20. un 21. jūlijā Krust­pils pagasta «Līčos» norisinājās «Krustpils kauss 2024» – jāšanas sporta sacensības šķēršļu pārvarēšanā, ko organizē jātnieku sporta klubs «Mīļdzīvnieku biedrība». Tradicionālie «Svētki ar zirgiem» ir atpūtas iespējas visai ģimenei – ar atrakcijām, tirdziņu, šķirnes suņu parādi, Kateri­nas Agapovas zirgu šovu un citiem paraugdemonstrējumiem. Gal­venais kauss šoreiz palika pie mājiniekiem – par Krustpils kausa ieguvēju kļuva Katrīna Vīgupe ar zirgu Dons Lando no «Mīļdzīvnieku biedrības».

 

Sacensības atzinīgi vērtē arī Latvijas Jātnieku sporta federācijas vadība

    Pirmajā dienā šķēršļu augstums sākās ar 60 cm, augošā secībā sasniedzot 110 cm. Maršrutā Nr. 2 startēja tikai Latvijas braucamās šķirnes zirgi, ko atbalsta Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija. Savukārt 21. jūlijā starti sākās ar disciplīnu vismazākajiem jātniekiem, de­monstrējot savas prasmes, un turpinājās ar vieglāku šķēršļu pārvarēšanas maršrutiem. 

   «Mīļdzīvnieku biedrības» vadītāja Zanda Bo­jere stāsta, ka sacensības ar katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku. Šogad ir rekordliels skaitlis, jo abās dienās kopā sacensībās bija 235 starti. 

    – Interese ir liela, tātad dalībniekiem mūsu pasākums patīk, jo sacensības dod iespēju visiem sevi parādīt. Pirmā diena ir starti jātniekiem ar pieredzi, otra – jaunākiem bērniem. 

    Man jāsaka liels paldies komandai, kas stāv man aiz muguras. Tie ir visi mūsu sponsori, kas mūs ļoti spēcīgi ir atbalstījuši, un, pateicoties viņiem, esam spējīgi sarīkot šos svētkus kopā ar zirgiem, apvienojot ar sacensībām. Šogad esam pagodināti ar to, ka pie mums viesos ieradās Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Protams, šis pasākums nevarētu notikt arī bez mūsu «Mīļdzīv­nieku biedrības» komandas. Te ir iesaistīti visi: jātnieku mammas un tēti, un, protams, liels paldies jāsaka manai ģimenei, jo arī bez viņu atbalsta neko nav iespējams izdarīt. Mēs lepojamies ar to, ka šogad mums bija īpašs viesis – Katerīna Agapova ar pa­raug­demonstrējumiem ar zirgu un suni. Tāpat arī jātnieku sporta kluba «Gaita» no Bebrenes meitenes uzstājās ar šovu. Mēs uz to arī ejam, lai pasākums būtu visai ģimenei, lai visiem būtu ko darīt un redzēt, – stāsta Zanda Bojere.

 

   Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus uzsver, ka «Krustpils kauss 2024» ir svarīgas sacensības, jo ir ļoti vajadzīgs, lai tādas notiktu arī reģionos. 

     – Te varbūt maršrutos šķēršļi nav tik augsti kā Rīgā, bet svarīgākais ir tas, ka sacensības piesaista jāšanas sportam bērnus un jauniešus, un mums ar katru gadu ir arvien vairāk bērnu un jauniešu, kas piedalās sacensībās un trenējas.  Un tas ir pats galvenais, lai viņiem būtu aktīvs dzīvesveids, lai bērni sportotu, lai būtu masveidība. Jo, kā zināms, tagad tautas jeb amatieru sportu mēs liekam kā galveno mūsu attīstībā. Protams, neaizmirstot augstas klases sasniegumu sportu. Bet šīs arī ir ļoti augstas klases sacensības, un es uzskatu, ka liels paldies ir jāsaka organizatoriem, «Mīļdzīvnieku biedrībai» un visiem citiem, kas at­balsta un iesaistās. Es biju dzirdējis labas atsauksmes, tādēļ arī šogad ierados, lai visu redzētu. Iepazinos, apstaigāju visu teritoriju, vienkārši brīnišķīgi. Te ir ko darīt visai ģimenei, –  saka Agris Blaus. 

