Jēkabpils novada do­mes apvienoto komiteju sēdē tika skatīts jautājums «Par Jēkabpils novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.»

    Lēmums par nodošanu apspriešanai pieņemts 11. jūlija domes sēdē. Ir tapis jauns visa novada teritorijas plānojums, kas paredz arī izmaiņas esošajos plānojumos. Iepazīties ar tām ir ļoti aktuāli visiem zemes un būvju īpašniekiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām, un arī tiem, kas plāno zemes vai būvju iegādi. Galvenokārt tādēļ, ka teritorijas plānojums nosaka funkcionālas zonas: kultūras pieminekļu un ainavu teritorijas, aizsargjoslas, dzīvojamās un sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās zonas, kā arī jauktas apbūves zonas un katrai no tām atbilstošus izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus. 

     

Pilsētu teritorijām pievienos piegulošās apbūves zonas

Izmantošanas nosacījumi ir aktuāli katram īpašniekam. Turklāt iespējams, ka jūsu īpašums, kas nesen bija lauku teritorija, atbilstoši plānojumam  jau at­ra­dīsies pilsētas robežās. Plānojums paredz uz piegulošo teritoriju rēķina, kur jau izveidojusies apbūve un ar pilsētas infrastruktūru saistīts ceļu tīkls, paplašināt Jēkabpils pilsētas teritoriju. Savukārt Aknīstes un Viesītes teritorijas tiks mainītas, gan paplašinot tās uz piegulošās apbūves rēķina, gan samazinātas, izslēdzot lauk­saimniecības un meža zemes teritorijas. Novada ciematu teritorijas netiks mainītas. Teritoriju pievienošanu savos iesniegumos rosinājuši iedzīvotāji, jo, piemēram, zemes īpašnieki saskata  izdevīgumu pilsētā, kur minimālā apbūves platība ir 600 m2, un viņi var sev piederošo zemi sadalīt un realizēt būvniecībai. Plānojumā būs ie­tvertas kultūras pieminekļu un ainaviskās teritorijas un to aizsardzības zonas, vispārīgs novada un pilsētas transporta attīstības plāns ar galvenajiem risinājumiem attiecībā uz ielu sarkanajam līnijām.

       

Vairāk iesniegumu plānojuma izstrādei  rakstījuši jēkabpilieši

Teritorijas plānojuma izstrādes procesu uzsāka 2022. gadā, un to vada Jēkabpils novada Attīstības pārvalde, bet dokumenta iz­strādi veic telpiskās attīstības plānošanas uzņēmums SIA «Reģionālie projekti».

Nosacījumi izstrādes gaitā ir pieprasīti 34 institūcijām, un 25 ir sniegušas savus nosacījumus, bet pārējām acīmredzami nav publisko interešu, kas būtu jāiestrādā plānojumā.  Bū­tiskākie nosacījumi esot sa­ņemti no Valsts vides dienesta attiecībā uz vides risku prasībām un notek­ūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savukārt Satiksmes ministrija tos sniegusi attiecībā uz nacionālas nozīmes rezervējamajām teritorijām, arī saistībā ar iespējamo otra tilta būvniecību Jē­kabpilī un apvedceļa būv­niecību.  Arī šie ir as­pek­ti, kas var interesēt īpašniekus. Kopā no iedzīvo­­­tājiem saņemti 67 ie­sniegumi, kas izvērtēti plānojuma darba grupā. 45 ir ņemti vērā, 10 ņemti vērā daļēji, bet 10 nav ņemti vērā. Visvairāk iesniegumu saņemts no jēkabpiliešiem. Ar iesniegumiem un  skaid­­rojumu par to, kas un kā­pēc ir akceptēts un kas nav ņemts vērā, varēs ie­pazīties plānojuma 1. re­dakcijā, kad to nodos publiskajai apspriešanai.  

 

Minimālā apbūves platība Jēkabpilī būs 600 m2

    Apbūves noteikumiem ir vispārīgā daļa par atļauto un aizliegto izmantošanu un tehnisko transporta infrastruktūru, prasībām plūdu riska teritorijās, kultūras pieminekļu aizsardzības zonās, vēsturiskajā pilsētu centra daļā. Ir noteikti pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas ir vērtīgi no arhitektoniskā viedokļa un saglabājami. 

    Funkcionālais zonējums nosaka vispārīgos apbūves noteikumus, kas valstī ir vienoti. Jēkabpilī jaunievedums būs jaunveidojamās apbūves platība 600 m2 ap­mērā, kas ir vēsturiska, bet Aknīstē, Viesītē un  cie­mos tie ir 1 200 m2. No­teiktas arī vasarnīcu un mazdārziņu teritorijas, kur apbūves gabali vēsturiski bijuši mazi, kur arī būs ie­spējama publiskā apbūve, bet ne mazāk kā 600 m2. 

   Publiskās apbūves teritorijas ir klasificētas apakšzonās.  Noteiktas industri­ālās zonas, kas ir Jēkabpilī un bijušajā Krustpils novadā, kur jau ir apbūve ar smago rūpniecību un pirm­apstrādes  rūpniecību. Arī da­bas un apstādījumu teritorijām ir apakšzonas. 

