Nosvinēti valsts svētki, straujiem soļiem tuvojas gada nogale, Ziemassvētki, Vecgada vakars. Svētku gaidīšanu ievada Adventes laiks, ko veltām arī svētku sajūtas radīšanai, kas mūsu mājās un apkārtējā vidē ienāk caur dekoriem, vides elementiem un daudzveidīgiem gaismekļiem, kas palīdz kliedēt gada nogales tumsu dabā, radot siltuma un svētku noskaņu.
Par savas mājas rotu gādājam paši, bet par pilsētvides izrotāšanu domā un kopā ar savu komandu dara konkrēts atbildīgais speciālists pašvaldības struktūrvienībā. Jēkabpils novada pašvaldībā par pilsētas noformējumu svētkiem atbildīga ir Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vides dizaina speciāliste Maija Bataraga-Vilka (attēlā), tehniskajos darbos viņai palīdz SIA «Jēkabpils pakalpojumi» darbinieki. M. Bataragai-Vilkai jautājām par to, kas paredzēts šogad Jēkabpils ielu un laukumu rotājumā Ziemassvētkiem un Jaungadam.
– Par noformējuma koncepciju, moto jeb devīzi, konkursu un iepirkumu sāku domāt jau jūlijā. Un jāteic – laikam nākamajam gadam tas būs jāsāk vēl agrāk – maijā. Jo, lai arī firmas, kas piegādā un uzstāda šos gaismas rotājumus, Latvijā ir vairākas, tomēr to skaits nav liels, tāpēc, lai darba procesā būtu mazāk neparedzamu aizķeršanos, jāsāk vēl agrāk. Pilnā apmērā Ziemassvētku rotājumiem pilsētvidē savas vietas jāieņem līdz 4. vai, vēlākais, 5. decembrim, bet vietumis pirmie apgaismojuma elementi, kā, piemēram, karuselis Trešdienas tirgus laukumā, iedegsies jau ap 28. novembri. Arī pašvaldības savulaik iegādātos apgaismes stabu rotājumus sniegpārsliņu formā uzliksim ātrāk. Un drīz iedegsies arī gaismiņas eglē, kas aug pie uzraksta «Jēkabpils», Rīgas šosejas malā. Tāpat pilsētnieki un viesi varēs priecāties par gaismas bumbām kokos pils parkā. Tās gribētos vairāk iegādāties nākotnei, jo šis rotājums ir salīdzinoši lēts un labi variējams faktiski visa gada garumā. Kena parka estrāde arī būs viena no tām vietām, kuras iegūs svētku rotu, kas taps no saviem krājumiem: gaismas virtenes un dabiskās eglītes. Vienkārši, bet gana efektīgi. Par rotājumu kopumā jāsaka: laika gaitā pašvaldībās izveidojusies laba, uz pieredzi balstīta prakse, ka daļa rotājuma elementu ir sapirkti pašiem, kas, uzturēti un pielaboti, dažādās variācijās allaž tiek izmantoti pilsētas vides rotāšanā. Bet daļu šo dekoru ik gadu nomājam no firmas, ko izraugāmies konkursa kārtībā. Te sanāk divi labumi: katru gadu ir cita veida dekori, kas vēl nav redzēti, un otrs ieguvums – viss šis rotājumu klāsts pašvaldībai nav jānopērk, jāuzglabā, jāremontē. Turklāt laikā, kad dekori rotā pilsētvidi, par tehniskām ķibelēm atbild piegādātāja firma. Mēs tikai pieskatām, kur kas nedarbojas, un saucam pakalpojuma sniedzējus kļūmes labot, – par sava darba virtuvi stāsta Maija Bataraga-Vilka.
Viņa atver attēlus datora monitorā, kuros ar speciālu programmu izveidoti modeļi, kas rāda, kā kurā vietā izskatīsies šā gada ideja Ziemassvētku noformējumā pilsētā. Vietas tradicionālās: satiksmes rotācijas apļi Kurzemes–Rīgas, Madonas u.c., Pasta, Brīvības, Rīgas iela, Daugavas tilts un Vecpilsētas laukums. Programma ļauj uz reālas fotogrāfijas uzmodelēt vides dekorus, pielāgot to apmērus, krāsas, krāsu maiņu, elementu saskaņu vienotā kompozīcijā u. tml., un rezultātā bilde izskatās kā īsta, lai arī dabā vēl nekā no tā nav. Mazs tuvākās nākotnes modelītis, tā sakot. Protams, šo lielā izmēra rotājumu ideja un realizācija dzīvē jāsaskaņo gan ar budžeta iespējām, gan ar cenām un maksām, kādas gribētu saņemt izraudzītie darbu veicēji. Un cenas, straujāk vai lēnāk, rāpjas uz augšu arī šajā jomā.
– Firmas principā vēlas tādus pasūtījumus, kur kopējā summa nav mazāka par 50 000 eiro. Var saprast, jo Ziemassvētki ir viņu peļņas laiks, kas dod iztiku visam gadam. Un tad nu mūsu un darbu izpildītāju vēlmes un iespējas jāsaskaņo tā, lai visi ir daudzmaz apmierināti. Mēs visu gadu taupāmies, lai varētu atļauties šajos gada nogales svētkos sarotāt pilsētu vislabāk, jo zinām, ka tiksim vērtēti un salīdzināti ar citām pilsētām. To darīs blogeri, cilvēki soctīklos liks bildes un vērtēs, kas paticis, kas nē, – teic dizaina speciāliste.
