Mājokli, kas atbilst personīgajām vēlmēm un vajadzībām, novērtē ikviens. Un mājokļa remonts neapšaubāmi ir viens no veidiem, kā uzlabot dzīves kvalitāti un pietuvoties šī mērķa realizācijai.
Šajā rakstā skaidrosim, kā gudri plānot mājokļa remonta budžetu, izvairīties no nevajadzīgiem izdevumiem un izvēlēties piemērotāko finansēšanas veidu, lai remonta process noritētu bez sarežģījumiem.
Mājokļa remonta budžeta plānošana
Remonta plānošana ietver daudz būtisku nianšu, kas gala rezultātā ietekmē remonta kopējās izmaksas. Lai viss noritētu gludi, jāņem vērā laika grafiks, meistaru pieejamība un praktiskie jautājumi, kas saistīti ar ikdienas dzīvi remonta laikā.
Izmaksu noteikšana un budžeta sadalījums
Efektīva mājokļa remonta budžeta plānošana sākas ar izmaksu sadalīšanu pa galvenajām kategorijām. Šis pieejas veids ir atzīts visā pasaulē un palīdz precīzi noteikt prioritātes un finansēšanas avotus.
1. Materiāli (40 – 50% no kopējā budžeta)
Aptuveni pusi no remonta izmaksām veido materiālu iegāde. Šī pozīcija ietver pamata preces (santehniku, krāsas, flīzes, grīdas segumu), tāpat dažādus palīgmateriālus remonta nodrošināšanai.
Ja rodas šaubas par ieguldījuma apjomu mājokļa remontā, var izmantot ieteikumu remontā neieguldīt vairāk par 10 – 20% no mājokļa vērtības, lai izvairītos no situācijas, kad mājokļa vērtība kopā ar remonta izmaksām pārsniedz īpašuma tirgus vērtību. Tas, protams, svarīgi, ja plānosiet īpašumu pēc kāda laika pārdot.
Ieteikumi:
- Salīdziniet cenas dažādos veikalos un pasūtiet materiālus vairumā izpārdošanu laikā;
- Dārgākus um kvalitatīvākus materiālus (piemēram, cēlkoka grīdas, dārgāku santehniku, flīzes, gaismekļus), kur iespējams, centieties iegādāties par akciju cenam vai ekspozīciju izpārdošanās.
2. Darbaspēks (30 – 40% no kopējā budžeta)
Otra lielākā budžeta daļa būs nepieciešama meistaru algošanai. Pirms darbu uzsākšanas salīdziniet vairākas tāmes, pārbaudiet atsauksmes vai izvēlieties speciālistus pēc ieteikumiem.
3. Neparedzētie izdevumi (10 – 15% no kopējā budžeta)
Tā ir budžeta rezerve, kas paredzēta situācijām, kad remonta laikā atklājas neparedzēti darbi vai jāiegādājas papildu materiāli. Diemžēl situācijā, kad celtniecības materiālu cenas nemitīgi pieaug, līdzekļi neparedzētiem izdevumiem segs arī inflācijas radīto sadārdzinājumu.
No finansējuma viedokļa šo rezervi labāk ņemt no iekrājumiem, lai nebūtu jāpalielina aizņemto līdzekļu apjoms, ja gadījumā naudu remontam plānots aizņemties.
4. Dārgākas lietas un materiāli (5 – 10 % no kopējā budžeta)
Šī pozīcija ietver dārgākas mēbeles un dizaina elementus, piemēram, kvalitatīvu virtuves iekārtu, dizaina apgaismojumu, interjera tekstilu. Iesakām šos izdevumus finansēt no iekrājumiem vai plānot kā “papildu izdevumus”, kas nav kritiski svarīgi mājokļa remontam. Dārgākas lietas nereti var iegādāties pakāpeniski, neradot sev papildu finansiālas saistības.
Kādu finansējuma veidu izvēlēties?
Kad budžets ir izplānots un izmaksas aprēķinātas, nākamais solis ir saprast, kā remontu finansēt.
Neatkarīgi no tā, vai plānotas nelielas kosmētiskas izmaiņas vai pilnīga renovācija, šāds projekts nereti prasa arī ievērojamus finanšu resursus. Bez šaubām labākais risinājums ir naudas līdzekļus iekrāt vai ik mēnesi iegādāties remontam nepieciešamās lietas un uzkrājumus par, piemēram, meistaru darbu, veidot vēlāk.
Var apsvērt arī papildu finansējuma avotus. Patēriņa kredīts mājokļa remontam vai Zaļais kredīts energoefektivitātes paaugstināšanai, piemēram, ventilācijas sistēmas modernizēšanai, var būt piemērots risinājums, jo ļauj iegūt nepieciešamo summu un palīdzēt realizēt ieceres, bet pirms pieteikšanās būtiski izvērtēt savu maksātspēju arī ilgtermiņā un ar atbildību izvērtēt aizdevuma nepieciešamību.