Krustpils pilī notika «Darbīgo kopienu simpozijs»
ILZE BIČEVSKA

16. maijā Krustpils pilī Izglītības iniciatīvu centrs (IIC) organizēja «Darbīgo kopienu simpoziju», uz kuru bija aicināti aktīvie iedzīvotāji no visas Latgales, lai dalītos pieredzē par kopienu aktivizēšanu un saliedēšanu. Simpozijā par paveikto stāstīja iniciatīvas «Darbīgās kopienas» pārstāves, kā arī klātesošos uzrunāja šīs iniciatīvas sadarbības partneri no Britu Padomes («Britisch Council»)  pārstāvniecības Latvijā.
 
Uzdevums – meklēt vienojošo
    – Šo dienu mēs ilgi gaidījām kā iespēju «Darbīgo kopienu» cilvēkiem beidzot satikties klātienē, lai cits citam pastāstītu ar saviem panākumiem, par paveikto aizvadītajos piecos gados. Mūsu pasākums saucas simpozijs. Kas, jūsuprāt, ir simpozijs? Apspriede, kurā pārrunāt kādu jautājumu. Se­najā Grieķijā tas nozīmēja ne tikai apspriešanu, bet arī saviesīgo daļu, – uzrunājot klātesošos, sacīja Izglītības iniciatīvu centra projektu vadītāja un iniciatīvas «Dar­bīgās kopienas» vadītāja Kristīne Liepiņa. Kā nākamajam viņa deva vārdu Lielbritānijas vēstniekam Latvijā Polam Bramelam.
    Vēstnieks pauda prieku būt uzaicinātam uz šo simpoziju, satikties ar cilvēkiem, kuri ieviesuši dzīvē idejas, kas turpmāk kalpos sabiedrībai – katrai vietējai kopienai, katram cilvēkam, vai tas būtu aktīvs vai mazāk aktīvs sabiedriskajos pasākumos un darbos. Tāpat vēstnieks uzsvēra, ka šāds kopienu ļaudis vienojošs un integrējošs darbs ir īpaši svarīgs pašreizējā laikā, kad pasaulē ir nemierīgi. – Varbūt mēs katrs nevaram izdarīt pasaules mēroga lietas, taču varam paveikt lai arī nelielu darbiņu, tomēr svarīgu, jo cilvēkus vienojošu, – uzsvēra Pols Bramels. 
    «Britisch Council»  pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča savukārt uzsvēra citu vienojošo faktoru. Proti – darbīgo kopienu projektos iesaistās ne tikai privātpersonas un nevalstiskās organizācijas, bet arī tiek uzrunātas un iesaistītas pašvaldības un valsts struktūras. 
     – Pašvaldības šajā procesā ir nozīmīgs spēlētājs, jo ar tām daudz kas jāsaskaņo, tāpat pašvaldības joprojām paliks vistuvāk savām darbīgajām kopienām tad, kad mūsu pašreizējais sadarbības partneris – Lielbritānijas vēstniecība – varbūt vairs nevarēs šo kustību atbalstīt tāpat kā līdz šim. Kad pirms gadiem projekts sākās, nevarējām iedomāties, ka mums izveidosies veselas desmit darbīgās kopienas desmit Latgales apdzīvotajās vietās. Tagad jūs būsiet piemērs pārējām kopienām Latvijā, piemērs, kā būt tam garainim, kas veicina vārīšanos, – sacīja  Zane Mate­soviča.
    Par to, kā  ideja radās, īsi pa­stāstīja IIC direktore Dai­ga Zaķe. – Daudz laika pavadījām sarunās ar  kolēģēm, aiz­domājoties par vairākiem filosofiskiem jautājumiem. Kāpēc iedzīvotāji brauc prom no dzimtās puses? Kāpēc līdzdalība sabiedriskajās lietās labākajā gadījumā aprobežojas ar aiziešanu uz vēlēšanām, bet pārējā laikā cilvēki biežāk gaida, kad viņu vietā kaut ko labu izdarīs citi. Par ko cilvēki ir apmierināti un par ko ne? Ar ko atšķiras dzīve Rīgā no dzīves reģionos? Un tā filosofējot nonācām pie idejas, ka vajag Latvijā veidot darbīgās kopienas. Ideja būtu, bet kā to īstenot? Kā cilvēkus reģionos iedvesmot? Kā viņiem palīdzēt uz sevi un savu dzīvi paskatīties no malas? Sapratām, ka mēs varētu līdzēt ar padomu. Pirmais: izveidot modeli, pēc kura strādāt – dot interesentiem zināšanas, palīdzēt plānošanā. Otrs svarīgs punkts – kopienu resursu centru izveide. Sākumā tādi bija plānoti tikai četri, bet tad  sajutām interesi arī no citām apdzīvotajām vietām, un nu to jau ir desmit. Trešais virziens, kurā strādājām, bija to mazo kopienu iniciatīvu atbalstīšana, kurām nav savu resursu centru. Turklāt mums kā iniciatīvu centram bija svarīgi sameklēt jaunus līderus, tos cilvēkus, kuri ne tikai spētu iedvesmot savas kopienas iedzīvotājus, bet arī šo darbu veikt plašākā reģionā. Un ceturtais virziens – publicitāte, jo svarīgi par savu veikumu pastāstīt citiem, iedvesmot citus cilvēkus visā konkrētajā reģi­onā, – par ideju un tās realizēšanas soļiem īsi pastāstīja Daiga Zaķe. 
   Bez minētā ir notikuši semināri pedagogiem iz­pratnes veidošanai par izglītības iestādēm kā vietējo kopienu resursu spēcinātāju, bijušas vienošanās ar pašvaldību, lai veicinātu ieviesto pārmaiņu ilgtspēju, notikušas mācības pašām kopienām, veikta ģimeņu ar bērniem īpaša iesaistīšana rīcībās (piederības sajūtas veidošana), kā arī mazāk aktīvo iedzīvotāju grupu, tādu kā «neredzamie» jaunieši, vīrieši 35+, mazākumtautības, motivēšana, iesaistīšana un uzticēšanās panākšana. 
Tālāk jau sekoja pašu kopienu pārstāvju stāsti par sevi. Stāstītāji bija izvēlējušies dažādus paņēmienus, lai informētu par sevi: rādīja slaidus, līdztekus stāstot, demonstrēja speciāli veidotus videosižetus, un bija pat neliels teatrāls iestudējums.
 
