Karš Ukrainā. Stāsta Gundars Kalve
ILZE BIČEVSKA

BD turpinājumos publicē Gundara Kalves aprakstu «Ukraina. Vienos ierakumos». Patlaban Gundars jau devies uz Ukrainu otrreiz: nu jau šajā laikā, kad tur sākusies karadarbība. Ar viņu sazvanāmies svētdienas, 27. februāra, vakarā.
 
      – Ceļā devāmies 26. februāra pēcpusdienā, uz neilgu laiku piestājot Krustpilī pie Daugavas dambja, kur tobrīd  tika rīkota atbalsta akcija Ukrainai. Kopā ar mani ir divi žurnālisti: «Latvijas Radio 1» žurnāliste Indra Sprance un karsto punktu žurnālists Atis Klimovičs. No Rīgas izbraucām ap desmitiem vakarā, visu nakti pavadījām ceļā un pie Polijas–Ukrainas robežas Helmā nonācām 27. februārī ap pusvienpadsmitiem priekšpusdienā, pavadījuši ceļā divpadsmit stundas. Poļu robežsargi mūs pārlaida pāri ātri, arī ukraiņi šoreiz mūs ilgi nepurināja. Stāstījām, kas esam un ka vedam arī humāno palīdzību. Šajā vietā Ukrainas pierobežā izbraucēju rinda stiepās aptuveni pusotru kilometru garumā. Vietējie stāstīja, ka robežpunktā pie Rumānijas rindas esot pat 30 kilometrus garas, kam gan grūti noticēt. Bēgļu no Ukrainas mērķis – pārsvarā Polija. Pirmā pilsēta, kurā piestājām Ukrainā, bija Koveļa, bet mūsu šīs dienas mērķis – nonākt Ļvovā. Visu ceļu ik pa četriem pieciem kilometriem ir posteņi, kas izveidoti vai nu no saliktiem dzelzsbetona klučiem, smilšu maisu vai baļķu krāvumiem. Sākotnēji mūs katrā no šādām vietām apturēja vismaz reizes desmit, tad jau retāk. Laikam  jau šie nacionālās gvardes, policijas un armijas grupējumi, kuri šajos posteņos sargā, bruņoti gan ar modernajiem kaujas ieročiem, gan visparastākajām bisēm, savā starpā bija sazinājušies un cits citam paziņojuši, kas mēs tādi esam. Bruņotajās vienībās ir vīri no jaunekļiem līdz piecdesmitgadīgajiem. Valstī ir mobilizācija: 18 līdz 60 gadus veci vīrieši valsti pamest nedrīkst.
     Tā parēķināju, ka 250–260 kilometru garumā, ko nobraucām jau Ukrainas teritorijā, mūsu ceļā bija ap 60 šo nocietinājumu, un to izveidē strādā tūkstošiem cilvēku: ber smiltis, krauj akmeņus, ar tehnikas palīdzību liek uz ceļa betona bluķus. Saprotam, ka mūsu «ekipējums» sākotnēji var raisīt aizdomas, jo mašīnā ir gan bruņuvestes, gan speciāli aprīkotas ķiveres. 
     Pēdējā pārbaude vēl bija Ļvovā, kur nonācām šovakar (svētdien, 27. februārī – aut.) un apmetāmies viesnīcā pašā pilsētas centrā. Visu ceļu nepārtraukti klausījāmies radio, un gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Polijas, un, protams, Ukrainas radio nemitīgi skanēja ziņas un analītiskie raidījumi par notikumiem Ukrainā: pārtraukts uzbrukums Har­kovai, attīrīta Kijeva, grūtāk iet pie Hersonas, grūtāk iet pie Mariupoles, jo tur karo elitārākas Krievijas armijas vienības. Faktu, ka svētdienas kaujas Ukrainas armijai bijušas veiksmīgas, var just arī ielās – cilvēkiem ir priecīgāks noskaņojums. Mainī­jusies arī retorika, runājot par kaimiņvalsts armiju: agrāk sacīja «moskaļi» vai separātisti, bet tagad – krievu okupanti. Tādu apzīmējumu lietoja jebkurš, ar kuru parunājām, –  stāsta Gun­dars Kalve. 
    Kopumā Ļvovā svētdienā bijis mierīgi. Gundars stāsta, ka ļaudis pilsētā iet uz darbu un no tā, iepērkas, vienīgi īsu brīdi bijusi trauksme, bet iedzīvotāji tiek brīdināti, ka nevajag uzturēties atklātās vietās un zināt pagrabus, patversmes u.tml. vietas, kur noslēpties. 
