Izskanējusi informācija, ka novadu pašvaldībām ir problēmas ar transportu un tā izmaksām saistībā ar gaidāmo Dziesmu un Deju svētku dalībnieku došanos  uz Rīgu. 

     – Plānojam maksimāli izmantot pašvaldības rīcībā esošos autobusus, kas ir ap 15, un tas nozīmē, ka gandrīz visus tautas deju kolektīvus varēsim aizvest ar  domes autobusiem. Aptu­veni tik pat autobusu vēl vajadzēs, lai nogādātu Rīgā pārējos kolektīvus. Tā kā transporta pakalpojumu summa šiem nepieciešamajiem papildu autobusiem krietni pārsniedz 10 000 eiro,  mums būs  jāizsludina iepirkums, –  stāsta Jēkab­pils novada Kultūras pārvaldes direktora vietniece Laura Aišpure.

     Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē izskanēja, ka valsts varbūt varētu nākt pretī Dzies­mu svētku dalībniekiem un finansēt bezmaksas vilcienus, ar ko viņi varētu doties uz Rīgu, lai pašvaldībām nav jāsedz lielie izdevumi par autobusiem. Novada domes un kultūras pārvaldes vadībai tika vaicāts, kā vērtējams tāds ierosinājums? 

     Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks atbild ar pretjautājumu: labi, var aizvest  ar vilcienu uz Rīgu, bet kā viņi tālāk nokļūs uz mēģinājumiem, piemēram, no Pārdaugavas? Domes vadība informē, ka bijusi gan doma, ka tad arī sabiedriskā transporta biļetes dalībniekiem būs par brīvu. Ar vilcienu aizbrauc uz Rīgu un tad pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Bet neesot reāli to izdarīt ar somām, ar tērpiem, ar instrumentiem pūtēju orķestrim, tāpēc autobusi ir ne­pieciešami. Tā bijusi Dobeles novada pašvaldība, kas interesējusies par vilcieniem, jo viņiem Rīga ir tuvāk, un tad tas ir citādi. Bijusi arī runa par Rīgas sabiedrisko transportu, kas Dziesmu svētku laikā ir ļoti pārpildīts, bet tās acīmredzot ir neērtības, kas jāpiecieš.

     L. Aišpure piebilst, ka  vēl nav atbildes par to, vai Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem Rīgā būs pieejams bezmaksas sabiedriskais transports. Sākotnēji bijusi saruna, ka tādas iespējas nebūs, tad apkopota informācija, cik dalībniekiem tas būtu vajadzīgs, un tiek gaidīta atbilde. 

     – Šobrīd jau ir zināms, ka no mūsu novada svētkos piedalīsies piecas folkloras kopas. Kolektīvi aktīvi gatavojas skatēm, un notiek arī kopmēģinājumi, bet visu dalībnieku skaitu zināsim tikai pēc skatēm. Diemžēl skates rezultātā jau ir zināms, ka nebūs neviens no mūsu novada vokālajiem ansambļiem un amatieru teātriem. Bet pūtēju orķestriem skates turpinās, vēl priekšā arī skates  tautas deju kolektīviem un koriem. Taču provizoriski dalībnieki varētu būt ap 35 pašvaldības un sešiem mazākumtautību biedrību dibinātiem kolektīviem, kas kopumā būtu ap 1 000 dalībnieku no Jēkabpils novada, kas piedalīsies svētkos, –  informē Lau­ra Aišpure.

    A. Žuks stāsta, ka novada budžetā Dziesmu un Deju svētku izdevumiem iekļauti tuvu ap 350 000 eiro  tērpiem, transportam, ēdināšanai, naktsmītnēm. Ēdināšanai 10 eiro dienā  atvēlot valsts, bet būs iepirkums, jo ar to nepietiek.  Iz-maksas ir arī saistībā ar apkalpojošo personālu – pašvaldības policiju,  medicīnas darbiniekiem. 

    Jēkabpilij un apkārtējiem pagastiem allaž aktuāls bijis jautājums par teritoriālo piederību, ejot svētku gājienā. Lielākā novada daļa ie-tilpst Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā, bet bijušais Krustpils novads vēsturiski atrodas Latgales zonā. L. Aiš­­­pure saka, ka visi novada kolektīvi nolēmuši doties gājienā zem Sēlijas karoga. Bijušo Krustpils novadu svētkos varētu pārstāvēt trīs kolektīvi, bet  tad būtu problemātiski rast risinājumu, kur viņiem pievienoties gājienā, ja tā nav Sēlija.