Kā Jēkabpilij sadzīvot ar Daugavu?
SARMĪTE RUTKA

Tiklīdz šo plūdu karstākais punkts aiz muguras, jāķeras pie to iemeslu, glābšanas darbu gaitas un līdzīgu nelaimju novēršanas iespēju izvērtēšanas. Novada pašvaldība, pieaicinot visdažādākos speciālistus, to jau ir sākusi darīt. Arī jēkabpilieši – gan tie, kuriem šie bijuši pirmie plūdi mūžā, gan tie, kuri var salīdzināt divus, trīs vai pat vairākus – aktīvi iesaistās diskusijās, peļ vai slavē atbildīgo dienestu darbu, izsaka domas, kā varētu šādas nelaimes nepieļaut. Lieki teikt, ka vairums pārmetumu un ideju balstīti uz personīgajiem pārdzīvojumiem, redzot dabas varenību, un tikai. Tādēļ BD aicināja uz sarunu bijušo jēkabpilieti, inženierzinātņu maģistru, sertificētu ūdensapgādes un kanalizācijas inženieri un jomas ekspertu Juri Voicehoviču.
 
– Lai arī daudz laika esat veltījis tieši plūdu iespējamības novēršanai, vispirms uzdošu jums vispārīgus jautājumus, kas prātā vai ikkatram jēkabpilietim. Un pirmais – vai mūsu pilsētā būtu plūdi, ja nebūtu Pļaviņu HES?
    – Būtu. Iespējams, retāki, bet pieļauju, ka daudz plašāki – kādi bija 1931. gadā un arī agrāk. Plūdu briesmas Jēkabpils pilsētu un tai piegulošās teritorijas apdraud jau no seniem laikiem. Tomēr pēdējā laika lielākie plūdi lielākoties ir notikuši pagājušā gadsimta otrajā pusē – sākot ar 60. gadiem, kad tika uzbūvēta un palaista ekspluatācijā Pļaviņu HES ar vairāku desmitu kilometru garumā izveidotu ūdenskrātuvi, tādējādi garā upes posmā būtiski izmainot tās hidraulisko režīmu.
    Latvijā uzbūvētās hidro­elektrostacijas ir nepieciešamas elektrības ražošanai, tās ir savā ziņā unikālas, sevišķi Pļaviņu HES. Ne­skatoties uz nu jau ilgo kalpošanu, tās ir ļoti labi un droši aprīkotas, drošas un tās tiek ļoti labi ekspluatētas. Bet problēma ir, ka tās izmaina ūdens tilpņu, upju hidraulisko un hidroloģisko režīmu – ūdens līmeņus, straumes ātrumus u.c.
   Pirms elektrostacijas būv­niecības upe starp Pļa­viņām un Jēkabpili praktiski neaizsala, jo Daugavai šajā posmā bija samērā liels garenslīpums un tas bija stipri krāčains. Rudenī un ziemā no augšas plūstošie vižņi un ledus krāces pārvarēja ar lielu ātrumu un apstājās tālu lejpus Pļavi-ņām, kur samazinājās upes garenslīpums. Pavasara plūdu laikā ledus sastrēgumi parasti netika novēroti. Izņēmums ir 1951. gada pavasaris, kad pēc bargas ziemas Sakas salas rajona Pirkažu krācēs izveidojās sastrēgums, kā rezultātā Jēkabpils pilsētas rajonā ūdens līmenis paaugstinājās līdz atzīmei 82.46 m.
Pēc ūdenskrātuves uzstādināšanas tiek novērota intensīva ledus un vižņu masas uzkrāšanās pie Pļa-viņām, Sakas salas un Jē­kabpils. Šie sastrēgumi jau pie samērā nelieliem caurplūdumiem (2000…4000 m3/s) rada līmeņu uzstādinājumu, kas pārsniedz 1931. gadā novērotos maksimālos ūdens līmeņus. Spilgts piemērs ir plūdi 1981. gadā, kad ūdens līmenis pie hidrometriskā posteņa Daugava–Jēkabpils sa­sniedza atzīmi 83.52 m, bet caurplūdums Daugavā bija tikai 2920 m3/s. Šāda caurplūduma varbūtība ir 50%, kas nozīmē, ka tas var atkārtoties reizi divos gados.
    Vižņu un ledus sastrēgumu rašanos šajā posmā daļēji izsauc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzstādinājums, kas sniedzas apmēram līdz Sakas salas vidusdaļai. Vižņi, ieplūstot ūdenskrātuves zonā, zaudē plūsmas ātrumu, kā rezultātā sākas ledus masas uzkrāšanās.
– Vai plūdus varētu novērst, pazeminot Pļavi­ņu HES ūdenskrātuves līmeni?
   – Šīs darbības lietderība speciālistiem jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana vižņu veidošanās laikā ir plūdu novēršanas variants, kas neprasa nekādus inženiertehniskus pasākumus, un principā tas balstās uz daļēju tādas situācijas atjaunošanu, kāda bija pirms Pļaviņu HES darbības sākuma.
   Maksimāla Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana intensīvas vižņu kustības periodā nodrošinātu ledus straumes ātrumus Daugavas gultnē. Ideāls būtu variants, ja ūdens līmeni varētu pazemināt līdz tādam līmenim, kāds bija pirms hidroelektrostacijas uzbūvēšanas, jo tādā gadījumā vižņu sastrēgumi pilnībā būtu izslēgti. Saprotams, ka šodien tik kardināli pazemināt ūdens līmeni nav iespējams, tomēr arī tā daļēja pazemināšana dos lielu efektu, jo tā veicinās vižņu transportēšanu ūdenskrātuves dziļākajā daļā.
 
Visu rakstu lasiet BD 24. janvāra numurā
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Jāsadzīvo būs un veltīgi uzdot tādu jautājumu.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru