Elkšņu sēļi ir gruntīgi zemnieki
Sarmīte Rutka

Elkšņu sēļi ir gruntīgi zemnieki
Elkšņu pagastu apmeklējam laikā, kad notiek gatavošanās ikgadējai Zem­nieku ballei.
     Pagasta saimniecības vadītājs Dainis Čer­nau­skis atzīst, ka šis ir viskuplāk apmeklētais un vietējo iedzīvotāju visvairāk iecienītais pasākums: – Šīm ballēm ir jau vismaz 10 gadu vēsture. Aizsākām šo tradīciju vēl Viesītes novada laikā. At­skatīties uz aizvadīto sezonu, pateikties čaklākajiem darbiniekiem un dažādu lauksaimniecības uzņēmumu un organizāciju labākajiem sadarbības partneriem, satikties, parunāt, padziedāt un izdejoties vēl joprojām aicinām visu ap­kārtējo pagastu zemniekus. Ir mēģināts balli rīkot arī citās bijušā novada vietās, tomēr visi atzinuši, ka vislabāk ir Elkšņos.
     Pagasta dzīve šeit, leišmalītē, kopumā arī balstās uz lauksaimniecību. Kā lielākās saimniecības D. Čer­nauskis nosauc Edgara Mola SIA «Sīpoli», kas visu laiku nodarbojusies ar graudkopību, bet tagad iegādāta arī lopkopības saimniecība. Ar piena lopkopību nodarbojas saimniecība «Ošāni», bet pagastā ir arī daudzi ģimenes uzņēmumi, kur lopu skaits ir mazāks, tomēr zeme tiek apstrādāta, iztiku zemnieki sev nopelna un vēl arī kādam vietējam cilvēkam darbu nodrošina. Saim­niecības vadītājs priecājas, ka vietējie zemnieki ir tādi stabili, ar šejienes zemi «saauguši»: – Prieks skatīties, ka pagastā izaugušie jaunie ļaudis nesteidz projām, bet gan turpina vecāku iesākto. Kaut vai tepat Purenu ģimenes vecāki savā pārziņā atstājuši bites, bet jaunie darbojas gaļas lopkopībā.  Čakli un moderni Klauces pusē strādā Lāču ģimene, kas gan sevi vairāk, šķiet, uzskata par viesītiešiem. Ormaņkalnā ar gaļas lopkopību aktīvi nodarbojas Viesturs Cacurs. Vēl varētu minēt arī daudzus citus šejienes lauksaimniekus.  Kopumā jāteic, ka par pagasta teritoriju uztraukumu nav – lauksaimnieki turas godam. Lielākās rūpes sagādā Elkšņu centrs ar daudzstāvenēm. Cilvēku te nav, no gada sākuma pircēju trūkuma dēļ pārtrauca darboties veikals, un tagad viena māja jau ir tukša. Priekšā vēl visādi bargā ziemā, vēl jau nav skaidrības, kā varēsim nodrošināt apkuri.
    Arī Elkšņi, kā jau daudzviet Latvijā, paliek arvien tukšāki. Pašlaik pagastā deklarēti ap 430 iedzīvotāju, bet faktiskais to skaits droši vien esot vēl mazāks. Skola jau kādu laiku slēgta, un pagasta bērni brauc mācīties uz Viesīti, Riti vai Ak­nīsti. Labi, ka ēka nestāvēs tukša, jo to ir privatizējuši uzņēmēji Sanita un Juris Ovčiņņikovi, un viņiem ir labas ieceres tās izmantošanai nākotnē: ēkā notikšot deju nometnes, bet stadi­onā drīzumā tapšot  tenisa korti. Turpretim panākt, ka būtu savs medpunkts,  pagaidām nav izdevies, pie ģimenes ārsta jābrauc uz Viesīti vai Aknīsti. 
    Elkšņu pagasts laika gaitā piederējis gan Dau­gavpils, gan Ilūkstes, gan Viesītes, gan Jēkabpils administratīvajai teritorijai. Vaicāts, kā uz šīm izmaiņām raugās vietējie, pagastvecis teic: – Patiesībā izmaiņas jūtam tikai mēs, pārvaldēs strādājošie. Nosaukums mainās, bet iedzīvotājam jau pēc būtības nekas ne-mainās. Ja nu kādam uzņēmējam zīmogs jāpārtaisa. Vienīgais, ko atzīst mūsu cilvēki, ka Viesītes novada sastāvā viņi izjutuši lielāku interesi par sevi, saņēmuši kādus piedāvājumus projektiem, bet tagad – vadība tālu un nereti labās idejas aizķeras aiz birokrātijas kalniem un atsvešinātības sajūtas.  
 
Nesen Elkšņos atjaunota estrāde, ko tūdaļ pēc remonta tomēr vajadzēja uzlabot, lai izveidotu papildu aizsardzību uz skatuves esošajiem lietus laikā.
 
 
Elkšņu pagasts
 
    Elkšņu vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1567. gadā, kad uzbūvēja Elkšņu baznīcu (pašlaik – Lietuvas teritorijā). Vēsturiski tagadējā pagasta teritorija atradās Livonijas Ordeņa valstī, vēlāk Kurzemes hercogistē un Krievijas Impērijā. 19. gs. lielākās muižas bija  Aizdumbles, Elkšņu un Elkšņu meža muiža. 20.  gs. 20. gadu sākumā daļa pagasta teritorijas tika pievienota Lietuvai.
    Pēc 1920. gada agrārās reformas Elkšņu meža muižu (1638 ha) sadalīja 110 vienībās, Aizdumbles pusmuižu 503 ha kopplatībā sadalīja 20 vienībās (jaunsaimniecībās). Līdz 1924. gadam Elkšņu pagasts ietilpa Jaunjelgavas apriņķī, turpmāk – Jēkabpils apriņķī. 1935. gadā Elkšņu pagasta platība bija 118,2 km². Padomju laikā 1945. gadā tajā izveidoja Elkšņu un Nomavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.  Elkšņu ciems ir bijis iekļauts  Jēkabpils apriņķī (līdz 1949. g.), Aknīstes (1949–1956), Ilūkstes (1956–1962), Daugavpils (1962–1963) un Jēkabpils (pēc 1963. g.) rajonos. Elkšņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Nomavas ciemu, 1956. gadā Vorošilova kolhoza teritoriju pievienoja Kalna ciemam, 1966. gadā pievienoja Saukas ciema kolhoza «Elkšņi» teritoriju, 1975. gadā pievienoja daļu no likvidētā Saukas ciema un daļu Rites ciema teritorijas. Kopš 60. gadiem lielākā kopsaimniecība –  kolhozs «Elkšņi», no 1970. gada – padomju saimniecība «Susēja».
   1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Elkšņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā. Elkšņu skola dibināta 1879. gadā, slēgta – 2009. gadā.
   Tagadējā Elkšņu luterāņu baznīca celta 1831.–1833. gadā. Metriku grāmatas (kristīto, laulāto, mirušo reģistri) ir saglabājušās kopš 1834. gada. Baznīcas altārglezna ir iz­cils mākslas piemineklis – Juliusa Dēringa glezna «Kristus pie krusta» (1861.) Sākotnēji draudze bija apvienota ar Saukas luterāņu draudzi. 30. gadu nogalē abās draudzēs kopā bija ap 3000 locekļu. Pēc kara sāka darboties kā atsevišķa draudze. Pagasta teritorijā ir 5 kapsētas: Klauces, Kristužu, Kundzānu, Svaru un Ūzānu kapi. Klauces kapos atrodas nozīmīgs memoriāls tēlniecības darbs – Teodora Zaļkalna Allažu šūnakmenī veidots piemineklis (1932.) mežsargam J. Brunheram.
   Pagasta iedzīvotāju skaits: 1930. gadā – 1400; 1935. gadā – 1511; 2000. gadā – 764; 2022. gadā – 424. Minot Elkšņu pagasta iedzīvotāju nacionālo sastāvu, īpatnība ir tā, ka ilgstoši te ir bijis liels lietuviešu skaits. Tas saistīts ar to, ka ap 1900. gadu sākās pagasta bezzemnieku intensīva izceļošana uz pilsētām un viņu vietā nāca lietuviešu viesstrādnieki no Kauņas guberņas, no kuriem daudzi jaukto laulību ceļā pārgāja luterticībā.  Atsevišķos gados 7–8% iedzīvotāju joprojām bija lietuvieši.
    Upes – Arālīte, Dienvidsusēja, Jodupe, Klauce, Plaktupīte. Ezeri –  Dumbļa ezers (to ieskauj aizsargājams biotops, 400 ha lielais Aizdumbles purvs), Lielais Klauces ezers, Mazais Klauces ezers, Saukas ezers, Bukūzis. 22 385 ha no pagasta teritorijas aizņem Saukas dabas parks.
 
 
Elkšņu dižozols ir viens no tūristu apskates objektiem. Elksnieši saprot, ka tūrisma jomā te vēl ir daudz ko uzlabot. Dienvidsusējas krasti ir skaisti un mežonīgi – tur varētu ierīkot pastaigu takas. Pēdējos gados ļoti pieaugusi interese par purviem. Aizdumbles purvs ir ļoti grezns, ar salām un dzērvenēm bagāts, un arī tā ir perspektīva vieta.
D. Gagunova foto
 
#SIF_MAF2022
 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Kopīgās saknes meklējot» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Elkšņos personīgi nevienu nepazīstu, bet par gruntīgo zemnieku esamību nešaubos, tādi ir katra pagasta mugurkauls.

    Atbildēt

Pievienot komentāru