Jēkabpils 2. vidusskolā no 10. līdz 28. augustam no­tiek nometne, kurā viesojas 23 Ukrainas pilsētas Mir­gorodas bērni vecumā no astoņiem līdz divpadsmit ga­diem. Šo nometni sponsorē Jēkabpils pilsētas dome, klāt esot arī nelielam citu labvēļu dotajam finansējumam. 

Kā stāsta pašvaldības Iz­glītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa, ideja par palīdzīgas rokas sniegšanu bērniem, kas pārsvarā nākuši no karadarbības zonas Ukrainā, ir radusies Jēkabpils domes darbiniekiem, un tā realizēta visnotaļ īsā laikā. 

   — Jēkabpils domes de­legācija ar Mirgorodas pārstāvjiem iepazinās kādas vi­zī­tes laikā Baltkrievijā, tad mirgorodieši viesojās pie mums uz valsts svētkiem 18. novembrī, un tad arī tika noslēgts sadarbības līgums. Domes sēdē tika nolemts par budžeta līdzekļu iedali no­metnes izveidošanai. Tāpat ideju ļoti aktīvi atbalsta arī mūsu pilsētas ukraiņu biedrība «Javir», kuras pārstāvji ir klāt arī šodienas atklāšanas pasākumā. Organizatoriskais darbs sākās maijā, un nu augustā nometne ir sākusi savu darbu, — stāsta L. Kļa­viņa. Kā piebilda domes priekšsēdētāja vietnieks Jā­nis Raščevskis, ne vienmēr labus nodomus ir iespējams realizēt pastāvošās birokrātijas dēļ. Tā, piemēram, vēlme savākt humānās palīdzības sūtījumu cietušajiem Ukrai­nas karā esot atdūrusies pret dažādām muitas un citām formalitātēm, un Sarkanā Krusta pārstāvji ieteikuši, ka labāk palīdzība izdosies, sū­tot naudu, kas nav tik sarežģīti. 

Viss nometnes organizatoriskais darbs, to sagatavojot, kā arī realizējot, balstās gandrīz tikai uz Jēkabpils pilsētas domes un tās iestāžu darbinieku iniciatīvu.

   Par nometnes mītnes vietu izvēlēta Jēkabpils 2. vidusskola, ar bērniem strādā un par viņu drošību  rū­pējas Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra komanda, ēdināšanas pienākumi uzticēti bērnudārza «Zvaigznīte» pa­vāriem, bērniem nodarbības vadīs arī Jēkabpils Sporta centra un Jēkabpils Sporta skolas darbinieki. Un, kā jau minēts, aktīvi viesu uzņemšanā piedalās arī ukraiņu diaspora Jēkabpilī — biedrība «Javir».

   Kopā ar 22 bērnu grupu uz Latviju atbraukušas arī divas skolotājas no Mirgoro­das: šīs pilsētas Izglītības pārvaldes metodiķe Jūlija Ņeverova un Mirgorodas 1. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Natālija Konoņenko.

   — Vispār jau mūsu grupā bija jābūt vēl diviem cilvēkiem, bet vienu sievieti un vienu bērnu pāri robežai ne­palaida Ukrainas robežsargi. Taču mēs ceram, ka rīt vai parīt atbrauks arī viņas. Kū­rortpilsēta Mirgoroda no ka­radarbības zonas atrodas ap­tuveni 400 kilometrus tā­lu. Daļa šurp atbraukušo bērnu ir mirgorodieši, bet da­ļa — bēgļi no Luganskas un Doņeckas, un tās apgabala. Kad sākās karadarbība, šie bērni pie mums atbrauca kopā ar visām ģimenēm. Pal­dies Dievam, neviens no vi­ņiem nav zaudējis vecākus karā, kā arī nav piedzīvojis pilnā apmērā kara šausmas, ja nu vienīgi bombardēšanas pašā karadarbības sākumā. Daudziem no šiem bērniem tēvi dien Ukrainas armijā, bet citiem abi vecāki ir civilie. Pie mums patvēruma meklētājiem  tika  dota  dzī­vesvieta, sameklēts un tiek meklēts darbs (daļa atbraucēju vēl gaida savu kārtu dar­­ba biržā), un, protams, bēr­ni sāka mācīties mūsu skolā. Tā šopavasar dažādās klasēs savu mācību gadu mūsu 1. vidusskolā beidza 25 bēgļi no kara zonas, — stāsta Natālija Konoņenko.

