Latvijā plānots izveidot 39 jaunus un paplašināt četrus esošos dabas liegumus. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie «Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 «Noteikumi par dabas liegumiem»» 20. novembrī ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Grozījumi publicēti Tiesību aktu projektu (TAP) publiskajā portālā tapportals.mk.gov.lv. Sabiedriskā apspriešana notiek rakstveidā, un tā ilgs līdz 20. decembrim. Priekšlikumus un iebildumus var iesniegt turpat portālā.
VARAM TAP portālā skaidro, ka jaunu liegumu izveidošana ļaus novērst pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam – sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām. Šāds biotops Latvijā sastopams 24 967 hektāru platībā.
Jēkabpils novadā tiks veidoti septiņi jauni liegumi – Dienvidsusējas pļavas (Aknīstes un Elkšņu pagastā), Dūņu pļavas (Ābeļu un Dignājas pagastā), Elenengofas pļavas (Atašienes pagastā), Gardauņa pļavas (Kūku pagastā), Platgalvju pļavas (Kūku pagastā) un Vīķu ezera pļavas (Sēlpils pagastā). Tāpat vairāki liegumi tiks izveidoti Aizkraukles un Līvānu novadā. Kā liecina Tiesību aktu projektu publiskajā portālā publicētās anketas, lielākā daļa zemju, kurās Jēkabpils novadā izveidos jaunos liegumus, pieder privātpersonām vai juridiskām personām. Lielākais no jaunizveidotajiem liegumiem ir Dienvidsusējas pļavas, kas aizņems 400 ha, savukārt mazākais – Ķikuru pļavas (15,46 ha).
Pirmajās sabiedriskās apspriešanas nedēļās sabiedrība, arī tā daļa, uz kuru grozījumi attieksies tiešā veidā, ir bijusi kūtra – TAP iesniegti tikai seši iebildumi, un gandrīz visi tie attiecas uz Dienvidsusējas pļavu liegumu.
Meža zinātņu maģistrs Raimonds Pētersons raksta: «Iebilstu pret papildus dabas liegumu izvietošanu Latvijas teritorijā, jo uzskatu, ka Latvijā ir pietiekami plašas un daudzveidīgas teritorijas, kuras netiek apsaimniekotas un ir izveidojušās dabiski, jo valsts teritorija ir tik reti apdzīvota, ka lielu daļu platības valsts iedzīvotāji nemaz neapsaimnieko. Neapsaimniekotajās platībās izveidojas dabiskas pļavas un cita veida teritorijas, kas veicina dabas daudzveidību un tuvina mūsu valsts zemi dabiskai un naturālai videi.»
Iebildumi par Dienvidsusējas pļavu dabas lieguma izveidi ir tūrisma pakalpojumu sniedzējam, biedrības «Sēlijas laivas» pārstāvim Ričardam Šmitam: «Iebilstu pret jaunu dabas liegumu izveidi Sēlijas teritorijā, jo dabas liegumu esamība konkrētajās vietās kavē teritorijas attīstību. Turklāt nav pieejams pietiekošs informācijas apjoms, lai būtu iespējams izvērtēt dabas liegumu nepieciešamību šajās teritorijās. [..] Jāvērš uzmanība, ka iepriekšējā dabas liegumu izveidošanas posmā 2023. gadā, kad tika izveidoti 74 jauni dabas liegumi, nevienam no tiem nav izveidota publiskā infrastruktūra, kas kaut kādā veidā attīsta teritoriju. Papildus tam pēc dabas liegumu izveides visas veicamās darbības būs jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ir liels birokrātiskais slogs gan zemes īpašniekiem, gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šajā teritorijā.» Jāpiebilst, ka «Sēlijas laivām» jau ir negatīva pieredze, kad pēkšņi sāka regulēt un noteica ierobežojumus laivošanai Dvietē.
– Tajā brīdī, kad ir noteikts dabas liegums, spēle rit vienos vārtos. Dabas aizsardzības pārvalde var atsūtīt vēstuli ar jauniem ierobežojumiem. Viens ir tas, kas noteikts vispārējos noteikumus, bet otrs – ko ierēdņi papildus piedomā klāt. Mums tāda pieredze ir. Tas neveicina uzņēmējdarbības attīstību, – saka R. Šmits. Viņam ir bažas, ka laivošanas ierobežojumi varētu skart arī Dienvidsusēju. Problēmas varētu rasties ar atpūtas, ugunskura, laivu ielaišanas un izcelšanas vietu ierīkošanu. Plānotā lieguma teritorijā ietilpst gandrīz viss upes posms, kurā tūrisma pakalpojumu sniedzējs jau vairākus gadus organizē laivošanu un ir ieguldījis lielu darbu, lai to varētu veikt.
Arī Aknīstes pagasta iedzīvotājam Marekam Mazuriņam ir iebildumi: – Man liegumā atradīsies puse no visa īpašuma. Pirmkārt jau neesmu saņēmis vēstuli no VARAM par plānoto jauno liegumu. Uzzināju nejauši kādā ziņu portālā. Kaut ko atrast likumos nav viegli. Vēl neesmu atradis lieguma karti, nezinu pat, kur īsti meklēt. Zemes īpašniekus vajadzēja informēt jau maijā, kad tas tika ierosināts, nevis tikai tagad. Tajā zemē, kur grib izveidot liegumu, pļauju sienu. Tagad katru saimniecisko darbību tur vajadzēs saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Jēkabpils novada pašvaldība vēstuli ar iebildumiem pret jaunu dabas liegumu izveidošanu ir nosūtījusi VARAM. Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Baiba Voltmane BD pastāstīja, ka galvenais arguments pret liegumiem ir par to, ka tie kavēs teritorijas attīstību. Dienvidsusējas pļavu liegums kavētu arī dabas tūrisma attīstību Aknīstes apkārtnē. Dienvidsusēja ar tur pieejamo organizēto laivošanu ir viens no nedaudzajiem Sēlijas tūrisma mērķiem. Daugavas Dūņu pļavas savukārt atrodas pie šosejas. Tur ir ērta plostu ielaišanas un iecienīta makšķerēšanas vieta. Izveidojot liegumu, šis tūrisma pakalpojums arī varētu tikt ierobežots. Arī Vīķu ezera pļavu liegums ierobežos piekļuvi ezeram. B. Voltmane arī uzskata, ka, izveidojot jaunos liegumus, ņemti vērā novecojoši dati. Dabā daudz kas jau esot mainījies, piemēram, pļavas apmežotas, tādēļ vajadzētu vēlreiz visu apsekot.
Visu rakstu lasiet BD 10. decembra numurā
prusaks
Vai tad drīz nedzīvosim tikai liegumos, bet visam sava robeža. Pārspīlējumi devalvē pašu pamatideju.
Rūķītis
Opā,voltmanes jaunkundze izrādās,ka māk arī publiski runāt?