SIA «Jēkabpils ūdens» ir informējusi klientus – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus, ka turpmāk par rēķinu sagatavošanu iekasēs vienu eiro. Uzņēmuma izplatītajā paziņojumā teikts: 

     «Rēķinu izrakstīšanu kli­entiem par sniegtajiem pakalpojumiem veic, pamatojoties uz klientu deklarētajiem dzīvokļu ūdens skaitītāju rādījumiem. Norēķiniem izmanto māju kopējo ūdens skaitītāju (komercuzskaites mēraparātu). Katrā rēķinā tiek atspoguļots mājas kopējais ūdens patēriņš un radusies starpība starp dzīvokļu skaitītāju summu un kopējo patēriņu.

     Māju iekšējie tīkli nav un nekad nav bijuši SIA «Jē­kabpils ūdens» pārziņā. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējs, lai gan izraksta rēķinu katram dzīvokļa īpašniekam, taču neatbald par noplūdēm mājas iekšējos tīklos vai par neprecīzu ūdens patēriņa deklarēšanu vai nedeklarēšanu vispār. Par to ir atbildīgi tikai paši dzīvokļu īpašnieki.

      2015. gada 1. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais SIA «Jēkabpils ūdens» ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs. Tas aprēķināts saskaņā ar likumu «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» un «Ūdenssaimnie­cības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku». Attiecībā uz norēķiniem ar daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un īrniekiem metodikas 2. daļas 12. punkts nosaka – «Tarifa projektā neietver izmaksas, kas ir saistītas ar nekustamā īpašuma iekšējo tīklu apkalpošanu, izmaksas, kas saistītas ar ūdens zudumiem ēku vai būvju iekšējā ūdensvadā, kā arī izmaksas, kas rodas, veicot tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās».

   Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmo daļu, tiešo maksājumu pakalpojuma nodrošināšana ir komercpakalpojums, ko nodrošina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs par papildu samaksu, kas nosakāma atbilstoši Dzīvo­jamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta regulējumam.

   Ņemot vērā to, ka SIA «Jēkabpils ūdens» nodrošina tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās Jēkabpils pilsētā un Brodos, izdevumus, kas saistīti ar šī pakalpojuma sniegšanu, uzņēmums pašlaik sedz no pārējiem ieņēmumiem, kas nav saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojumu un nav iekļauti ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifā.

    Tiešo norēķinu gadījumā pakalpojuma sniedzēja darbības ar katru dzīvokļa īpašumu, tādas kā līgumu sagatavošana un slēgšana, maksājumu sadale, rēķinu sagatavošana, rēķinu sa-maksas kontrole, tiesvedības un juridiskie pakalpojumi par katra dzīvokļa saistību neizpildi nav uzskatāmas par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu un ar šīm darbībām saistītie izdevumi nav iekļauti pakalpojuma tarifā. Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs SIA «Jēkabpils ūdens» par katra rēķina sagatavošanu piemēros papildu maksājumu mēnesī – 1 eiro ar PVN.

    Gadījumā, ja tiek pieņemts kopības lēmums par norēķināšanos ar pārvaldnieka starpniecību, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs piestāda vienu rēķinu par sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam, kas nodrošina rēķinā norādīto maksājumu sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un kontrolē rēķina samaksu un nodrošina darbu ar debitoriem savlaicīga ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumu parāda atgūšanai no attiecīgā dzīvokļa īpašnieka, kas nav veicis maksājumu apmaksu pilnā apmērā. Šajā gadījumā pa-pildu maksājumi no sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja puses netiek aprēķināti.  

   SIA «Jēkabpils ūdens» informē, ja līdz 2022. gada 1. maijam netiks saņemts daudzdzīvokļu mājas kopības lēmums par turpmāko norēķinu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, tad no 1. maija dzīvokļa īpašniekam/īrniekam ikmēneša rēķinā tiks ietverts papildu maksājums par tiešo norēķinu nodrošināšanu – 1 eiro ar PVN.»

