Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar 2024. gada 1. janvāri esošās vidējās profesionālās izglītības programmas īstenos tehnikuma statusā. Šo ieceri jau akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Jau tagad reflektanti  var iesniegt dokumentus uz jauno mācību gadu. Šobrīd gan izglītības iestāde vēl ir koledžas statusā. Par ieguvumiem, ko reorganizācija sniegs izglītības iespēju paplašināšanas un kvalitātes ziņā un plānotajām izmaiņām, stāsta iestādes direktore Rita Pole un  direktores vietniece studiju un tālākizglītības jomā Ingrīda Veipa.    

 

– Kas mudināja izšķirties par atgriešanos pie tehnikuma statusa? 

   Rita Pole: – Ar 2024. gadu plānojam pāriet jeb atgriezties pie pamatvērtības, kas ir stabilitāte šai izglītības iestādei, jo no saviem 97 pastāvēšanas gadiem 20 gadus iestādi atpazīstam kā koledžu, bet 77 gadus tā bijusi vidējās profesionālās izglītības iestāde. Un lielāko tiesu cilvēki šo iestādi arī pazīst kā tiešām ļoti spēcīgu jaudīgu, labu tehnikumu. Un tehnikuma pamatprogrammas, kas ir plaši pazīstamas ekonomikas jomā, šobrīd ir arī informācijas tehnoloģiju jomā. Kāpēc ir tāds lēmums par pāreju uz tehnikuma statusu? Tas mums nav vienkāršs lēmums. Pašos sākumos, kad mēs tikko inici­ējām šo vajadzību atgriezties pie tehnikuma, tas tika darīts ar dalītām jūtām jo, protams, labāk skan nosaukums »koledža». Bet te es gribētu teikt, ka nevaram īsti piedāvāt koledžai atbilstošu saturu. Lai mēs varētu būt koledža, tad šī brīža Izglītības likums prasa krietni vairāk, nekā mēs šeit reģionāla iestāde spējam izdarīt.   Vissvarīgākais ir stu­dentu skaits pirmā līmeņa augstākajā izglītībā, ko šobrīd sauc par īsā cikla augstāko izglītību. Un jau vismaz 10 gadus mēs saskaramies ar to, ka mums ir nepārtraukta lejupslīde studējošo skaita ziņā.

   Ingrīda Veipa: –  Tas ir izaicinājums ikvienai augstākās izglītības iestādei, jo cilvēku  reģionā ir  tik, cik ir. Pa­tīkams fakts, apmeklējot pilsētas un novada iestādes, uzņēmumus, ir konstatēt, ka tur strādā mūsu absolventi. Esam ilgtermiņā sagatavojuši novadam profesionāļus grāmatvedībā, komercdarbībā, namu pārvaldīšanā un ITK. Un vēl ir jautājums, vai vienmēr labam speciālistam ir jābūt ar augstāko izglītību? Tāpēc arī ir šis lēmums stiprināt vidējo profesionālo izglītību, lai absolvents uzreiz var iekļauties  darba tirgū. Kā tehnikums mēs varēsim vairāk domāt par dažādu jaunu programmu piedāvājumu. Ja esam koledža, tad gluži proporcionāli mums, palielinot vidējās profesionālās izglītības programmu skaitu, būtu jāpalielina arī  augstskolas programmu skaits (50:50),  kas šajos demogrāfiskajos ap­stākļos nav iespējams. 

