Jēkabpils 2. vidusskolas kolektīvs un vecāki kategoriski iebilst pret vidusskolas statusa likvidēšanu
INESE ZONE

Jēkabpils 2. vidusskolas kolektīvs, vecāku padome, skolēnu pašpārvalde un bērnu vecāki 18. aprīlī uz tikšanos bija aicinājuši Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvjus, jo cirkulē informācija, ka pašvaldība jau šogad plāno likvidēt skolas 10.–12. klašu posmu, un turpmāk tai būtu pamatskolas statuss. Pedagogi, skolēni un vecāki pret to iebilda un bija neizpratnē, kāpēc tagad steigā grib izskatīt šo jautājumu, jo jau 25. aprīlī būs domes sēde, kur paredzēts apstiprināt šo lēmumu. 
   Domes vadību pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks un sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis.
 
Likvidējot vidusskolas statusu, vairums audzēkņu uz ģimnāziju tik un tā nedosies
         Vēl jo lielāka šī neizpratne par steigu ir tāpēc, ka valdība vēl nav apstiprinājusi jauno skolu jeb pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli, skolu reforma atlikta uz gadu, un ir zināms, ka vēl nākamgad skolas tiks finansētas tāpat kā līdz šim, kaut arī tās neatbilstu kritērijiem. Vecāki un pedagogi uzsvēra, ka, lai arī šobrīd vidusskolas posmā 2. vidusskolā nav Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) no­sauktais skolēnu skaita kritērijs pilsētas skolās –  120 skolēni, bet ir tikai 71, skolēnu skaits aug un kritērijs tiks sasniegts. Skolas direktores Ilonas Salmiņas prezentētā informācija liecināja, ka bērnu skaits ar katru gadu palielinās. Šobrīd skolā ir 1 507 skolēni. Jēkabpils 2. vidusskola īsteno 10 izglītības programmas. 2023. gadā skola tika akreditēta uz sešiem gadiem, saņemot labu novērtējumu. Skola pēc pārbūves ir viena no modernākajām mācību iestādēm ar mūsdienīgi aprīkotiem kabinetiem un laboratorijām. 50% 9. klašu absolventu turpina izglītību vidusskolas posmā. Arī skolēnu pašpārvalde bija gatavojusies un domniekiem izklāstīja skolēnu aptaujā pamatotus argumentus par labu vidusskolas pastāvēšanai.  9. klases 63 audzēkņi aptaujā liecināja, ka, turpinot 2. vidusskolā uzņemt 10. klasi, 36 skolēni paliktu tur mācīties, viens dotos uz Jēkabpils Valsts ģimnāziju (JVĢ), divi –  uz 3. vidusskolu un 24 –  uz citām mācību iestādēm. Ja vidusskolas posmu likvidētu, uz JVĢ dotos seši skolēni, uz citu mācību iestādi –  41, astoņi –  uz 3. vidusskolu un 18 nevarēja pateikt, kur turpinātu mācības.  Secinājums ir, ka vidusskolas posma likvidācija būtiski nepalielina skolēnu skaitu JVĢ vai 3. vidusskolā, toties daudz jauniešu dosies mācīties citur un, iespējams, pēc mācībām tur arī paliks, kas ir risks Jē­kabpilij zaudēt jaunus cilvēkus.
 