   Viņa apstiprina, ka bērni pēc vajadzības ir saņēmuši arī psiholoģisko palīdzību. Taču kopumā jaunajos dzīves apstākļos un skolā nu ir iejutušies labi. Skolotāja stāsta, ka mirgorodieši saviem tautiešiem, kas palikuši kara zonā, arī vāc un sūta humāno palīdzību, kā arī turp palīgā dodas daudzi brīvprātīgie. 

— Kas zina, kā pie mums patvērumu atradušajiem būs ar atgriešanos savā agrākajā dzīvesvietā. Daudzi ciemi praktiski ir noslaucīti no ze­mes virsas. Daudziem tur pa­likuši tuvinieki, jo īpaši ga­dos vecāki cilvēki, kuri izvēlējās palikt savās mājās, lai kas arī notiktu, — teic N. Kono­ņenko.

   Jēkabpilieši savus ciemiņus uzņēma viesmīlīgi, un nometnes laikā te paredzētas daudzas aktivitātes. Otr­dien Mirgorodas ciemiņi bija pieņemšanā pie pilsētas mē­ra Leonīda Salceviča. ir plānotas ekskursijas uz Rīgu un Zooloģisko dārzu, Jūrmalu, Siguldu. Tāpat pie sevis ciemiņus no savas dzimtenes gaida biedrība «Javir». Orga­nizatori ir parūpējušies par T krekliņiem ar nometnes lo­go, koši zaļām cepurītēm kā atšķirības zīmēm un ne­lielām mugursomiņām ar Jē­kabpils logo, kurā gādīgi ielikta arī pilsētas karte.

   Svinīgajā nometnes at­klā­šanas pasākumā, kas no­tika Jēkabpils 2. vidusskolas telpās, gan mājinieki, gan ciemiņi savstarpēji iepazinās un pastāstīja par savām pilsētām, rādot filmu un prezentāciju par Jēkabpili un Mirgorodu. 

   — Mēs šajā prezentācijā vēlamies parādīt to, cik skais­ta ir mūsu kūrortpilsēta Mirgoroda. Ļoti priecājamies, ka tiekam uzņemti ciemos valstī, kas atrodas ES sastāvā, tur, kurp tiecamies arī mēs, — tā, sākot savu prezentāciju, sacīja Jūlija Ņe­verova. Te apskatāmie foto liecināja, ka šī pilsēta ir ar senu vēsturi: līdztekus mūsdienu skatiem tika de­monstrēti attēli no 19. un 20. gad­simta mijas, kas rāda ainas, kuras neatšķiras no mūsu tā laika sadzīves skatiem lielākajās Latvijas pilsētās mūsu pirmās brīvvalsts laikā.

   Saviem  tautiešiem  Latvi­jā mirgorodieši dāvāja vietējo rokdarbnieču izšuvumus (ruč­ņičok) un sienas dekoru, bet biedrības «Javir» pārstāvji ciemiņiem — ukraiņu svētku saldo kviešu maizi «Karavaj», uzliktu uz krāšņi izšūta dvieļa. Mirgorodieši lepojas ar savu minerālūdeni, un vietējiem dāvanā tika arī krietns iepakojums šā ve­selīgā dzēriena, bet nometnes darbiniekiem — tēja no vietējām zāļu pļavām, lai bū­tu spēks vadīt un pieskatīt bērnus. 

 

D. Gagunova foto