    Rita Pole: –  Tas arī bija tas pirmais iemesls, kāpēc sākām domāt tehnikuma virzienā. Tas  jau bija pirms trīs gadiem,  kopš runājām par šo jautājumu. Un viens no variantiem bija arī tāds, ka par mums izrādīja interesi un piedāvāja kļūt par kādas universitātes vai akadēmijas filiāli. Vislielākā interese bija Latvijas Lauk­saimniecības universitātei.  Bet es vienmēr savos uzskatos esmu bijusi pārliecināta un droša par to, ka mums pašiem ir jābūt saimniekiem savās mājās un pašiem ir jāattīsta savi mērķi, uz ko tieksimies. Kļūstot par kādas augstskolas filiāli, struktūrvienību vai aģentūru, mēs zaudētu šo iespēju pieņemt patstāvīgi lēmumus. Un otrs iemesls ir, ka mēs labi redzam, kāda ir kopējā aina ar augstskolām, jo visām augstskolām un to filiālēm ir problēmas ar studentu piesaisti. Un tad rodas jautājums, vai Jēkabpilī  ir nepieciešama vēl viena augstākās izglītības iespēja, ja to jau var saņemt Latvijas Univer­sitātes  filiālē? Tā, izvērtējot visus par un pret un ņemot vērā, ka tautsaimniecībai ir nepieciešami arī pārkvalificēti speciālisti, jau pirms trīs gadiem nolēmām, ka iesim tehnikuma virzienā un attīstīsim vidējo profesionālo izglītību un mūžizglītību. Un tas būs tas, kas nomainīs mūsu studiju daļas darbu, un lektori, kas strādāja ar studentiem, tagad strādās mūžizglītībā jeb pieaugušo apmācības programmās. Kādi vēl ir ieguvumi? Kā tehnikums mēs, pirmkārt, piekļūstam dažādu ES struktūrfondu apguvei, lai attīstītu vidējo profesionālo un mūžizglītību, jo tas ir pieejams tikai tehnikumiem, tāpat kā finansējums iekārtu, metodisko materiālu iegādei, lai būtu moderna izglītības iestāde. Kā koledža mēs tam nevarētu piekļūt. Tāpat arī kā tehnikums varam attīstīt jaunas izglītības programmas  audzēkņiem gan pēc 9. klases, gan pēc vidusskolas absolvēšanas. Kā tehnikums mēs varēsim nodrošināt vidusskolēnam, kam nav intereses par akadēmisko izglītību, iespēju iegūt profesionālo izglītību pusotra vai gada laikā. Prakses laikā viņi jau var atrast sev darbavietas, jo īsajās programmās ir vairāk praktisku mācību darba vidē un šie cilvēki ātrāk iekļausies darba tirgū. Un vēl ir piedāvājums mūžizglītībā. 

     Cilvēku reģionā ir tik, cik ir, tāpēc jādomā, ko piedāvāt, lai dotu iespēju pārkvalificēties. Ir īsās 960 stundu programmas, kas ir tālākizglītība, arī 160 un 120 stundu programmas, kas ir profesionālās pilnveides programmas, un arī neformālajā izglītībā, kur stundu skaits līdz 159 stundām. Iespējas ir ļoti plašas.  Pēdējos gados nākas pierunāt cilvēkus nākt uz pirmā līmeņa pilna laika budžeta vietām. Un tad, kad pieņemti dokumenti un aicinām studēt, viņi mums saka: pagaidiet, jūs gribat, lai iestājamies, iesniedzam dokumentus un  tad mums būs arī jāmācās? Tas mums liek domāt, ka šāda pierunāšana nav vajadzīga, jo tā nav cilvēku iekšējā motivācija. Vēlmei mācīties ir jānāk no cilvēka paša, ka cilvēks to grib un vēlas zināšanas, nevis viss jādara tikai tādēļ, lai būtu dokuments par augstāko izglītību. Katram ir jādara tas,  kas viņam vislabāk izdodas, un mums izdodas kvalitatīvi nodrošināt profesionālo vidējo izglītību un mūžizglītību. 

– Kāpēc jaunais statuss būs tik steidzīgi, jau ar 2024. gadu? 