    «Svētkiem ar zirgiem» ir daudz atbalstītāju, kas pasākumu sponsorē gadu no gada. Viens no tiem ir z/s «Kalna Dambrāni». Saimniecības īpašniece Iveta Tīrumniece stāsta, ka sacensības atbalsta, jo, pirmkārt, liels paldies esot jāsaka Zandai Bojerei, ar kuru jau gadiem izveidojusies laba sadarbība kā zemnieku saimniecībai ar uzņēmuma pārstāvi. 

     – Otrkārt, mans mīļākais dzīvnieks ir zirgs. Es ļoti mīlu zirgus. Visu mūžu pati esmu vēlējusies, lai man būtu zirgs, bet diemžēl ir tāda situācija, ka to nevaru atļauties, jo tur ir jāiegulda liels darbs. Zirgs, tāpat kā suns, taču ir kā ģimenes loceklis. Jāteic arī bērniem, visai mūsu ģimenei zirgi ir mīļi, tāpēc esam nolēmuši sniegt atbalstu un to mēs darām katru gadu, lai atbalstītu tieši jaunatni, kas nodarbojas ar jāšanas sportu un zirg­kopību. Zirgs kā radība ir vienkārši unikāls, skaists, aristokrātisks dzīvnieks, jā, tāpēc mēs to visu atbalstām, lai šīs sacensības notiktu, – saka Iveta Tī­rumniece. 

 

 

Latvijas braucamo zirgu šķirne nav izzudusi, pateicoties entuziastiem 

   Šogad Krustpils kausā bija maršruts arī Latvijas braucamajiem zirgiem, bet, kā stāsta Zanda Bo­jere, diemžēl piedalās tikai astoņi šādi zirgi. Z. Bojere ir viena no zirgkopjiem, kas audzē Latvijas braucamās šķirnes zirgus. Šķirni ir izdevies paglābt no izzušanas, pateicoties entuziastiem, un viens no tādiem ir bijušās Latvijas Lauksaim­niecības universitātes (tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) emeritētais profesors Guntis Rozītis, kuru Z. Bojere raksturo kā cilvēku, kas visu mūžu ir cīnījies, lai saglabātu Latvijas braucamo zirgu šķirni, un savu sirdi un dvēseli ir atdevis zirgkopībai. 

    – Nav jau daudz vairs Latvijā braucamo zirgu un šķirnes ģenētisko resursu, jo visi ir aizrāvušies ar sporta zirgiem. Bet mēs esam daži, kas nostājas Latvijas pozīcijās, jo mums Latvijas nacionālo šķirni vajag saglabāt. Mēs nu viņus saucam par ģenētiskajiem resursiem, bet tas ir zirgs, ko latviešu zemnieks laika gaitā ir selekcionējis kā darba zirgu. Un nu šķirne draud izzust, jo darbam zirgs šodien nav vajadzīgs. Nav viņu daudz, bet nu pāri par 200 būs. Un ir tāda Riodežaneiro konvencija, kas katrai nācijai uzliek pienākumu daudzveidības saglabāšanā gan dabā, gan mežkopībā un augkopībā,  gan lopkopībā un zirgkopībā. Tāpēc par šķirnes saglabāšanu zirg­kopji var saņemt Eiropas Savienības subsīdijas. Tā summa gan nav sevišķi liela, vajadzētu lielāku, bet entuziasti, kas ar to nodarbojas, tomēr gūst atbalstu. Tas braucamais tips ir piemērots tūristiem, bērniem un jauniešiem, jo ar to var startēt arī sacensībās ar zemāka augstuma maršrutiem. Piemēram, Krāslavas novada Kaplavas pagasta zirgu sētas «Klajumi» saimniece Ilze Stabulniece saka: man vajag tikai braucamos zirgus, jo tūrismam, vizināšanai citi nemaz neder. Tie ir par straujiem un temperamentīgiem. Arī jātnieki bieži ar to kļūdās. Piemē­ram, meitene iedomājas, ka viņai vajag zirgu, vecāki saka: nu labi, būs. Meitene grib tādu ātrāku, bet tad konstatē, ka viņa ar tādu zirgu netiek galā, un tad sāk meklēt tādu mierīgāku, un tur der Latvijas braucamās šķirnes zirgs. Malači ir tie, kas joprojām audzē šos zirgus, un Z. Bojere ir viena no tiem, kas šo virzienu daudz maz tur, – saka Guntis Rozītis.