«Kā sēļi esam interesanti sev un apkārtējiem»

    Jautāti par sēlisko garu Elkšņos un to, kā šejieniešu latviskā identitāte var palīdzēt lauku attīstībai, Elkšņu tautas nama vadītāja Aina Guoģe atzīst: – Kopumā dzīvi laukos atrašanās kādā vēsturiskajā zemē droši vien nekādi neietekmē, tomēr ļoti daudziem personīgi ir svarīgs identitātes jautājums – kas mēs esam, no kurienes nākam, kādēļ dzīvojam tieši te, kur dzīvojam. Manuprāt, mūsu cilvēku pašapziņai ir ļoti būtiski, ka tagad saulītē tiek celts Sēlijas vārds. Patiesi priecē, ka pēdējā laikā bijuši tādi ļoti jauki un apvienojoši pasākumi. Ne­sen notika «Sēlijas laiks Ziedonim» godināšana – ārkārtīgi pacilājošs un šo sēliskumu uzturošs notikums, kur pulcējās plašs pulks Sēlijas radošo ļaužu. Reģiona tūrismu ļoti attīstījušas «Sēlijas salas». Esam nomales pagasts, un tūristi droši vien tieši uz mūsu pagastu nebrauks, tomēr kā Sēlijas daļu mūs apmeklē labprāt.

     Pagasta pārvaldes saimniecības vadītājs Dainis Černauskis teic, ka arvien biežākā tūristu klātbūtne liek arī pašvaldībai sarosīties – uzturēt kārtībā esošos objektus un domāt par jauniem piedāvājumiem. Paš­laik tūristi Elkšņos visbiežāk viesojas pie nu jau visā Latvijā zināmās «Alīdas ka-fejas» ražotājiem, atpūšas pie Saukas ezera, meklē mazos pilskalnus, konkrēti, Kņāvukalnu, kas atrodas uz Elkšņu un Rites pagasta robežas. Vispopulārākais apskates objekts jau izsenis šeit bijis Ormaņkalns. Daudz interesentu, īpaši velotūristu, to apmeklējuši pandēmijas laikā, diemžēl arī te neiztikt bez pašu radītām nepatikšanām. – Ormaņkalnā Da­bas aizsardzības pārvalde īstenoja projektu un uzstādīja skatu torni, kas atrodas uz privātās zemes, – stāsta D. Černauskis. –  Tur bija piknika vieta, nereti atbraucēji šeit arī nakšņoja. No savas puses regulāri sekojām, lai šī vieta būtu tīra un sakopta. Tomēr pietiek mums arī ne to labāko ļaužu, un es domāju, ka tie nebija tūristi, kas atbrauca un izdemolēja atpūtas vietu, pat nodarīja postījumus zemnieka īpašumiem, tādēļ saimnieks bija liedzis piekļuvi šim objektam vispār. Pēc visu iesaistīto pušu pārrunām esam vienojušies, ka līdz skatu tornim tagad varēs tikt, bet vairs tikai kājām.   

    – Tūrisma attīstība pagastā balstoties uz vietējo iedzīvotāju pleciem, – teic A. Gu­oģe. – Jāatzīmē, ka Elkšņos ir īpaši cilvēki. Viņi ļoti turas kopā, kā viena liela saime balsta viens otru. Pati nāku no blakuspagasta, tādēļ man no malas tas ir labāk redzams. Elksnieši ir noteikuši vērtības un lietas, kas viņiem ir svarīgas, un tad kā liela ģimene tās arī mēģina paveikt.

    Sēļi no Elkšņiem esot izpalīdzīgi un atsaucīgi. Tas izpaužas arī, organizējot dažādus pasākumus. Elk­snieši aktīvi palīdz rīkot kultūras dzīves notikumus, aktīvi tajos piedalās paši un ļoti līdzpārdzīvo,  ja uzstājas kāds savējais.

     – Elkšņu lielais ansamblis nupat nosvinēja jau 15 gadu jubileju, te darbojas amatierteātris, – stāsta Aina. – Ansambļa sastāvs arī veido to Elkšņu kultūras dzīves kodolu. Te tradicionāls ir Birutas Valaines savulaik iedibinātais ģimeņu pasākums «Dziesma Elkšņiem», kas nu jau kļuvis par ne tikai pagasta, bet pārnovadu draugu saietu. Tāpat visi ar nepacietību gaida ikgadējos humora vakarus, pagasta svētkus. Elksnieši māk paveikt, neapšaubāmi, daudzos lauku darbus un reizē arī nenoslīkt tajos. 

     Šīs Sēlijas daļas kulinārā mantojuma izpēti neviens neesot veicis, bet kādreiz šeit siets gards māju siers. Gan agrāk, gan tagad elksnietes cep ļoti gardas tortes. Šī īpašā lieta apzināta tika «Sēlijas salu» pasākumā «Kūkošana kopā ar «Alīdas kafeju»», kad vietējās konditores cepa tortes, pasākuma dalībnieki degustēja tās un balsoja ar zelta ozolzīlēm. Toreiz 1. vietu saņēma Ingrīda Levinska ar klasisku biskvīta torti ar sviesta rozītēm. Galvenā atziņa pēc pasākuma – Elkšņu pusē ir daudz lielisku konditoru – Anita Mutule, Lolita Jurjāne, Vita Elksne u.c. Neviens nešaubās, ka svētku reizē katrs kārumnieks spēs atrast savai gaumei atbilstošāko kūku.