    Rita Pole: –  Sākotnēji to bijām  plānojuši ar 2025. gada janvāri, lai visi studenti, kuri uzsākuši šobrīd studijas, var absolvēt un iegūt koledžas diplomus. Bet gadu ātrāk viss notiek, lai mēs varētu piesaistīt ES struktūrfondu projektus, lai varētu digitalizēt mācību bāzi, lai mācību materiāli būtu atbilstoši mūsdienu prasībām aprīkotās auditorijās.  Jāpiesakās ir tagad, un to varam darīt tikai tad, ja esam tehnikums. Tas ir iemesls, kāpēc steidzinām šo procesu. Otra lieta, ka studiju daļā bez budžeta grupām netiek piešķirts arī valsts finansējums, tas ļoti apgrūtina iestādes pamatdarbības nodrošināšanu. Mums līdz šim bija sarežģīts finansēšanas modelis, jo augstākajai izglītībai ir viens «naudas maks», bet vidējai profesionālajai –  cits finansējuma avots. Sapratām, ka vajag vienu iestādi, vienu budžetu un atbilstoši jāsakārto amatu vietu saraksts. 

Ingrīda Veipa: –  Vēl ir arī tas, ka, neskatoties uz to, ka esam neliela augstākās izglītības iestāde, prasības jau nemainās. Piemēram, akreditācijas izmaksas mums ir tādas pašas kā lielajām augstskolām. Pētnie­cības jomā arī ir tās pašas prasības. Prasības  un kapacitāte atšķiras. 

– Kā studijas tagad varēs pabeigt pirmā līmeņa jeb īsā cikla augstākās izglītības studenti? Kas jauns sagaida studējošos profesionālajā izglītībā?

    Ingrīda Veipa: –  Šogad vasarā augstskolu pabeigs  pēdējā īsā cikla absolventu grupa. Jau šogad neuzņēmām studentus pilna laika studijās. Mums ir divas nepilna laika studentu grupas. Otrais kurss pabeigs studijas un diplomu iegūs decembrī.  Pirmais kurss ar septembri būs Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas  studenti, kuru arī absolvēs. Studiju programma ir ļoti līdzīga, kopā ar Rēzeknes kolēģiem esam veikuši studiju kursu pielīdzināšanu. Turklāt studenti būs ieguvēji, jo koledžas diploma vietā iegūs akadēmijas diplomu. Viss ir sakārtots un studenti ir informēti.

    Rita Pole: –  Studiju maksa studentiem netiks paaugstināta, par to esam vienojušies, un studentiem tagad būs iespēja izmantot «Erasmus+» programmas iespējas, ko mēs kā koledža nepilna laika studijās nepiedāvājām. 

   Kas attiecas uz profesi­onālo vidējo izglītību, tad jau 2024. gada janvārī va­ram lūgt IZM, lai mums palielina budžeta vietu skaitu vidējās profesionālās izglītības programmās. Esam par to vienojušies, un jau ziemas uzņemšanā janvārī varēsim piedāvāt virkni jaunu programmu. Piedā­vāsim programmētāju gru-pu vidusskolu absolventiem. Un perspektīvā pēc vidusskolas absolvēšanas piedāvāsim apgūt grāmatvežu un arī kiberdrošības tehniķu specialitātes. Sa­vukārt pēc 9. klases mums jau ir ļoti plašs piedāvājums, un esam vieni no retajiem, kam to ir tik daudz: ekonomikas no­zare – grāmatveži, informācijas tehnoloģiju  nozare, vadības nozare – loģistika. Savukārt Barkavas filiālē ir arī būvniecība, lauksaimniecības, viesmīlības un skaistumkopšanas nozaru programmas.  Gan tiem, kas jau uzsākuši mācības ie­priekš, gan tiem, kas nāks pēc 9. klases, programmas un mācību kvalitāte tehnikumā būs tāda pati kā līdz šim, jo mainīsies tikai nosaukums. 

– Un tomēr, ko jūs teiktu tiem, kam viens no mācību iestādes izvēles iemesliem bija koledžas nosaukums. Turklāt tagad uzņemšana notiks koledžā, bet no janvāra viņi kļūs par tehnikuma au­dzēkņiem.

    Rita Pole: – Jāsaprot, ka jauniešiem, kas atnāca mācīties pēc  9. klases, nevienu brīdi mācību procesā nebija sasaistes ar augstākās izglītības koledžas pakāpi. Viņi patiesībā apgūst vidējo profesionālo izglītību, un tad rodas jautājums, vai tikai tajā nosaukumā ir tā būtība? Protams, tas cēli skan. Bet mēs aicināsim IZM rast iespēju jaunajā nosaukumā iekļaut vārdus –  valsts tehnikums. Vēl nezinām, vai tas tā būs. Nākošgad absolventi jau saņems tehnikuma diplomus. Arī tie, kas tagad mācās 1., 2. un 3. kursā. Prog­ramma un zināšanas būs tās pašas, atšķirība tikai nosaukumā. Patiesībā nav jāslēpjas zem kāda nosaukuma,  jo pamatvērtība taču ir saturā, nevis nosaukumā.  Nereti redzam veikalā koši iesaiņotu preci, bet, to baudot, ne vienmēr attaisnojas tas, uz ko ceram. Tāpēc esam par pamatvērtībām, par lietām, kas ir īstas. Par to, lai jaunieši saņemtu kvalitatīvu izglītību un mēs varētu skolu attīstīt, un ceram, ka, atgriežoties tehnikuma statusā, mēs būsim spēcīgāki un atpazīstamāki. Ir  pārmaiņu laiks, un teju visas koledžas ir kļuvušas par filiālēm. Pieprasījums pēc vidējās profesionālās izglītības programmām pieaug. Un profesionālajai izglītībai ir daudz papildu iespēju. Piemēram,  cilvēks, kas mācījies profesiju, bet pārtraucis izglītību, var nākt un to pabeigt, iekļaujoties atbilstošajā kursā un speci­alitātē. Tā ir iekļaujošā izglītība. Un situācijās, kad izglītojamais mācās, bet kaut kādu iemeslu dēļ nevar pabeigt pilnu kursu,  viņš, ejot projām, saņem ne tikai sekmju izrakstu, bet arī kursa apliecību, ka ir pabeidzis konkrētus mācību moduļus, ja arī ne 100% visu apguvis. Un jau  var iekļauties darba tirgū un pierādīt darba devējam, ka ir apguvis pamatprasmes.  Vēlāk, ja vēlas, var nākt un pabeigt mācības. Ja viņš daudz ir apguvis, strādājot kā praktiķis, ir iespējams, ka var tehnikumā nokārtot kvalifikācijas eksāmenu un sa­ņemt izglītības dokumentu, jo praktiskās iemaņas var pielīdzināt izglītībai. Izvē­lēties  profesionālo izglītību pēc 9. klases ir veiksmes stāsts. Un mums ir plašs un interesants piedāvājums. Mēs arī atbalstām to, ka audzēkņi no 3. kursa izvēlas strādāt un mācīties vienlaikus. Piemēram to dara programmētāji, arī grāmatveži no 4. kursa. 

     Tehnikums –  tā ir kvalitātes zīme profesionālai vidējai izglītībai! Valstī visi kompetenču centri atgriezušies pie  stabilā tehnikuma no­­saukuma. Jau tagad mums ir atsevišķas programmas, kas ir ļoti pieprasītas, kur ir iestājeksāmeni budžeta grupās. Ja skolu sistēmas reorganizācijas gadījumā  pieaugs audzēkņu skaits,  ar eksāmeniem būs jārēķinās. Ja bērnu būs daudz, mums jau ir plāns organizēt darbu divās maiņās. Uzņēmēji izrāda lielu interesi par mehatroniku un mehanizāciju. Tās varētu būt mācību programmas, kur varētu sadarboties ar uzņēmējiem un praktiski mācības organizēt uzņēmumos. Tas tādēļ, ka tehnika strauji attīstās  un modernizējas un nav izdevīgi iegādāties savu mācību bāzi, bet labāk strādāt ar uzņēmējiem. 

    Ingrīda Veipa: –  Pie­augušo izglītības piedāvājums arī ir plašs un aptver vairāk par desmit jomām. Šogad mums ir izaicinājums izpētīt vajadzības un sadarboties ar uzņēmējiem, lai piedāvātu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.