komersantam, kurš solījis attīstīt tur ražošanu, taču līdz pat šim brīdim nekas tur nav darīts. Pašvaldība vienaldzīgi izturoties pret faktu, ka nav uzsākta nekāda ražošana, bet Valsts vides dienests teritorijā konstatējis vides piesārņojumu. Ābeļu ciema iedzīvotāji iesakot šo teritoriju nesaglabāt kā rūpnieciskas darbības zonu, bet plānojumā iekļaut kā mežu vai dabas apstādījumu zonu, kas tā arī ir, un tā robežojas ar dzīvojamo māju, kas ir tikai kādu 10 metru attālumā. K. Stars piekrita, ka tur faktiski ir mežs. Pašvaldība paskatīšoties, kas tad minēts nomas līgumā, bet iedzīvotājiem neesot pamata uztraukumam, ka tur var uzbūvēt ražotni, jo kopš 2017. gada normatīvie akti paredz, ka nomas līgums nedodot tiesības uz apbūvi. Tika arī uzdots jautājums, kad tad pabeigs iesākto Tvaika ielas pārbūvi, jo cik gan ilgi Ābeļu pagasta iedzīvotāji varot braukt uz mājām un darbu ar lielu līkumu līdz pat Ābeļu skolai? K. Stars sacīja, ka darbi jābeidz šovasar.
.JPG)
Plānojumu prezentēja SIA «Reģionālie projekti» pārstāvji Santa Pētersone un Ivo Narbuts (no kreisās) un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks
attīstības jautājumos Kārlis Stars. D. Gagunova foto
Grib turpināt izmantot mazdārziņus
Vairāki iedzīvotāji jautāja par iespēju turpināt izmantot iekoptos mazdārziņus Ķieģeļu ielas rajonā. Tie savulaik ierīkoti bez saskaņojuma ar pašvaldību, un tagad plānojumā to teritorija ir iezīmēta kā rūpnieciskās apbūves zona. Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem ir interese par mazdārziņu izmantošanu arī citur. Ķieģeļu ielas daudzdzīvokļu namu iemītnieki vaicāja, vai viņi varēs arī turpmāk izmantot dārziņus? Vai tad tur vēl kādu ražotni būvēšot? Jau esot viena rūpnīca, no kuras darbdienās nāk nelāga smaka. K. Stars skaidroja, ka dārziņi atrodas blakus rūpnieciskās apbūves teritorijai, kas vēsturiski jau bijusi tāda, un pašvaldība tur īstenojusi projektu, izbūvējot telpas divām ražotnēm, kas iznomātas uzņēmējiem. Taču, ja tur ko būvēs, tad – ne jau gluži pie pašām mājām. Dārziņi pa visu zemes gabalu esot stihiski izveidoti jau no padomju laikiem. Bet pašvaldībai neesot tāda regulējuma par dārziņu ierādīšanu un nav noteiktas teritorijas, kur tie varētu būt. K. Stars sacīja, ka tuvākajos piecos gados šajā zemes vienībā tāpat neviens ražotņu būvniecību neuzsāks. Varētu plānot joslu arī mazdārziņiem gar Ķieģeļu ielu kā zaļo zonu. Bet tad jāpārskata teritorijas plānojums un jāapstiprina regulējums, kā dome īpašumu iznomā dārziņiem. Vēl viena mazdārziņu teritorija esot paredzēta pie Dzelzceļa ielas Krustpils dzelzceļa stacijas tuvumā. Iedzīvotāji tika aicināti sniegt par to savus priekšlikumus. Ķieģeļu ielas iedzīvotāji arī izteica priekšlikumu, kas gan tieši neattiecās uz plānojumu, ka mikrorajonā vajadzētu sporta laukumu bērniem un jauniešiem, kaut vai nojauktā grausta vietā pret 3. vidusskolu. K. Stars pieļāva iespēju, ka to varētu darīt, un atrast tur vietu arī autostāvvietai, bet tāda iecere šobrīd neesot detalizēta. Tika vaicāts arī par ielu sarkanajām līnijām, ka nevar saprast, kur tās ir un kā tas ietekmēs īpašumu. K. Stars sacīja, ka, projektējot būvi, tās attēlos plānojumā, bet par šādiem jautājumiem jānāk runāt individuāli.
.JPG)
Viens no jautājumiem bija par mazdārziņu saglabāšanu Ķieģeļu ielas mikrorajonā. Tie savulaik ir tikuši ierīkoti bez saskaņošanas ar pašvaldību. D. Gagunova foto
Jautājumus uzdod arī tiešsaistē
Iedzīvotāji sanāksmei varēja sekot arī tiešsaistē, ko arī izmantoja, un uzdeva jautājumus attālināti. Viens no tiem bija par savulaik plānoto Zemgales ielas pagarinājumu, kāds tagad plānojumā vairs neesot iekļauts. Bet tur kāda persona uzbūvējusi tenisa kortu. Vai to tagad varēs legalizēt, jo pagarinājuma vairs nav? Ja jā, tad jau katrs varot kaut ko sākt būvēt uz ielām. Atbilde bija, ka to vērtēs. Bija arī jautājums par privātmāju žogiem. Iepriekš bijis liegts būvēt divus metrus augstus žogus, kā arī necaurredzamus žogus. Vai tagad to nevarētu atļaut, jo, piemēram, ir suņu sugas, kas var pārlēkt pār zemāku žogu. Un kāpēc gan privātai teritorijai jābūt pārredzamai? Plānojuma izstrādātāji skaidroja, ka tādi ir nosacījumi: uz robežas ar kaimiņiem, vienojoties ar viņiem, var būvēt divus metrus augstu necaurredzamu žogu, bet gar ielu nē.