2. vidusskola esot tikai ģimnāzijas audzēkņu sagatavošanas posms  
        A. Vasilis, sarunu iesākot, sacīja, ka, apvienojoties novadam, skolu problēma netika izvirzīta kā risināma, pārskatot skolu tīklu Jē­kabpils novadā. Problēma radusies, kad valsts sāka runāt par jaunu skolu finansēšanas modeli un kritērijiem skolu pastāvēšanai. Šobrīd šie noteikumi nav pieņemti. Ar ļoti lielu varbūtību tos pieņemšot jūnijā. 
        – Jēkabpils novadā pagājušajā gadā piedzima 260 bērnu. 260 bērni ir gandrīz puse no šobrīd esošo skolēnu skaita vienā klašu plūsmā Jēkabpils novadā. Tātad pēc septiņiem gadiem mums būs kritums skolēnu skaita ziņā apmēram par 40%. Ko tas nozīmē Jēkabpils pilsētai? Tas nozīmē, ka tas pats kritums paralēli būs arī pilsētā. Jēkabpils 2. vidusskola pēc apvienošanas ar pamatskolu ir pārņēmusi lielāko daļu sākumskolēnu skaita, kāds ir Jēkabpils pilsētā. Tas nav 2. vidusskolas nopelns, ka jums šeit ir šie bērni, –  sacīja Ainars Vasilis. Pret to kategoriski iebilda vecāki un pedagogi. Vecāki uzsvēra,  ka viņiem ir brīva izvēle, un ir citas skolas, bet viņi izvēlējušies tieši 2. vidusskolu. A. Vasilis viņiem nepiekrita, sakot, ka citas alternatīvas viņiem vienkārši nav. 
– Jūsu skola tika veidota kā lielākā, un jums ir iedotas sākumskolas telpas, un Daugavas kreisajā krastā citas sākumskolas nav. Skolu apvienošanas pamatprincips bija izveidot sākumskolu kreisajā krastā, kādas pirms tam nebija.  Vidusskolas funkciju  pilsētā nodrošina Jēkabpils Valsts ģimnāzija un 3. vidusskola. Daugavas kreisajā krastā ir JVĢ, labajā –  3. vidusskola, kas abas no­drošina vidusskolas posmu. Taču šobrīd vidusskolas klasēs visā novadā ir 505 skolēni. Minimālā norma, lai uzturētu vidējo mācību iestādi atbilstoši kritērijiem, ir 120 bērnu. Vēl mums ir ģimnāzija, kuras ietilpība ir 648 bērni. Tas nozīmē, ka pie ietilpības 648 bērni JVĢ varētu paņemt visus vidusskolas posma novada bērnus jau šodien. Runājot par perspektīvu, kurā gaidāms skolēnu skaita samazinājums, citām vidusskolām vairs vietas novadā nav. Jautājums, kāpēc tiek izvēlēta ģimnāzija? Šobrīd ir dilemma, vai Jēkabpils kreisajā krastā paliek viena vidusskola (domāta 2. vidusskola) vai viena spēcīga  liela pamatskola un viena ģimnāzija. Jēkabpils 3. vidusskola netiek izskatīts kā variants, kur varētu likvidēt vidusskolas posmu, tāpēc, ka tas ir Daugavas otrs krasts. Tāpēc ir izvēle: vai nu paliek Jēkabpils Valsts ģimnāzija, vai Jēkabpils 2. vidusskola, –  sacīja Ainars Vasilis. Sapul­ces dalībnieki tam nepiekrita un bija sašutuši.
 
Visu rakstu lasiet BD 23. aprīļa numurā
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (13)

  1. Lidija
    Lidija
    pirms 2 mēnešiem

    Esmu par tā kombināta reorganizēšanu, vāji sagatavoti skolēni

    Atbildēt
  2. bufetnieks
    bufetnieks
    pirms 2 mēnešiem

    Sabāzt visus ģimnāzijā, lai kaujas savā starpā.

    Atbildēt
  3. Mana pilsēta Jēkabpils
    Mana pilsēta Jēkabpils
    pirms 2 mēnešiem

    Ir pagājuši vairāki gadi, kopš reģionālās reformas. Kas labs, vērā ņemams ir uzlabojies Jēkabpilī - ar ko mēs, jēkabpilieši, patiesi varam lepoties valsts, Baltijas, Eiropas mērogā? Pilsētā ir ieplūduši lauki, ar visu no tā izrietošā. Jēkabpils kā pilsēta - kā attīstības centrs, pamazām, bet mērķtiecīgi zūd un degradējas. Ne vairs veselīgu ambīciju, ne vēlmes tiekties pēc izcilības. Pēdējais piliens ir šī "brīnišķīgā" ideja-spēcīgas skolas reformēšana. Ir patiesi skumji noskatīties, ka politiķiem nav drosmes kritiski pievērsties nīkuļojošajām iestādēm laukos, bet pieķerties spēcīgai, veiksmīgi funkcionējošai - pietiek gan drosmes, gan laika, gan resursi. Vēl gadi pieci un nebūs ne lauku (jo loģiski saruks demogrāfija un novecos iedzīvotāji), ne spēcīgu pilsētu Latvijā, jo šāda saimniekošana (kad nav reālistiskas attīstības strateģijas) ir vienvirziena ceļš uz pašiznīcināšanos, kas Latvijas ierēdniecībai lieliski padodas. Vai amatpersonas maz apzinās, kādu postu nākotnes vārdā izdara ar šādiem nepārdomātiem lēmumiem un komunikāciju? Jūs aizbiedējat prom tos, kuri ir domājošā, darošā un radošā iedzīvotāju daļa, it īpaši jauniešus. Jaunieši ir mūsu nākotne! Jēkabpils pilsētai ir pienācis laiks reformēties un, pirmkārt, jau atdalīties no novada. Jo citādi izaugsmes tai nebūs!

