Jēkabpilī svinīgi atklāj jauno biomasas katlumāju
INESE ZONE

28. martā, piedaloties klimata un enerģētikas mi­nistram Kasparam Melnim, svinīgi atklāja jauno biomasas katlumāju Jēkabpilī, Tvaika ielā 4.  Atklāšanas pasākumā piedalījās SIA «Jēkabpils siltums» un Jēkabpils novada domes vadība, kā arī būvnieku pārstāvji no SIA «Smart consulting», SIA «Mapri Būve» un SIA «FILTER». 
     – Pērn ieguvām divus lieliskus enerģētikas objektus, arī šo katlumāju. Būvdarbi tika pabeigti jau pērnā gada beigās, un novembrī sākām saņemt siltumenerģiju, bet, tā kā šis objekts ir tik nozīmīgs, ir vērts to svinīgi atklāt tagad. Atklāšana nedaudz ievilkās dažādu saskaņojumu dēļ. Taču nupat no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras esam saņēmuši pēdējo finansējuma atmaksu, un var teikt, ka projektam ir pieliks punkts. Man gribas pateikt paldies valdībai, kas deva iespēju saņem šāda veida finansējumu, un pašvaldībai, kas deva galvojumu aizņēmumam Valsts kasē, un, protams, visiem, kas iesaistījās būvniecības procesā, –  teica SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētājs  Raits Sirmovičs. 
    Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis arī atzinīgi novērtēja novada pašvaldības un visu iesaistīto uzņēmumu ieguldījumu. 
     – Tas ir pierādījums tam, ka mēs spējam kļūt zaļāki, un tur parādās arī ekonomiskums, kas ir ļoti būtiski. Un te ir tā iespēja redzēt blakus jauno un veco katlumāju, kas ļauj labāk saprast, kāds ir ieguvums un arī estētiskums, jo pievilcīga būve ar sakoptu vidi, tas arī ir svarīgi. Lai katlumāja labi kalpo un ir piemērs citām pašvaldībām, kāds ir tas virziens, uz kuru kopīgi ejam, –  novēlēja Kaspars Melnis.  
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis atzina, ka pašvaldība ir ļoti gandarīta par šo projektu, jo svarīgs ir ne tikai estētiskums un ne tikai ekonomiskais pamatojums, bet jo īpaši  rezultāts, tas, kādā kvalitātē un par kādu cenu pakalpojums tiek sniegts iedzīvotājiem.  
    – Esam zaļāki, un tas ir pareizi, bet finanses ir tas, kas nosaka, vai atbalstām kaut ko vai nē. Un šeit zaļā domāšana un estētiskā vide ir kopā ar lielāku ekonomisko ieguvumu un zemākām apkures izmaksām iedzīvotājiem. Tāpēc paldies Kli-mata un enerģētikas ministrijai. Ir mums arī citas ieceres, ir ko darīt, jo esam liela pašvaldība. Un paldies būvniekiem un «Jēkabpils siltuma»  vadībai, –  sacīja Raivis Ragainis.
     «Smart consulting» valdes priekšsēdētājs Ingars Balčūns sacīja, ka  katlumājas būvniecība Jēkabpilī pēdējo divu gadu laikā ir viens no labākajiem projektiem –  izcili saimniecisks un racionāls. Ja skatās uz  investīciju atdevi, tā ir viena no lielākajām.  
    Tāpat bijis prieks sadarboties ar pašvaldību un «Jēkabpils siltuma» kolektīvu, kas esot prasmīgs, prasīgs uz mērķi un sadarbību virzīts, kas ļāvis rezultātā iegūt no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras maksimālo finansējumu. 
     – Darbs, kas ir padarīts no mūsu partneru puses, ir ļoti atzīstams, jo sarežģītības pakāpe, termiņi, finansējums, tas viss bija ļoti izaicinoši. Bet finišējām, un tā bija fenomenāla sinerģija starp projektētāju, būvuzņēmēju, tehnologu un  pasūtītāju, kas ļāva šo projektu realizēt ļoti kvalitatīvi, un tas ir fundamentāls ieguldījums Jēkabpils nākotnē, –  uzskata «Mapri Būve» valdes loceklis Artūrs Sausiņš.
    Jēkabpils novadā un arī citām pašvaldībām aktuāla ir mazo ciematu katlumāju aizstāšana ar modernākiem un ekonomiskākiem risinājumiem, tāpēc vaicājam klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim, vai šogad vai tuvāko gadu laikā būs pieejama programma pašvaldībām finansiāla at­balsta gūšanai šim nolūkam?   
   – Par mazajām katlumājām domājam, bet mums ir jāsaprot, ko tad mēs gribam. Jāskatās, kāds ir pieprasījums, kādas mēs tās mazās katlumājas vēlamies redzēt. Varbūt tie būs lieljaudas industriālie siltumsūkņi, kam ir potenciāls. Tad atkristu darbaspēka izmantošana, kas mūsdienās rada lielas izmaksas, un ir grūti atrast darbarokas. Bet mēs iesim pakāpeniski. Šobrīd pabeidzam iesāktos projektus, skatāmies, cik tie bija veiksmīgi. Šogad  tāda programma noteikti nebūs pieejama, varbūt nākamgad, bet ir jārunā ar nozari, ar pašvaldībām, un saskaņošanas un sarunu process ir ilgs, –  sacīja Kaspars Melnis. 
    Projekts «Fosilā kurināmā aizstāšana un efektivitātes paaugstināšana Tvaika ielā, Jēkabpilī» tika realizēts, izmantojot Eiropas Savienības un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Tā kopējās izmaksas ir 9 638 667,48 eiro ar PVN, no kuriem 3 089 000 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (7)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 1 nedēļas

    Jā, biomasas katlumāja, izklausās drusku dīvaini , bet lai nu tā arī paliek.

    Atbildēt
  2. Leimaņu Voldis
    Leimaņu Voldis
    pirms 1 nedēļas

    Kurinās ar vatņikiem

  3. Juris
    Juris
    pirms 1 nedēļas

    Šreks skatās, aizdomājās. Kad šis būs mans ? Oi , atcerējos , tas viss jau ir tikpat kā mans ......

    Atbildēt
  4. Bambino
    Bambino
    pirms 1 nedēļas

    Vai kāds bija ballītē Luīzes pritonā? Daudz narkomānu un slampiņu?

    Atbildēt
  5. ņerga
    ņerga
    pirms 1 nedēļas

    Spriežot pēc svinīgā pasākuma apmeklētāju ģīmjiem, tiek atklāta bidlomasas katlumāja.

    Atbildēt
  6. Rubiks
    Rubiks
    pirms 1 nedēļas

    Apkure būs lētāka?

    Atbildēt
  7. Ragains velns
    Ragains velns
    pirms 1 nedēļas

    Nē, tu mazāk ēdīsi

Pievienot komentāru