 

***

     

Rēķinu izmaksas nevarot iekļaut tarifā

    SIA «Jēkabpils ūdens» valdes loceklis Artūrs Sma­gars BD informē, ka tarifā nevar iekļaut rēķinu sagatavošanas izmaksas, jo tās attiecas uz mājas apsaimniekošanas daļu. Līdz šim «Jē­kabpils ūdens» ir nācis iedzīvotājiem pretī, nepie­prasot šo samaksu, bet ta­gad, kad visas cenas ir cēlušās, uzņēmums vairs nespēj segt šīs izmaksas. Tāpēc papildus iekļauj vienu eiro par rēķina sagatavošanu. Šis viens eiro jau esot aprēķināts ar PVN.  Arī citās pilsētās ūdensapgādes uzņēmumi nosakot samaksu par rēķiniem, un citur tā esot daudz lielāka – trīs un pat astoņi un deviņi eiro.  Vai­cāts, kāpēc šī maksa par rēķinu attieksies tikai uz daudzdzīvokļu mājām, bet privātmāju iemītniekiem šādas papildus maksas nebūs, A. Smagars skaidro, ka privātmājās ir tikai viens komercskaitītājs pie ievada mājā, un tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ļaujot ar rēķiniem saistītos izdevumus iekļaut tarifā. Savukārt daudzdzīvokļu namos ir komercskaitītājs pie mājas ievada un skaitītāji katrā dzīvoklī. Rēķinu sagatavošana iever gan starpības aprēķināšanu starp kopējā  skaitītāja rādījumu un  dzīvokļu skaitītāju rā­dījumiem, gan kopējā  patēriņa sadali, un šos izdevumus nevar iekļaut tarifā. Arī rēķinu,  ko klientiem nosūta elektroniski, sagatavošana rada tās pašas iz­maksas.  A. Smagars minēja, ka iedzīvotāji kopsapulcē var izvēlēties citu norēķinu veidu, piemēram, ar mājas pārvaldnieka starpniecību, tad «Jēkabpils ūdens» par to maksu neiekasēs. A. Sma­gars sacīja, ka ir pilsētas, kur namu apsaimniekotājs ir starpnieks visu komunālo pakalpojumu rēķinu izsniegšanā,  un ir tādas, kur ir tiešie norēķini.

   – Mēs saprotam, ka katras papildu izmaksas iedzīvotājiem rada neērtības, bet mēs nevaram tās iekļaut tarifā un nevaram atļauties segt paši, – sacīja Artūrs Smagars. 

     

«JK Namu pārvalde» iedzīvotājiem skaidros situāciju

    Izvēle rēķinus uzticēt namu pārvaldei gan nenozīmē, ka nebūs jāmaksā par rēķinu sagatavošanu, jo pārvaldei tas arī radīs izmaksas, tāpat kā parādu piedziņa. 

    SIA «JK Namu pārvalde» valdes locekle Elita Freija skaidro, ka «Jēkabpils ūdens» sniegtā informācija bijusi negaidīta, lai arī esot saprotams, ka uzņēmums mēģina risināt savas finansiālās problēmas. Norma­tīvie akti pieļaujot, ka norēķini notiek ar apsaimniekotāja starpniecību, taču tendence šobrīd esot pavisam pretēja, ka uzņēmumi pāriet uz tiešajiem norēķiniem par saviem pakalpojumiem. E. Freija stāsta, ka gadījumā, ja kāda daļa iedzīvotāju izvēlēsies norēķināties ar namu pārvaldes starpniecību, pārvaldei būs jāiegādājas speciāla datorprogrammatūra, papildus jāalgo darbinieks, un tas viss radīs izmaksas, ko arī nāksies iekasēt par rēķinu sagatavošanu.

    – SIA «Jēkabpils ūdens» šāda programmatūra jau ir. Ja mēs to arī pirksim, tā būs tāda lieka dublēšanās. Mēs arī esam saņēmuši daudz iedzīvotāju jautājumu un gatavojam viņiem atbildes, ko publiskosim. Mēs arī veicam aprēķinus, cik mums varētu izmaksāt rēķinu sagatavošana,  par pamatu ņe­mot 3 000 klientu. Nevaru šobrīd pateikt, bet lētāk par diviem eiro tas nebūs. Izmaksas ar atbilstošas programmatūras iegādi, kas ir dārga, taču mums būs lielākas neatkarīgi no klientu skaita, kas pie mums pāries, – stāsta Elita Freija.

    Tātad iedzīvotājiem ne­vajadzētu steigties ar norēķiniem ar namu pārvaldes starpniecību, jo tas var izmaksāt vairāk nekā vienu eiro.