Jēkabpilī sekmīgi aizvadīts pirmais Insulta dienas pasākums
INESE ZONE

29. oktobrī – Pasaules insulta dienā – Jēkabpils reģionālās slimnīcas nei­rologu un atbalsta speciālistu komandas  organizētais informatīvais pasākums, lai izglītotu cilvēkus par insulta riska faktoriem un profilaksi, pulcēja visai daudz interesentu. 
         Apmeklētāji, pamatā seniori gados, labprāt izmantoja iespēju pirms teorētiskajām lekcijām bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs un izmērīt asinsspiedienu, tā izzinot savus insulta riska faktorus.
       Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Kaspars Čanders ievadrunā uzsvēra to, cik svarīga ir insulta vienības esamība mūsu slimnīcā. Neirologu pieejamība 24 stundas diennaktī ir iespēja ātrāk uzsākt ārstēšanu, kā arī sekmīgu rehabilitācijas procesu pēc atveseļošanās. 
         Statistika liecina, ka insults ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē un Latvijā. Diemžēl, ko lekcijās uzsvēra arī neiroloģes Santa Borisāne un Inga Vārsberga-Apsīte, arvien biežāk tas skar arī gados jaunus cilvēkus.
        S. Borisāne informēja par insulta pazīmju atpazīšanas testu ar nosaukumu «ĀTRI». Pirmais «Ā» – nozīmē atsmaidi, kas ļauj novērot, vai cilvēkam ir sejas, mutes kaktiņu asimetrija. «T» – turi, kad jāpalūdz, lai cilvēks izstiepj rokas uz priekšu un tur. Ja viena roka noslīd, tā ir insulta pazīme. «R» – runā, kad jālūdz atkārtot kādu teikumu un jāizvērtē viņa runas spējas. Ja skan šļupsti, ir pamats uztraukumam. Un pēdējais burts «I» – izsauc ātro palīdzību, tātad zvani 113. Mediķi aicināja nekavēties ar ātrās palīdzības izsaukšanu un negaidīt, ka varbūt viss pāries, ar ko nereti saskaroties darbā, jo reālu sekmīgu palīdzību insulta gadījumos var sniegt pirmo četru ar pusi stundu laikā. Turklāt jāņem vērā, ka pietiek tikai ar vienas iespējamās insulta pazīmes esamību, lai nekavējoties būtu jāsauc mediķi.
        Ar insulta riskiem un profilaksi no kardiologa viedokļa stāstīja slimnīcas galvenā ārste kardioloģe Ilze Bikova. Par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi labas veselības saglabāšanā skaidroja sporta ārste dietoloģe Baiba Sedliņa un sporta ārste Gunita Vinčela, bet par rehabilitācijas iespējām – fizioterapeits Mār­tiņš Lindmanis un ergoterapeite Kristīne Stali­dzāne. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 2 mēnešiem

    Protams, ja neviens slimnieks nepieteicās, tad veiksmīgi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru