Šodien (28. februārī – aut.) rit Krievijas izraisītā kara Ukrainā piektā diena. Kopš okupantu iebrukuma naktī no 23. uz 24. februāri ir noticis daudz: pārkāptas robežas, abās pusēs krituši kareivji un nogalināti civiliedzīvotāji, saņemti gūstā okupantu armijas kareivji. Jau 25. februāra vakarā Ukrainas lielākās pilsētas bija piedzīvojušas bombardēšanas, sabumbotas dzīvojamās mājas, ražošanas ēkas, lidostas.
Naktī no 25. uz 26. februāri Krievijas spēki sāka uzbrukumus Kijevai, kas īsi pirms pusnakts pārgāja avio uzlidojumos Ukrainas galvaspilsētai. Iedzīvotāji sāka slēpties metro tuneļos un stacijās, kur patlaban ir lielākā pazemes slēptuve Kijevā, bet metro pārvadājumi Ukrainas galvaspilsētā ir pārtraukti.
Ukrainas nacionālais te-levīzijas kanāls 25. februāra pievakarē sāka raidīt no vairākām studijām, kur viena no tām ierīkota pazemes autostāvvietā. Tajā pašā naktī reportieri nepārtrauktās ziņu plūsmas par kara darbību militāro spēku starpā stāstīja arī par to, kā civiliedzīvotājiem gatavoties partizānu karam: vērot un fiksēt ienaidnieka kustību, tajā pašā laikā nefilmēt sava karaspēka pārvietošanos, lai tādā veidā nedotu iespēju pretiniekam uzzināt par tā pārvietošanos. Televīzijas žurnālisti informēja cilvēkus, kā saglabāt mieru, neuzrauties uz viltus ziņām, mācīties izgatavot Molotova kokteiļus u.tml.
Aizvadītās nedēļas nogalē runājos ar Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, jautāju tiem, ko stāsta viņiem zināmie cilvēki – draugi, radi, kuri joprojām atrodas Ukrainā un negrasās, nevar u.tml. doties prom no savas dzimtenes. Kāda no viņu skatu punkta paveras aina uz tajā brīdī notiekošo tobrīd un tieši tajā vietā, kur viņi atrodas?
Ukrainai vajadzīga morālā un materiālā palīdzība
Andrejs ir kijevietis, vīrietis ap četrdesmit, iecienīts dziedātājs, kurš savulaik ar nelieliem koncertiem viesojies arī Latvijā, Latgales pusē. Ar viņu runāju videozvanā piektdienas vakarā. Andrejs tobrīd jau otro dienu atradās ārpus Kijevas kaut kur laukos valsts centrālajā daļā, kurp no nedrošās galvaspilsētas aizvedis savu ģimeni.
– Izbraucām no Kijevas dienas vidū, tad, kad jau bija sākušies pirmie raķešu sprādzieni, bet vēl nebija lielo rindu uz ielām un šosejām. Taču jau tad bija spēkā nosacījums, ka degvielas stacijās var pildīt tikai 20 litrus uz vienu auto esošo cilvēku, kas mūsu ceļu palēnināja. Patlaban esam pie manas sievas vecākiem, bet vispār ir doma ģimeni sūtīt vairāk uz rietumiem, uz Karpatu pusi, kur, lai arī tika bombardēta Ivanovofrankovska, vismaz patlaban esot mierīgāk. Tomēr tas ir tuvāk Eiropai. Manā dzimtenē Čerņigovā arī jau bombardē, – viņš skumji saka.
Pēc Andreja stāstītā, lai arī iedzīvotāji saglabājot mieru, tomēr ir šīs rindas pie degvielas uzpildes stacijām un bankomātiem, kā arī veikalos arvien izteiktāk no plauktiem pazūdot pārtikas produkti. Viņš pats stāsta, ka brauks atpakaļ uz Kijevu, lai piedalītos pilsētas aizstāvēšanā (Andrejs ir armijas rezerves oficieris), tā arī iespēju robežās pieskatītu savu dzīvokli, kas patlaban palicis tukšs.
Uz jautājumu, ko Ukrainas iedzīvotāji gaida no ES un arī Latvijas, viņš pirmkārt uzsvēra faktu, ko mēs šajās dienās jau esam sapratuši paši: Ukraina patlaban karo ne tikai par sevi, bet arī par Eiropu.
– Jūs Latvijā esat tikpat apdraudēti cik mēs, jo jums ir tiešā robeža ar Krieviju. Jūs esat tādi paši prātu zaudējušā kaimiņvalsts prezidenta ķīlnieki. Ko mēs gribētu? Morālo un materiālo palīdzību, – sacīja Andrejs.
Kā zinām, kopš 24. februāra sākta ziedojumu vākšana Ukrainas cilvēkiem portālā ziedot.lv, patlaban jau saziedoti vairāk nekā 2 miljoni eiro. Tāpat aktīvi strādā arī brīvprātīgie, kuri vāc dažādas vajadzīgas lietas, kas tiek un tiks nogādātas līdz Polijas–Ukrainas robežai. Pāris dienās pie robežas bija sabraukuši tik daudz palīdzības sniedzēju, ka vismaz Latvijas puse jau sākusi runāt par to, ka palīdzība ir jākoordinē. To dara brīvprātīgo kustība «Viegli palīdzēt» sadarbībā ar valsts pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, kas organizē koordinētas humānās palīdzības kravu koordinēšanu un piegādi Ukrainas iedzīvotājiem Ukrainā (skat. mājaslapu: paliec–majas.lv).
Uztur kontaktus ar radiem dzimtenē un izveido palīdzības lapu feisbukā
Tatjana ir dzimusi Ukrainā, tagad kopā ar ģimeni dzīvo Latvijā, Preiļos, un viņas sirdi šajās dienās nospiež domas par to, kā klājas viņas radiem dzimtenē.
– Tikpat kā visi manējie, par laimi, dzīvo Karpatos, kur vēl ir mierīgi. Uz turieni patlaban dodas iedzīvotāji no Kijevas. Viesnīcas esot piepildītas ar bēgļiem no galvaspilsētas, un arī vietējie iedzīvotāji atbēgušos no kara zonas uzņem savās mājās. Mans brālis atbrauca no Čehijas, kur strādā, lai paņemtu līdzi savu ģimeni. Māsa strādā Slovākijā. Tēvs ir tālbraucējs, kurš patlaban netiek mājās no Kazahstānas pierobežas. Sazvanīts sacīja, ka laikam būs jādodas mājup kājām. Par laimi, patlaban nav bijis nekādu sakaru traucējumu ar Ukrainu: sazvanāmies gan ar «WhatsApp», gan «Viber» palīdzību. Tas, ka zinu, kurš kur atrodas un ko dara, dod lielu atbalstu, – stāsta Tatjana.
Patlaban feisbukā Latvijas iedzīvotāji aktīvi rīkojas, vācot ziedojumus bēgļiem no Ukrainas kara un citu humāno palīdzību. Arī Tatjana jau ir izveidojusi feisbuka grupu ar nosaukumu «Atrast mājas – знайти дім». Tās mērķis – palīdzēt ukraiņiem, kuriem vajadzīga palīdzība nokļūt no Polijas robežas līdz Latvijai un kuriem nepieciešams Latvijā atrast dzīvesvietu. Te var ievietot savus piedāvājumus (transports, dzīvesvieta), kā arī lūgumus pēc palīdzības. Īsā laikā te jau ievietoti ap desmit piedāvājumu.
To, ka Karpatos patlaban mierīgi, apstiprina Tatjanas radu un draugu no Koločavas (Aizkarpati) īsziņas, kuri raksta, ka pagaidām viss mierīgi, tomēr bailes un satraukums valda. Bēgļu uzņemšanai tiekot gata-votas vietējās skolas, un no Koločavas jau ap 300 vīru sagatavojušies doties karā. Citiem Tatjanas draugiem un radiem no Aizkarpatiem arī esot iespēja doties prom uz Čehiju, un daļa to izmantošot, bet citus, kā, piemēram, vienu ģimeni, pagaidām spert šādu soli atturot gan tas fakts, ka ģimenē ir jaundzimušais, gan grūtniece, kurai drīz jādzemdē. Turklāt cilvēkiem ļoti negribas atstāt savas mājas.