Paneļdiskusijā tika secināts, ka sadarbība ar pašvaldībām ir laba, bet, lai iesaistītu sabiedrību, jo īpaši visus tās slāņus un paaudzes, ir jāmācās cilvēkus uzrunāt.
 
«Kurš gan cits, ja ne paši kopsim savu kopienu!»
    Preiļu kopiena ir pirmā, kas  2020. gada janvārī at­vēra savu resursu centru. Preiļu novadā izveidoti trīs kopienu resursu centri: Preiļu, Vār­ka­vas un Ag­lonas. Gal­­venās  ak­tivitātes no 2022. līdz 2024. ga­dam ir: ko­pienu inici­atīvu īstenošana astoņos resursu centros, mācības kopienu pārstāvjiem, mazo grantu programma Latgales re-ģiona NVO un aktīvistiem (mācības, konsultatīvais atbalsts), semināri skolotājiem sešās projekta norises pašvaldībās, kopienu ilgtspējas stiprināšana (darbnīcas, konsultatīvais at­balsts), atbalsta materiālu izstrāde, iniciatīvas dalībnieku simpozijs – kopienu labās pieredzes apmaiņas pasākums.
   Preiļu kopienas pārstāvji, stāstot par sevi, rādīja slaidus no aktivitātes, kurā iesaistījās gan gados jauni cilvēki un seniori, gan bērni, kuri mācās iekļaujošās izglītības programmās. Šī aktivitāte bija keramikas podiņu taisīšana un vēlāka zaļumu sastādīšana tajos. Šī viena nodarbe,  īstenota ilgākā laika posmā, ir kā piemērs tam, kā var darīt vienu lietu gan skolas audzēkņi, gan pansionāta un vietējā dienas centra iemītnieki. 
   Aglonas kopienas resursu centrs ierīkots vietējā bērnu un jauniešu centrā «Strops». Videorullītis, kas stāsta par tā darbību, atainoja vietējo iedzīvotāju ko­pīgas adīšanas, šūšanas, izšūšanas, sveču liešanas u.tml. nodarbes. Kopienas resursu centrs kļuvis par būtisku satikšanās un  brīvā laika pavadīšanas vietu pašu iedzīvotājiem. Kopienas atšķirība – radošums, jaunu lietu radīšana, jaunu iemaņu apgūšana. Kas motivē cilvēkus līdzdarboties? Vēlme iekļauties, attīstīt talantus, padalīties savās prasmēs ar citiem. – Kurš gan cits, ja ne paši kopsim savu kopienu! – tāda atziņa izskanēja šā vi­deo­rullīša no­slēgumā.  
Saksta­gala kopienu pārstāvēja Jāņa Klīdzēja pa­matskolas di­rektore Sil­vija Frei­ber­ga un viņas au­dzē­k­nis, kurš bija iejuties Klī­dzēja po­pulārās grāmatas «Cilvē­ka bērns» centrālā personāža Bo­ņuka tēlā, no­runājot garu fragmentu no šīs grāmatas. – Mēs nepalikām telpās, mēs gājām laukā, kur pandēmijas laikā cītīgi strādājām, lai vienu nesakopto vietu netālu no skolas sakārtotu. Tā iemācījāmies strādāt, darba gaitā ritēja sarunas, izskanēja stāsti. Iz­veidotā vieta vēlāk, protams, jātur kārtībā. Tas atkal ir iemesls vietējiem sapulcēties, un tā, kopā darbojoties, dzimst arī citas jaunas idejas, – stāsta S. Frei­berga. Sakstagala resursu centra atvēršana notika 2020. gada maijā Jāņa Klī­dzēja pamatskolas teritorijā projekta «Darbīgās