Saeima nesen konceptuāli atbalstīja likuma grozījumu, kas paredz noteikt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtību un funkcijas.
Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Ar grozījumiem plānots īstenot reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus. Likuma grozījumi Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.
BD jau vairākkārt ir informējusi par ieceri izveidot piecus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, par ko tika informēts vēl pirms teritoriālās reformas, un tas satrauca Jēkabpils domes un apkārtējo novadu pašvaldības, jo paredzēja vietējo atkritumu poligonu «Dziļā vāda» izmantot tikai kā atkritumu šķirošanas vietu, bet atkritumi noglabāšanai būtu jāved uz bijušo Daugavpils novadu. Tas iedzīvotājiem sadārdzinātu maksu par atkritumu izvešanu, jo tie būs jāved krietni tālāk. Tāpat nebija skaidrs, kas tādā gadījumā segs atlikušo kredītu par «Dziļās vādas» celtniecību, jo, poligonam paliekot bez ienākumiem no atkritumu noglabāšanas, naudas tam nebūtu. Pret šādu lēmumu iebilda gan Jēkabpils pilsētas, gan vēlāk jaunizveidotā Jēkabpils novada pašvaldība.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta, ka šie ir grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, bet pats normatīvais akts, kas regulēs to, cik un kādi atkritumu apsaimniekošanas reģioni būs un to robežas, vēl, kā mēdz teikt, esot «pakārts gaisā». Likuma grozījumos, ko virza uz Saeimu, neesot runa par reģionu robežām. Reģioni būs pieci, bet robežas nav skaidras. Nupat Latvijas Pašvaldību savienībā par to bijusi asa diskusija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidrojot, ka par to vēl esot tikai konceptuāla vienošanās un ir daudz pašvaldību iebildumu.
BD vaicāja, vai pašvaldības nemulsina tas, ka atsevišķi tiek skatīti un pieņemti divi normatīvie akti, kas faktiski lemj par vienu un to pašu un ir savstarpēji saistīti? Viens jau novirzīts uz Saeimu, bet par otru nav skaidrības. K. Stars piekrita, ka saistība ir, bet tie tomēr esot atsevišķi dokumenti. Bet, protams, tā esot nekorekta rīcība, vienas darbības veicot ātrāk, nekā tiek apstiprinātas konceptuālas lietas. Tas, ko pašvaldība gaidot no VARAM, ir risinājums saistībā ar «Dziļo vādu», vai uz to turpinās vest atkritumus no Madonas un Aizkraukles novada, jo jaunā koncepcija paredzot atkritumus no Aizkraukles vest uz Rīgu – uz Getliņiem, bet no Madonas – uz Vidzemi un Jēkabpils novadam – uz Daugav-pils pusi. Ja tomēr tiks pieņemts šāds lēmums, tad lai valsts sedz «Dziļās vādas» kredītu, kura nesamaksātā daļa šobrīd esot ap 2,5 miljoni eiro.
VARAM esot solījusi, ka līdz februāra beigām sauks pašvaldību domju pārstāvjus uz sarunām par šiem jautājumiem.
Ku ku!
kas taja dzilaja vada tads sabuvets par tik daudziem miljoniem?