     Teritorijas plānojuma 1. re­­ak­ciju publiskajai ap­spriešanai  bija plānots no­dot no   19. jūlija līdz 14. au­­­­­­gustam. Tika informēts, ka rīkos sešas apspriešanas sa­nāksmes. 30. jūlijā – Zī­lānu un Zasas tautas namā klā­tienē. 31. jūlijā – Ak­nīs­tes Bērnu un jauniešu cen­trā klātienē un Jē­kabpils novada Attīstības pārvaldē  hibrīdrežīmā gan attālināti gan klātienē, un 1. augustā – Salas tautas namā un Vie­sītes  kultūras centrā. Taču acīmredzot laiki mainīsies, jo deputāti iebilda par tikšanās laikiem darba stundās, jo, piemēram, pul­ksten 12.00 reti kurš varēs atnākt. Dom­nieki rosināja publisko ap­spriešanu rīkot pēc darba laika. Tad apmeklētāju bū­šot vairāk, bet tad jāpārplāno datumi, jo  divas tikšanās vienā dienā vakarā nebūs iespējamas. Iz­strā­dātāji solīja mēģināt to salāgot, bet tas esot sarežģīti, jo visiem, arī domes vadībai, ir atvaļinājumu laiks. Dom­nieki iebilda, ka nebūs jē­gas no vadības klātbūtnes, ja dienas vidū zāle būs tukša. 

 

Informāciju iedzīvotāji varēs iegūt tikai digitāli, bet sola sagatavot pamācību, kā to izdarīt

    Projekta izstrādātāji at­gādināja, ka publiskā sa­nāksme ir tikai viens ap­spriešanas veids, bet lielāks uzsvars būtu jāliek uz ci­tiem informēšanas veidiem gan pašvaldības in­formatīvajā izdevumā,  gan mājaslapā, gan galvenokārt digitāli.  

    Deputāts Aigars Nitišs rosināja sagatavot īsu versiju par plānojuma izmaiņām salīdzinājumā ar eso­šo, jo viss dokuments ir ļoti apjomīgs, un tur iedziļināties ir grūti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Citādi kāds kaut ko neievēros un vēlāk būs nepatīkami pārsteigts, ka nav to zinājis. 

   Izstrādātāji skaidroja, ka lielākoties daudzas lietas nav mainītas, un tā ir katra īpašnieka atbildība ap­skatīties, kas ir ar viņa īpa­­šumu. Jebkurš, ieejot portālā www. geolatvija.lv sadaļā «Plānošanas dokumenti» un ievadot sava īpašuma kadastra numuru, varot atrast informāciju par zonu, kur tas atrodas un tās izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem. Tā esot galvenā cilvē­kiem aktuālā informācija, jo visu apjomīgo plānojuma sadaļu iepazīšana prasot daudz laika, un tas nav  aktuāli iedzīvotājiem. Tikšot sagatavota arī lietošanas pamācība, kā izmantot šo teritorijas plānojuma digitālo versiju. Bet īsu plānojuma versiju rakstiski būtu sarežģīti sagatavot, jo Jēkabpils novads esot ļoti liels. Varbūt varot kā­dus akcentus izcelt, bet ne­varot uz trim lapām uz­taisīt teritorijas plānojuma apkopojumu. Bet plānojuma grafiskā daļa un apbūves noteikumi, tas gan esot svarīgais, kas jāskatās, jo pēc plānojuma apstiprināšanas tos nevarēs mainīt bez plānojuma grozījumiem, kas ir ilgs process.    

    Ja, iepazīstoties ar apbūves noteikumiem un ierobežojumiem, rodas   iebildumi, par to jāraksta iesniegums, jo pēc pirmās redakcijas apspriešanas taps otra. Tāpat jau esot sagatavotas atbildes uz jautājumiem, ko parasti biežāk uzdod, un to visu varot publiskot ar pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību.  

   A. Nitišs uzsvēra, ka pamācība digitālo materi­ālu lietošanā un  sagatavotās atbildes būtu jāpublicē visos vietējos masu medijos, jo, vienkārši paziņot, ka notiek apspriešana, bū­tu nepateikt neko.  

   Deputāte Elīna Serkova sa­cīja, ka  jārēķinās ar to, ka lauku teritorijā internets daudzviet nav pieejams, un pat tur, kur bija labs pārklājums, šobrīd ir problēmas. Viņa aicināja padomāt, kādas vēl bez digitālās versijas varētu būt iespējas iepazīties ar plānojumu. K. Stars minēja, ka pagastu pārvaldēs varētu izvietot kartogrāfisko materiālu, kā arī iepriekš ir darīts, un bibliotēkās ir pieejams internets. Iz­strā­dātāji iebilda, ka  šobrīd nav plānots  izvietot karto­grāfisko materiālu pagastu pār­valdēs, jo digitāli viss ir vieglāk apskatāms. Pagas­tu pārvaldēs vajagot no­drošināt pieeju informācijai tiem, kas paši nevar pieslēgties un to apskatīt, un pārvaldniekiem jābūt in­formētiem, kā palīdzēt ie­dzīvotājiem. 

    11. jūlija domes sēdē tika paziņots, ka apspriešanas sanāksmes visur no­tiks plkst. 18.00, bet par da­tumiem un vietām iedzīvotājiem jā­seko informācijai, ko sniegs pašvaldība un plāno­juma izstrādātāji, un arī BD publiskos visu pieejamo informāciju.  

 

 

---

    Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»