Cilvēki arī interesējās par dažādu celtniecības un labiekārtošanas darbu iespēju, lai gan teritorijas plānojums nenosaka, ko tieši un kad būvēs, bet gan tikai apbūves nosacījums – kur var būt vienstāva, kur daudzstāvu, kur sabiedriskā vai rūpnieciskā apbūve u.c. Tā tika vaicāts, vai plānojumā iekļauts jauns tilts pār Daugavu? S. Pētersone sacīja, ka atbilstoši atbildīgo valsts institūciju norādījumam ir iekļauta perspektīvā šī tilta izbūves vieta, tā pati, kas iepriekš, bet tas nenozīmē, ka tuvākajā laikā tiltu tur būvēs. Termiņi nav noteikti. Bija arī interese par plānoto Viesītes ielas mikrorajona labiekārtošanu, kas bija iecerēta ar iedzīvotāju līdzfinansējumu, kad to uzsāks? K. Stars skaidroja, ka projekta izmaksas ir ievērojami augušas, un tādā veidā, kā tas bija iecerēts, to noteikti nevar darīt. Tāpēc process ir apstājies, un nav zināms, kad ieceri varēs īstenot.
Par plānoto lauku teritoriju pievienošanu Jēkabpilij tika vaicāts, kuras tad tās būs? Atbilde bija, ka tās ir teritorijas piepilsētas pagastos, kas jau ar apbūvi un ielām saaugušas ar Jēkabpili – Ābeļu, Salas, Krustpils un Kūku pagastā. K. Stars mudināja iedzīvotājus vaicāt sīkāk par pievienošanu un paust savu viedokli, bet jautājumu nebija, tikai no zāles atbildēja, ka savu viedokli iesniegs priekšlikumu veidā.
Uzziņai
- Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt: elektroniski portālā Geolatvija.lv; sūtot uz e-pastu: pasts@jekabpils.lv, parakstot ar elektronisko parakstu; pa pastu (pasta zīmogs līdz 18.08.2024.), adresējot Jēkabpils novada pašvaldībai (Brīvības iela 120, Jēkabpils, Jēkabpils novads, LV-5201); klātienē – Valsts un pašvaldības Vienotajos klientu apkalpošanas centros un Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā ēkā, Brīvības ielā 120, Jēkabpilī.
- Publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 2024. gada 22. jūlija līdz 18. augustam. Ar teritorijas plānojuma 1. redakciju var iepazīties: Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā Geolatvija.lv, kā arī Jēkabpils novada Attīstības pārvaldē, Rīgas ielā 150A, iepriekš sazinoties ar vecāko teritorijas plānotāju Gundu Cērmūkšu, tālrunis – 22018804, e-pasts: gunda.cermuksa@jekabpils.lv. Papildu informāciju var iegūt arī, sazinoties ar SIA «Reģionālie projekti» projektu vadītāju Santu Pētersoni, tālrunis – 29419002, e-pasts: santa@rp.lv.
- Portālā Geolatvija.lv iedzīvotāji un uzņēmēji var meklēt un saņemt nepieciešamo teksta un grafisko informāciju par teritorijas attīstības izmantošanas nosacījumiem, ievadot zemes gabala kadastra numuru. Portālā var iepazīties ar Jēkabpils novada teritorijas plānojuma 1. redakciju un piedalīties plānojuma publiskajā apspriešanā, iesniedzot priekšlikumus elektroniski, kā arī saņemt paziņojumus par interesējošo dokumentu izstrādi.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava».
Kaija
Kārlītis kaut ko sajaucis. Ko viņš pārskatīs,dome jau nolēma,ka nomas līgums ir izbeigts. Un bijušais nomnieks izpirks to zemi.
Rudīte
Tas ir nepieņemami,kad kundziņu draugi var būvēt nelegālas ēkas,vai tad kauna nemaz nav? Un ko tur domāt vel,atjaunot taisnīgumu kā likums noteicis. Kas vel nebūs,legalizēt kaut ko gribot un domāt,kur KNAB skatās.
vietējais Aironmens
Atņemsim cilvēkiem mazdārziņus, lai kāds domes pederasts var uzsliet kārtējo dāču.
Ķieģeļis
Tur tiešām jābūt galīgam garīgi traumētam pederastam, lai Ķieģeļu ielā celtu dāču.
vietējais Aironmens
Ui, ku tu skarbi par domniekiem...
Ķieģelis Aironmenam
Tu jau izdomāji, ka domniki cels Ķieģeļu ielā vasarnīcas. Es gribēju teikt, ka viņi nav tik aptaurēti, lai celtu tur. Un zini, es arī tur neceltu pat ne mazmājiņu.
Naivs pilsonis
Jēkabpils novadā notikušas pirmās publiskās apspriešanas sanāksmes par jauno Jēkabpils novada teritorijas plānojumu. _________________________Ta i nepaliek skaidrs, kas pasūtīja veikt šo jauno plānojumu? un kāpēc tas miljons gala beigās būs jānopelna tieši SIA «Reģionālie projekti»?!