Ideju konkursā vispirms notika izvērtēšana, devīžu atvēršana, tam sekoja sarunas, pārrunas par iepirkuma cenām. Šogad uzvarējusi kāda firma no Igaunijas, kas daļu vides rotājumu ražo paši, jādomā, vienīgi detaļas iegādājoties citviet. Kā atzīst Maija Bataraga-Vilka, principā tās trīs vai četras Latvijas firmas, kas darbojas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā, nav liela izvēle, un faktiski šajā ziņā tām visām ir zināms monopols. Bijusi vēl viena ienācēja firma, kas mēģinājusi dempingot ar cenām, bet tagad vairs nav manīta. Šogad faktiski Jēkabpils rotāšanai uz Ziemassvētkiem tika rīkots metu konkurss, kur dalībniekiem (pieteicās divi) bija dota ideja jeb tēma, kā arī summa, kurā jāiekļaujas.
– Abi pretendenti bija krasi atšķirīgi tajā, kā tie saprata ideju. Vienam bija pārlieku daudz raibuma, bet viens no maniem uzstādījumiem bija vienota kompozīcija visos objektos. Lai nebūtu tā, ka vienā vietā kā vides objekts ir egle, citā – eņģelis u.tml. Tēma – «Jampadracis», elements – koks. Protams, jābūt arī krāsainībai, gaismu maiņai, bet lai nav pārāk raibi, – stāsta Maija Bataraga-Vilka.
Vides dekoru galvenais būs gaismas elements – koks (Ziemassvētku koks), kas mainīs gaismas krāsu. Tā pārsvarā būs siltos toņos, tilta gaismas laternu rotājumā dekors būs zvaigznītes, pilsētas ielās – jau minētās sniegpārslas, bet uz lūša strūklakas pretī Jēkabpils tautas namam uzplauks balts lotosa zieds.
Bildēs datora monitorā ir arī pilsētas galvenās egles rotājuma koncepcija, ko pagaidām dizaina speciāliste plašākai publikai neatklāj, jo vajagot kaut ko atstāt arī pārsteiguma momentam. Bet par egles meklēšanu ir savs stāsts.
– Kopš vasaras es vairs normālā veidā nevarēju ieiet mežā sēņot vai ogot, jo acis visu laiku lūkoja, kur gan varētu būt laba egle, kas derētu novietošanai Vecpilsētas laukumā. Un, ticiet man, ar katru gadu šādu egli atrast mežā kļūst arvien grūtāk! Varbūt, ka tādā meža audzē, kur var iebraukt tikai caur purvainām, krūmainām vietām, tādas vēl ir, bet mūsu tehnika jau nevar tikt caur staignāju! Eglei jābūt sasniedzamai: tikai kādus trīspadsmit metrus no ceļa. Viengad it kā atradām gana labu egli, bet, apejot tai apkārt mežā, tomēr nepamanījām «caurumu» zarotnē. Kad to uzlika uz laukuma, defekts bija kā uz delnas. Ko darīt? Kokam ap stumbru tad jāliek speciāls gredzens, kura gropē var iestiprināt zarus no citas lielas egles. Bet tas nav iespējams gadījumā, ja šo robu ir par daudz. Un, jā – arī mizgrauzis mežā ir izdarījis savu briesmu darbu: it kā lielisks koks, labi noaudzis, bet, tuvāk paskatoties – skujas jau dzeltē, stumbrs kalst. Šā gada pilsētas galvenā egle uz Jēkabpili atbrauks no Kalna pagasta. To atradu uz privātas zemes, bet tūlīt prieku par atradumu sabiedēja fakts, ka zemes īpašnieks dzīvo ASV. Taču procesā iejaucās augstāki spēki, un īpašnieks tieši atbrauca uz Latviju. Varējām satikties, sarunāt. Cilvēks bija atsaucīgs un sacīja, ka viņam esot gods šo lielo, vienādi noaugušo egli pārdot novada pašvaldībai kā svētku egli. Īpašniekiem jau neliek dāvināt. Egli pērkam par 100–200 eiro, līdzīgi, kā prasa «Latvijas valsts meži». Tā ka šis jautājums šogad veiksmīgi atrisināts. Varu pateikt, ka egli atvest un sākt uzstādīšanu plānots 2. decembrī, bet galvenās pilsētas egles iedegšana paredzēta 6. decembrī. Un pārējam svētku noformējumam jābūt gatavam līdz 5. decembrim, – stāsta Maija Bataraga-Vilka.
Atgādināsim, ka egles iedegšana Vecpilsētas laukumā 6. decembrī pulksten 18.00 notiks kopā ar «Pasaku nama» animatoriem, un turpat jau no pulksten 15.00 līdz pat 20.00 būs atvērts mājražotāju svētku kārumu tirdziņš.
prusaks
Kad uzstādīs, tad novērtēsim.
prusaks
Tak egle esot no Kalna pagasta.
ciniķis
No Kanādas. Ar visu grizli lāci komplektā