    Atbildēt
  4. Bambino
    Bambino
    pirms 2 mēnešiem

    Jaunieši, kas tiktokojas, veipo, sūc kokteilīšus un demolē pilsētu, nav mana nākotne. No 10 mūsdienu jauniešiem normāli ir 2-3.

  5. Niks
    Niks
    pirms 2 mēnešiem

    Skaistākajai (Jēkabpils PMK respect!) un lielākajai izglītības iestādei Jēkabpils 2.vidusskolai būs būt! Apbrīnoju direktori Ilonu Salmiņu, viņas vietniekus, visu kolektīvu par spēju saliedēt 1 507 skolēnus vienotam mācību darbam! Vēl nodrošina iespējas bērniem darboties dažādos pulciņos! Tāpēc Vasiļa murmulējums: - Tas nav 2. vidusskolas nopelns, ka jums šeit ir šie (tik daudz!) bērn... – izraisa tikai un vienīgi riebumu! Vai tupot uz nodokļu maksātāju rēķina labi apmaksātā aizgaldā sākas degradācijas process? Ja pat 1-klasnieks zina, ka viņš kopā ar vecākiem var pats! izvēlēties, kurā skolā mācīsies!!!.

    Atbildēt
  6. Nikam
    Nikam
    pirms 2 mēnešiem

    Tur kur vienā skolā ir latvieši un krievi nekāda saliedētība nav iespējama. Ne starp bērniem, ne starp skolotājiem.

  7. Skola ir laba
    Skola ir laba
    pirms 2 mēnešiem

    Un neizskatās, ka tur ir rīvēšanās starp latviešiem un krieviem. Ja kas krievu jaunieši tīri labi māk latviski (ja nav ģimenēs speciāli nozombēti) un ir ar eiropeisku skatījumu. Nez ar kuru galu tas Zūks domā, ja vispār domā? Izskatās, ka šitas no sava darba - būt par domes vietnieku izglītības un kultūras lauciņā nekā nezina. Tik bīda priekšvēlēšanu reklāmu. Stutē ne tikai Viesītes vidusskolu, bet arī nez kāpēc Salu. Salā maz skolēnu vidusskolas posmā. Viesīte, Zasa, Aknīste - ja var, tad tur labāk jāsaglabā vidusskolas, jo tās ir tālu no novada centra. Bet arī tur jādomā racionāli, nevis zvejojot vēlētāju balsis skolotāju vidū. Diez vai Viesītē vairs par Zūku balsos... Melna aste velkas pakaļ.

  8. Salietis
    Salietis
    pirms 2 mēnešiem

    Žuks atbalsta Salas skolu, jo direktore startēs vēlēšanās no viņa saraksta.

  9. Ja nu par politiku
    Ja nu par politiku
    pirms 2 mēnešiem

    Salas direktore savulaik ir ,kā lai pasaka, nedaudz ''sasmērējusies'' diplomu skandāla RPIVA. Pameklējiet interneta,paši redzēsiet.

  10. Tuvojas vēlēšanas
    Tuvojas vēlēšanas
    pirms 2 mēnešiem

    Visas cerības liek uz lauku vēlētājiem,jo pilsētnieki redz ikdienā,ka nav darītāji. Ko darīs vēzīši,kurus neievēlēs? Atā,atā!

    Atbildēt
  11. Juris
    Juris
    pirms 2 mēnešiem

    Ja valsts un pašvaldība grib,lai palielinās nevis samazinās iedzīvotāju skaits,tad ir jābūvē jaunas daudzdzīvokļu mājas,jo daudzi iedzīvotāji jau tagad vairs negrib dzīvot PSRS laiku būvētajās sapelejusajās un nenosiltinatajas panelenēs,bet pie varas esošie to protams nedarīs......Sev gan ir sabuvejuši glaunas privātmājas!

    Atbildēt
  12. Jēkabpilietis
    Jēkabpilietis
    pirms 2 mēnešiem

    Ģimnazija ir daudz augstākas sekmju prasības un lielāka mācību slodze nekā parastajās vidusskolās,tāpēc daudzi negrib mācīties ģimnazijā.

    Atbildēt
  13. hihi
    hihi
    pirms 2 mēnešiem

    Kaut kāds nopietns iemesls jau ir,ka 9 klašu beidzēji negrib turpināt izglītību 2.vidusskolā /

    Atbildēt

Pievienot komentāru