BD jau ir informējusi par kritisko finansiālo situāciju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs stāsta, ka problēmas radīja gan Covid-19 ierobežojumi, gan ģeopolitiskā situācija, kā arī traumatoloģijas nodaļas darbības pārtraukums. Pārtraucot nodaļas darbu, pacientu skaits samazinājies par aptuveni 1 500, kas nozīmējot ap 600 000 eiro neiegūta valsts finansējuma. Pagājušo gadu noslēgšot ar vairāk nekā miljonu eiro zaudējumu. Šobrīd katru mēnesi stacionāro pakalpojumu sadaļā zaudējumi esot 200 000 eiro, un budžeta deficīts šogad būšot trīs miljoni eiro. Situācijas glābšanai tiek izmantota 750 000 eiro kredītlīnija.
E. Keišs stāsta, ka cer ietaupīt, atlaižot darbiniekus, kas nav tieši saistīti ar ārstniecības procesu. Esot iecerēts martā no darba atbrīvot 20 līdz 30 cilvēkus. Tālāk štatu samazināšana šobrīd neesot plānota. Ieguvumu no darbinieku skaita samazinājuma varēšot gūt nākotnē, šobrīd ietaupot 260 000 eiro, bet nākamgad – 340 000 eiro. Minimālās algas pieaugums slimnīcas finansiālo situāciju būtiski neietekmējot. Pārsvarā tas bijis 20 eiro palielinājums, jo slimnīcā esot maz tādu darbinieku, kas saņēma minimālo algu un kam jaunā minimālā atalgojuma sasniegšanai alga bija jāpalielina par 120 eiro.
Vaicāts par to, kā sarunas par atalgojuma un štatu samazināšanu norit ar slimnīcas arodbiedrību, E. Keišs atzīst, ka tās ir smagas.
– Tas ir saistīts ar to, ka darba koplīgums paredzēja vairākus sociālos bonusus, kas atsevišķos gadījumos ir labvēlīgāki nekā normatīvi, un tas iepriekš ir dāsni izmantots, un tos vairākās pozīcijās samazinās konkrētiem darbiniekiem. Redzam, ka, tos samazinot nelielā apjomā, varam iegūt vairākus simtus tūkstošus eiro. Sarunas par to nevedas raiti, jo visi izjūt inflāciju, arī slimnīcas darbinieki, un sarunas par ieņēmumu samazinājumu tiek uztvertas sāpīgi. Vēl īsti neesam pārliecinājuši, ka visi esam uz viena kuģa, un «titāniks», ko saucam par slimnīcu, jāglābj visiem kopā, – sacīja Ervīns Keišs.
Uz jautājumu, vai valde plāno samazināt savu atalgojumu, E. Keišs atbildēja, ka tas nav valdes kompetences jautājums, jo valde sev nenosaka algu (Red. piez. – To dara pašvaldība). Taču esot virkne bonusu, ko valde neesot izmantojusi kā kompensāciju viedtālruņu iegādei.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālās aprūpes jautājums Aivars Vanags stāsta, ka slimnīcas attīstības un finansiālās iespējas tiek saistītas ar plānoto starptautisko militāro bāzi «Sēlija». Esot jāvērtē un jārunā, kādas viņiem būs vajadzības, kādas prasības, kādus pakalpojumus slimnīca varētu sniegt. Sarunas esot uzsāktas, un cerams, ka tās pēc kāda laika vainagošoties ar panākumiem.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodbiedrības vadītāja Margarita Saveļjeva BD sacīja, ka turpinās arodbiedrības sarunas ar slimnīcas valdi saistībā ar slimnīcas finansiālo situāciju un iespējamo atalgojuma samazinājumu. Visu laiku esot saziņa ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, un šobrīd gaidot, kas veselības aprūpes sakarā tiks lemts, apstiprinot valsts budžetu.
– Piemaksas, par atteikšanos no kurām ir runa, nav nekas īpašs, tas ir tas, ko paredz Darba likums un Ministru kabineta noteikumi. Un, protams, ka cilvēkiem inflācijas apstākļos ir sāpīgi, ja runa ir par algu samazinājumu. Lai ko arī nerunātu, Jēkabpils slimnīcā nav tās lielākās algas salīdzinājumā ar citām slimnīcām. Bet mēs arī saprotam situāciju, saprotam, ka atalgojums ir liela daļa no slimnīcas izdevumiem, saprotam, ka šobrīd ir jāsavelk josta, bet arodbiedrībai ar valdi ir jārod kompromiss, un domāju, ka, ieklausoties vienam otrā, mēs atradīsim kopsaucēju, – sacīja Margarita Saveļjeva.
Vaicāta, vai šobrīd no darba atbrīvoto cilvēku skaits jau tuvojas E. Keiša minētajiem vairāk nekā 20 darbiniekiem, M. Saveļjeva sacīja, ka atlaisti tikai daži darbinieki, un viņa cer, ka šis skaits būs mazāks. Viņa arī atzīst, ka nemitīgā slimnīcas vadības maiņa ir dažas lietas atstājusi pašplūsmā, bet nu tas ir labots, ieceļot amatā kontrolārstu. Tas ir speciālists, kas atbilstoši nosacījumiem fiksē ārstu veiktās manipulācijas, jo ir lietas, ko mediķi lielā darba apjoma dēļ var nepiefiksēt, bet tas rada iespēju, ka par dažām manipulācijām slimnīca var nesaņemt valsts noteikto maksu.
M. Saveļjeva uzsvēra, ka arodbiedrībai ir laba komunikācija ar slimnīcas valdi, un, abām pusēm kaut kur piekāpjoties, būs jārod risinājums, jo šobrīd visām slimnīcām situācija ir kritiska.
Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un tiesībsargs.
Jau ziņots, ka koalīcijas partneri 6. martā vienojušies novirzīt slimnīcām energoresursu cenu sadārdzinājuma segšanai 10 līdz 11 miljonus eiro.
Kapteinis
Kā var slimnīcu nosaukt par Titāniku . Varbūt Keišs jau slimnīcu ir palaidis pa burbuli.