Savukārt svētdienas vakarā Andreja māte, kuras dzīvesvieta ir Čerņigovā, radiem jau ziņoja, ka pilsētai tuvojas krievu un baltkrievu tanki. Viņa strādā slimnīcā, kur jau kopš ceturtdienas dežurē viena un tā pati maiņa. Te esošie mediķi netiek mājās, bet nākamā maiņa – uz darbu. Slēgta gaisa telpa, slēgti visi ceļi, uz/no darbu aizbraukt nevar. Sāk trūkt pārtikas, vietējā vara katram izdala pudeli piena un maizes ķieģelīti. Vietējie daloties ar to, kas kuram ir. Tobrīd pēdējā īsziņa no tās puses: «Šobrīd sākas apšaude, skrienam slēpties pagrabos!».
Izvairīties no dezinformācijas un viltus ziņām
Sazvanījies ar savējiem Ukrainā šajās dienās ir arī uzņēmējs no Jēkabpils Nikolajs Anuškevičs, kura radinieki dzīvo tādās vietās kā Žitomirā, Bilacerkvā, citviet netālu no Kijevas, kā arī laukos.
– Sazvanāmies, runājam par kopējo situāciju. Laukos jau tā nebaidās – ir pašu pārtikas krājumi, tomēr, kā, piemēram, manam onkulim, kurš dzīvo vairākus desmitus kilometru no Kijevas, tagad jādomā, kā viss būs tālāk, ja apkārtnē izvērtīsies kara darbība. Viņš teica, ka neatstās ne savu māju, ne biznesu. Viņš tāpat kā citi noskaņots patriotiski – nepadosies, – stāsta N. Anuškevičs.
Uz jautājumu, kā viņš redz tālāko notikumu attīstību, N. Anuškevičs atbildēja, ka esot runājis ar pieredzējušiem militāristiem, un tie sacījuši, ka reālais pārsvars ir Krievijas pusē. – Civilie lasa ziņas, bet militāristi domā savādāk. Ko var palīdzēt Latvija? Tas daudzējādā ziņā atkarīgs no valdības. Karš ir sarežģīta lieta. Mēs esam NATO dalībvalsts, un tas mūs sargā. Ceru, ka nesāksies trešais pasaules karš, – sacīja Jēkabpils uzņēmējs.
Uz jautājumu, ko, viņaprāt, vēlas Krievijas prezidents, N. Anuškevičs sacīja, ka, visticamāk, Putins vēlas atgriezties pie agrākajām PSRS robežām. Bet uz jautājumu, ko varēja izdarīt ES un NATO, viņš uzskata, ka Ukrainā laikus vajadzēja ievest NATO spēkus, kā arī izteica aizdomas, ka par jauno teritoriju pārdali savā starpā jau ir vienojušās ASV, Krievija un Ķīna.
Patlaban viens no svarīgākajiem jautājumiem ir spēja atšķirt un sekot tikai patiesai informācijai par notiekošo Ukrainā un neiekrist, piemēram, soctīklos darbojošos viltus ziņu radītāju slazdos. Kopš pirmajām kara Ukrainā dienām ļoti labā tehniskā līmenī raida vairāki uzticami TV portāli kā kanalukraina.tv (šo kanālu var skatīties arī adresē u24.ua). Tas ir nacionālais televīzijas kanāls, kas režīmā 24/7 patlaban raida visas aktuālākās ziņas par karu Ukrainā. Te regulāri vairākas reizes diennaktī runā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tiesa, pārraides ir tikai ukraiņu valodā, bet tiem, kuri labi saprot krieviski, nebūs grūti sekot līdz notikumu gaitai. Čehijā bāzētais kanāls currenttime.tv savukārt veic šo notikumu dziļāku apskatu un analīzi, un te pārraides ir krievu valodā. Un kanālā «Youtube» par brīvu var noskatīties gana daudz neatkarīgā Krievijas telekanāla «Дождь» pārraižu, kas arī stāsta un analizē notiekošo Ukrainā. Savukārt Latvijā vispārskatāmāk kara Ukrainā notikumus atspoguļo portāls «delfi.lv».
Jevelin.
Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Okupanti - uz koncertu pie Kobzona!
Jāņonkulis
Nāvi krievu fašistiem. Slava Ukrainai!