   Pēc nepilniem 1 350 nobrauktiem kilometriem pirmajā tālā ceļa posmā pirmdien braucēji gatavojās doties tālāk Kijevas virzienā. 
   – Cik tālu tiksim, nezinu. Runāsim ar teritoriālās aizsardzības vienību pārstāvjiem un bez konvoja uz Ki­jevu nedosimies. Mums ar Ati katram ir savi kontakti Ukrainas armijas vadībā. Gribu vēl pateikt, ka re­dzam, ka valdība ar Zelenski priekšgalā ir sapratuši, ka teritoriālās aizsardzības vienības ir milzīgs spēks, kas līdztekus armijai var ļoti labi stāties pretī ienaidniekam. Cik zinu, 28. februārī Lat­vijas Saeimā lems jautājumu, lai LV pilsoņi varētu dienēt Ukrainas armijā (Sa­eimas Aizsar­dzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija virza izskatīšanai Saeimā grozījumus Naci­onālās drošības likumā, kas paredz Latvijas pilsoņiem ļaut dienēt Ukrainas dienestā – aut.). Mūsu leģionāri varētu palīdzēt darīt vēl stiprākas šīs  teritoriālās aizsardzības vienības. Ukrainas armija to novērtē, tāpat kā novērtē pašreizējo prezidenta Volodimira Zelenska rīcību – palikt kopā ar savu tautu, nevis pieņemt ārvalstu patvēruma piedāvājumu, kaut sākumā attieksme pret Zelenski esot bijusi skeptiskāka. Un, atgriežoties pie mūsu nākamās dienas mērķa – Kijevas, dzirdējām, ka tajā uzdarbojās specvienības «Alfa» cilvēki, kas tur bija iefiltrēti nolūkā sēt paniku un sagaidīt Krievijas armijas sauszemes spēkus. Bet 24. un 25. februārī «Alfa» cieta lielus zaudējumus, savukārt atlikušie salīda konspiratīvajos dzīvokļos, kur tagad tos būs grūtāk izķert, – stāsta Gundars Kalve. 
     Viņš lēš, ka tie, kas patlaban karo Ukrainā, protams, nav visi Krievijas armijas spēki. Dzirdētas runas par tās otro ešelonu, taču tā atvešanai būs vajadzīgas pāris nedēļas. Savukārt Rietumi pa to laiku paspēs Ukrainu apgādāt ar modernajām prettanku reķetēm «Javelin», pretgaisa raķetēm «Stinger» un citu aizsardzības bruņojumu gan tanku, gan aviācijas draudu atvairīšanai.
      – Krievija iebrukuma naktī iztērēja savus resursus, uzbrūkot Ukrainas infrastruktūrai un munīcijas noliktavām. Bet neguva virsroku, jo Ukrainas spēki sāka do­minēt ar saviem tankiem. Jā, Hersona krita, jo tur kopš 2014. gada pastāvējušas dažas Ukrainai ne pārāk lojālas armijas vienības. Tagad to tur vairs nav, – stāsta Gundars Kalve. 
    Ar to viņa pirmās dienas reportāža no Ukrainas ir galā, un Gundars sola piezvanīt un pastāstīt, kā pagāja nākamā diena – pirmdiena, kuras laikā trīs braucēju grupa mēģinās pietuvoties Kijevai.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Essss
    Essss
    pirms 2 gadiem

    Karš ir karš. Nopietna lieta. nevajadzētu par to te tagad romānus rakstīt....

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 2 gadiem

    ko citu darīt, ja nav kas uzbrūk un nav kam uzbrukt. Te tikai aizsarzības apraksts.

  3. arī
    arī
    pirms 2 gadiem

    Komentāri arī ir lieki.

  4. Skolnieciņš
    Skolnieciņš
    pirms 2 gadiem

    Gundars Kalve ir varonis, kuru es cienu. Viņš ir īsts Latvijas Republikas patriots. Kaut Latvijā būtu vairāk tādu drosmīgu un uzņēmīgu cilvēku kā Gundars Kalve!!! Ar cieņu, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš

  5. teetis
    teetis
    pirms 2 gadiem

    Vai no Gundara ir kādi jaunumi, kā tur tagad iet?

    Atbildēt
  6. Administrators
    pirms 2 gadiem

    Cik saprotu Gundars pašlaik ir mājās.

    Atbildēt

Pievienot komentāru