Drīz pēc janvāra plūdiem Jēkabpilī mediju un sociālo tīklu vidē parādās diskusijas par to, ka vajadzētu liegt celt ēkas plūdu zonās, ka tie, kas tagad cieš plūdos, paši ir vainīgi, jo, būvējot mājas, neprasīja būvvaldei, vai to konkrētajā vietā var darīt. Tāpat arī pašvaldības esot vainīgas, jo ļauj apbūvēt applūstošas teritorijas. 

    BD vaicāja, kā tad ir Jēkabpilī un arī novada teritorijā, vai ir noteiktas ap­plūstošās zonas, kur nav pieļaujama būvniecība, vai ir kādi citi ierobežojumi? Vai ir kādi normatīvie akti, kas nosaka kritērijus, kas ir plūdu zona, un ko tur var vai nevar darīt? Kā to vispār var noteikt, ja runa nav par regulāru palieņu applūšanu, bet – kā Jēkabpils gadījumā, kad katriem lielajiem plūdiem var būt cits  scenārijs,  tad jau Jēkabpilī nekur neko nevar būvēt?   

    Vietvarā skaidro, ka jebkura būvniecība ir jāsaskaņo ar būvvaldi, bet nav spēkā nekas tāds, lai pilsētā neļautu kaut ko būvēt.  

     – Būvvalde vadās pēc visiem noteikumiem, kas saistīti ar būvniecību. Būv­valdes rīcībā ir plūdu zonu kartes, kur applūstošās teritorijas noteiktas pēc  plūdu biežuma, kur plūdi notiek vienreiz 100, 50, 20 vai 10 gados, un šīs zonas ir atšķirīgas. Ja ēkas plūdu skartajā zonā grib būvēt uz vecajiem pamatiem, kur reiz jau bijusi māja, to var darīt, un būvvalde to saskaņo. Protams, iedzīvotājiem, kas to dara, ir jārēķinās, ka tur var būt plūdi. Bet, lai jaunā vietā celtu jaunu ēku, būvvalde skatās plūdu kartes  un vērtē situāciju. Tāpat ir noteiktas palieņu zonas, kas applūst regulāri, un tur vispār neko nedrīkst būvēt. Jēkabpils neatrodas palieņu teritorijā, un pie mums runa ir tikai par plūdu kartēm. Ja kaut kur plūdi ir reizi 100 gados, tur taču neaizliegs kaut ko būvēt. Bet tur, kur applūst regulāri, ir cita situācija. Ārpus pilsētas novadā gan ir  palieņu pļavas, un tur  apbūve nav paredzēta, – skaidro Jē­kab­pils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

      Viņa vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars precizē, ka informācija par plūdu teritorijām un to kartēšana ir Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā. Esot jāsaprot tas, ka apbūves nosacījumu izdošana ir saistīta ar kritērijiem par plūdu biežumu. 

    – Kas attiecas uz Jē­kabpils plūdiem šogad janvārī, tad minētā centra vadītāja plūdu laikā  bija Jē­kabpilī un,  runājot par tālākiem attīstības scenārijiem, norādīja, ka sakarā ar klimata pārmaiņām situācija mainās, un tas, kas ir iezīmēts kartē, vairs neatbilst jaunajai situācijai. Šī gada plūdi pēc viņu kartēm vairāk līdzinās plūdiem, kas notiek reizi 200 gados, bet  tas nenozīmē, ka tādi būs tikai pēc 200 gadiem. Iedzīvotājiem pašiem jāizvērtē, kur un ko viņi būvē, neskatoties uz normatīvos pieļaujamo. Arī šajos plūdos  redzēju, kā vienā īpašumā applūda tikai dārzs, bet māja nē, toties kaimiņiem applūda viss. Vaicāju saimniekam, un viņš skaidro, ka ir paskatījies uz 1981. gada plūdu atzīmi un atbilstoši tai uzdevis projektētājiem plānot, lai pamati ir augstāki par šo atzīmi, –saka Kārlis Stars.  l