«Kamēr vien spīdēs saule, mēs šeit ražosim elektrību»
Juris Šteinbergs

Trešdien Salas pagasta Biržos, tur, kur Podvāzes upīte šķērso Neretas šoseju, klātesot «Latvenergo», Ekonomikas ministrijas un Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvjiem , atklāja «Latvenergo» saules paneļu parku.
    Pirms 85 gadiem Rīgas pilī Latvijas valdība parakstīja lēmumu, ar kuru tika nodibināts valsts elektrības uzņēmums «Ķegums», kas šodien pazīstams kā Ķeguma HES. Ar to arī sākās «Latvenergo». Šogad, kad koncerns svin šo jubileju, paši sev un saviem klientiem tas  dāvina iespaidīgu dāvanu – 100 megavatu  apjoma saules parkus. Biržu parks ar 11,7 megavatiem ir pagaidām lielākais «Latvenergo» parks. Tas ar elektroenerģiju ideālos apstākļos spētu nodrošināt pusi no Jēkabpils mājsaimniecībām. «Kamēr vien spīdēs saule, mēs šeit ražosim elektrību», parku atklājot, teica  «Latvenergo» pārstāvji.
–Mēs, «Latvenergo», darām visu, lai nodrošinātu mājsaimniecības un industriju ar elektroenerģiju. Prieks, ka pēc daudziem gadiem mēs turpinām iet zaļo ceļu, kas pirms   aizsākās ar Ķeguma HES, kas būtībā bija zaļš projekts. Šis parks Biržos ir viens no tiem, kurus mēs daudzu gadu garumā būvēsim, nodrošinot Latvijas enerģētisko neatkarību, ražojot zaļo enerģiju. Mūsu mērķis ir saules parki 1 000 megavatu apjomā, – uzrunājot klātesošos, teica  a/s «Latvenergo»  padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns. 
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis izteica cerību, ka sadarbība ar «Latvenergo»  turpināsies. 
     Savukārt uzņēmuma valdes locekle Ilvija Boreiko izteica gandarījumu, ka, būvējot šo parku, «Latvenergo» ir izticis ar saviem spēkiem, gan to projektējot, gan būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā. Parka būvniecībā piedalījušies 12 apakšuzņēmumi. 
      - Prieks, ka esam izmantojuši Jēkabpils novada iespējas, jo daudzi no būvniecībā iesaistītajiem bija vietējie uzņēmumi, esam piesaistījuši arī  iedzīvotājus kā būvdarbu veicējus, nodrošinot tiem darbu, un arī būvmateriālus izmantojām tepat tuvējā karjerā iegūtos. Mēs šī parka turpmākai uzturēšanai esam izvēlējušies interesantus darbiniekus – ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitas, kas rūpēsies, lai zāle nepāraug zem saules paneļus, – teica Ilvija Boreiko. 
    Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsvēra, ka saule labi papildina «Latvenergo» ģenerētās elektroenerģijas portfeli. Svarīgi ir elektrību saražot stabili, droši un laikā. Līdz gada beigām ir jāpārgriež pēdējā saite ar Krieviju, sinhronizējoties ar Eiropu. Mūsu uzdevums ir maksimāli daudz ģenerācijas jaudas radīt šeit. Latvijai kā valstij vēsturiski ir radīta stabila enerģētiskā struktūra. Lielākās problēmas ir vasarās, kad ūdens ir zems un hidroelektrostacijas nespēj saražot nepieciešamo daudzumu. Ja agrāk problēmu risināja, sadedzinot dabas gāzi, tad tagad ir iespēja nepieciešamo daudzumu saražot saules un vēja parkos. - Nekas tā  nezaļina ekonomiku, kā atjaunojamā elektroenerģija, - rezumēja J. Miezainis.
    Biržu saules paneļu parks aizņem 14 ha.  Ilvija Boreiko BD pastāstīja, ka kopumā ir 17 tūkstoši paneļu. Tieši to montāžā tika meklēti vietējie cilvēki, kas šo roku darbu varētu veikt. Paneļu ekspluatācijas laiks ir vismaz 25 gadi. Pēc tam krītas to ražība.  Eiropā pašreiz strauji attīstās dažādi paneļu utilizācijas projekti. Panelis 99% ir otrreiz pārstrādājams, jo tas   būtībā ir rūdītais stikls, ko gatavo no smiltīm. Daļa zemes, uz kuras atrodas parks, ir  nopirkta no privātīpašniekiem, bet daļa tiek nomāta no  luterāņu baznīcas. Ar 11,7 MW šis ir lielākais «Latvenergo» projekts, jo citi nav lielāki par 5 MW. Jāsaprot, ka  uzņēmums nav vienīgais saules parku attīstītājs Latvijā. Kopējā visu  parku jauda ir 600 MW, bet «Latvenergo» daļa ir 30 MW. Jautāta par aitām, kas arī atklāšanas laikā cītīgi darīja savu darbu – ēda zāli, I. Boreiko pastāstīja, ka tās ir vietējās saimniecības «Bitāni» aitas. Šāda prakse nav jauna, tā pasaulē ir plaši  izmantota. Tas ir lielisks veids, kā sadzīvo industrija ar lauksaimniecību. Pagaidām aitas ganās tikai vienā parka daļā, jo otrā vēl jāiesēj zāle, kas aitām garšotu. Kazas, kas nešķirojot ēd visu, šādos parkos nevar izmantot, jo tās lec uz paneļiem. 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (7)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    Šajā sakarā dzirdēju, ka Biržos būšot trolejbusa līnija Centrs - Miķelāni, laika gaitā pat līdz Ošāniem.

    Atbildēt
  2. Salietis
    Salietis
    pirms 3 mēnešiem

    Mūsu mērs bikses varēja nopirkt atbilstošas savam izmēram, bildē izskatās , ka aizlienējis no Šreka.

    Atbildēt
  3. Uzmini nu
    Uzmini nu
    pirms 3 mēnešiem

    Krekls kā no d.. izvilktas, bikses nošļurkušas un galvā salmi. DDD

    Atbildēt
  4. KLĀRA
    KLĀRA
    pirms 3 mēnešiem

    Dome,lūgums skaidrot,kāpēc Raivis dodas uz pasākumiem zīmēties,kur nekāda sakara ar domi?? Ne jau dome būvēja

    Atbildēt
  5. Fakts
    Fakts
    pirms 3 mēnešiem

    Tā paša iemesla dēļ, kāpēc pamuļķais Smiltēns iefiltrējās pie hokejistiem. Bezmaksas publicitāte uz citu panākumu rēķina.

  6. Faktam
    Faktam
    pirms 3 mēnešiem

    Tā jau tas notiek vienmēr un visos līmeņos.

  7. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    Štrunts ar ar paneļiem, cerams, ka pa gaisu neviens nav aizlidojis. Jāsaka, ka manā redzes lokā nekādi vētras postījumi nekur nepazibēja. Vienīgi pie Betas mētājās bombongas "Vētrasputns" papīriņš, bet tam laika ar vētru nav nekāda sakara.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru