Pēc ziņojuma par slimnīcu tīkla attīstību izskatīšanas valdībā un veselības ministra komentāriem par tuvākajā laikā veicamajiem darbiem un apzinātajām problēmām valsts medicīnas iestādēs Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekļus Ervīnu KEIŠU un Kasparu ČANDERU iztaujājām par situāciju mūsu slimnīcā.
– Veselības ministrs atzina, ka Jēkabpils slimnīcai raksturīgs liels skaits observācijas gultu un liels observācijas pakalpojuma īpatsvars. Komentējiet, lūdzu, ko tas īsti nozīmē un kādēļ tā ir pie mums?
– Nevarētu piekrist par lielo gultu skaitu, bet observācijas pakalpojumu mēs tiešām veicam biežāk nekā vairākās citās slimnīcās. Turklāt šogad beidzot tas arī tiek apmaksāts atkarībā no apkalpoto pacientu skaita, tādēļ uzreiz pēc Daugavpils slimnīcas mēs saņemam otru lielāko finansējumu valstī par observācijas pakalpojumu veikšanu reģionālo slimnīcu vidū. Uz šo procesu nav pamata raudzīties ar aizdomām, jo modernā medicīna uz to virzās, proti, pacients stacionārā tiek ievietots tikai galējas nepieciešamības gadījumā – kad to noteikuši mediķi observācijas laikā. Ja, veicot nepieciešamos izmeklējumus un mediķu diennakts novērošanu, konstatēts, ka stacionēšana nav vajadzīga, tad kādēļ sagādāt liekus izdevumus slimnīcai un neērtības pacientam? Kādēļ citur observācijas pacientu skaits ir mazāks, grūti komentēt. Iespējams, citās slimnīcās izvēlas iepriekš iecienīto aprūpes veidu – slimnieku uzreiz stacionē. Varbūt citur nav tik modernas un plašas uzņemšanas nodaļas, kāda tā pēc renovācijas ir mums, un vienkārši fiziski nav iespēju izvietot šīs novērošanas gultas.
– Līdz gada beigām plānots pārskatīt visu slimnīcu darbības profilus un veikt vairākus citus pasākumus stacionāro veselības aprūpes procesu pilnveidē. Kā jūs redzat Jēkabpils slimnīcas nākotni pēc šīs izvērtēšanas?
– Savu turpmāko darbību redzam tādu pašu kā līdz šim. Visus ar Ministru kabineta noteikumiem uzliktos pienākumus izpildām. Šobrīd neredzam indikācijas, lai tiktu pārskatīts slimnīcas līmenis vai pakalpojumu apjoms, gluži pretēji, ir virkne plānveida pakalpojumu, kuru ieviešana slimnīcā ir prioritāte. Arī Veselības ministrija redz mūs kā reģionālo slimnīcu ar visiem esošajiem profiliem.
– Nav noslēpums, ka būtiskākā problēma profilu un statusa saglabāšanā daudzām medicīnas iestādēm ir speciālistu trūkums. Cik daudz to izjūtat jūs?
– Nav ko slēpt – arī mums situācija ir diezgan kritiska. Šī problēma ir visās reģionālajās slimnīcās, nemaz nerunājot par zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm. Un droši vien ir tikai pareizi, ka, sakārtojot slimnīcu tīklu, dažviet «tiek noņemts» finansējums kādai ārsta vietai, kas faktiski nestrādā tādā apjomā, kādā pacients varētu gaidīt. Ja valsts mūs ir definējusi kā reģionālo slimnīcu, reģionālo kompetences centru, kur tiek sniegts ļoti plašs pakalpojumu klāsts, tad ir tikai loģiski, ka šie centri arī tiek stiprināti, tādējādi panākot, ka šeit ir pieejami daudzi pakalpojumi, ko mazākās slimnīcās nevar nodrošināt. No plānošanas viedokļa jāsecina, ka pēdējā piecgadē ir ieguldītas milzīgas investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās, paši redzat, cik ļoti izmainījusies mūsu slimnīca. Arī pašlaik ir vairāki daudzmiljonu projekti, ko īstenojam. Likumsakarīgi, ka līdzvērtīgi jārisina jautājums par personālu.
– Kādu speciālistu visvairāk trūkst Jēkabpilī?
– Visjūtamākais ir neirologu, ginekologu un traumatologu trūkums. Ir atsevišķi pakalpojumi, kur personāla novecošanas dinamika rāda, ka būs vēl zināmas problēmas. Tomēr jāatzīst, ka diezgan aktīvi esam strādājuši pie rezidentu piesaistes un vairākās šajās vakantajās specialitātēs jau šobrīd ir jauni rezidenti. Turklāt jāuzteic mūsu pašvaldības atbalsts jauno speciālistu piesaistē. Jāsaprot, ka ir objektīvas lietas, ko Jēkabpilī nevar piedāvāt (piemēram, mājokli netālu no jūras, ko var piedāvāt Liepājā vai Ventspilī), tomēr mūsu pašvaldība ir aktīvi strādājusi, lai citu kritēriju izpildē esam interesanti un konkurētspējīgi jauno ārstu acīs. Ja nemaldos, Jēkabpilī ir valstī lielākā pašvaldības stipendija rezidentiem – 550 eiro, kas, manuprāt, ir nopietns impulss jaunajiem rezidentiem. Visi atbalsta meklēšanas procesi norit raiti, bez liekas birokrātijas. Vairāki slimnīcas jaunie speciālisti – pēdējā gada laikā tie ir bijuši seši cilvēki – ir saņēmuši lietošanā labiekārtotus, izremontētus dzīvokļus. Un tas viss ir noritējis raiti, bez sarežģījumiem. Manuprāt, tas ir milzīgs atspaids rezidentiem.
– Kā ziņo ministrija, faktiski visas valsts slimnīcas pirmajā ceturksnī jau ir pārstrādājušas valsts finansētās kvotas. Kāda ir situācija Jēkabpilī?
– Pērn, kad nebija nekādu pamatotu šaubu par papildu naudas pieejamību, šī kvotu pārstrāde bija milzīga un gada beigās saņēmām ap 700 000 eiro tieši par pārstrādi. Šogad, kad valsts budžetā ir vērojamas problēmas, ar pārstrādi esam piesardzīgāki un tā mums nav tik liela. Turklāt vasarā tradicionāli samazinās pacientu skaits un arī speciālisti ir atvaļinājumos, tādēļ ceram, ka gada griezumā šie apjomi izlīdzināsies. Situāciju monitorējam.
Uzziņai
Kas ir observācijas gulta?
• Pēc pacienta nokļūšanas slimnīcas uzņemšanas nodaļā lēmumu par viņa novērošanu observācijas gultā pieņem uzņemšanas nodaļas ārstniecības personas.
• Novērošana ir līdz 24 stundām: pacients saņem nepieciešamo palīdzību, viņam tiek veiktas analīzes un izmeklējumi.
• Ārsts veiks pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu, sniegs neatliekamo veselības aprūpes pakalpojuma apjomu veselības stāvokļa izvērtēšanai un stabilizēšanai un secīgi lems par turpmākās ārstēšanas gaitu – ārstēšanos ambulatori, stacionārā vai pārvešanu uz augstāka līmeņa vai atbilstoša profila slimnīcu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
#SIF_MAF2024
prusaks
Pagaidām esmu izticis bez slimnīcas pakalpojumiem un paļaujos, ka tā arī būs turpmāk. Autovadītāja medkomisijas neskaitās.
vietējais Aironmens
Statuss negarantē labu un kvalitatīvu ārstēšanu, un tieši ar to Jēkabpils slimnīca nevar lepoties.