kopienas» ietvaros. Esot brīvā dabā, tas ir pieejams plašam sabiedrības lokam. Idejas autore – pa­matskolas direktore. Lab­iekārtošanas laikā zemes gabalu izpļāva, izzāģēja krūmus un vecos ko­kus, savāca nopļauto kū­lu, sastādīja priedītes, izgatavoja un uzstādīja koka konstrukcijas. Par to, kā šo vietējai sabiedrībai un arī ciemiņiem pieejamo vietu iekārtot interesantāk, pieaugušie prasīja idejas arī no skolēniem, tā ļaujot būt noderīgiem arī viņiem. Tagad te ir rotaļlaukumiņš mazuļiem, šķēršļu trase jauniešiem, ugunskura vieta, kur pulcēties visām paaudzēm. Stāstītāji īpaši uzsvēra faktu, ka šā kopienas resursu centra ierīkošanā piedalījās dažādu vecumu iedzīvotāji.
Ar Daugavpils Ķīmijas apkaimes kopienas veikumu arī varēja iepazīties ar video palīdzību. To simpozijā pārstāvēja kopienas koordinatore Arvita Jukša un aktīvākie kopienas iniciatīvu īstenotāji – pedagogi Ilze Zīle, Vita Kazanova un Kristīne Dunaiska. Šī darbīgā kopiena apvieno Dau­gavpils Ķīmijas apkaimes pirmsskolas izglītības iestādi un skolas, sadarbojas ar Daugav­pils Dienas aprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem un Ģimenes atbalsta centru, Sociālo patversmi un Ceriņu bibliotēku. Kopienas resursu centrā pilsētas Bērnu un jauniešu centra «Jaunība» brīvā laika klubā «Mezgls» un ārpus tā notiek Daugavpils Ķīmijas apkaimes iedzīvotājiem saistošu aktivitāšu plānošana un organizēšana. Tajās var piedalīties ikviens iedzīvotājs, kam rūp vietējās sabiedrības dzīves apstākļu uzlabošana, attīstība. No­darbēs katrs var atrast kaut ko tieši viņam nozīmīgu: vides labiekārtošana, gadskārtu svētku kopīga svinēšana, atbalsts jaunajām mā­miņām. 
 
Vārkavas kopienas resursu centra pārstāves klātesošos iepriecināja ar nelielu teatrālu iestudējumu latgaliešu valodā.
 
    Vārkavas kopienas resursu centra pārstāves klātesošos iepriecināja ar nelielu teatrālu iestudējumu latgaliešu valodā, kas vēstīja par kopienas dzīvi, par veicamajiem darbiem, un iestudējuma dalībnieču teatralizētā braukšana tandēmā simbolizēja to, ka tikai saskaņota darbība palīdz tikt pie rezultāta. Vārkavas kopienas resursu centrs ir pašu vārkaviešu izveidota telpa, kas atrodas vienā no vecās muižas kompleksa ēkām. Sā­kotnēji telpas bija sliktā stāvoklī, to atjaunošana prasījusi daudz darba un izdomas. Toties tagad vietējiem iedzīvotājiem ir patīkami te pulcēties, piedaloties dažādos radošos pasākumos. Aktivitātes Vārkavas apkaimes iedzīvotājiem tiek rīkotas arī ārpus centra: ir labiekārtota ugunskura vieta pie lapenes Vārkavas parkā, bet ziemā tiek gādāts par ziemas prieku baudīšanu vi­siem vārkaviešiem. 
    Ilūkstes kopienas centra veikums bija dokumentēts video. Resursu centrs atrodas vietējā bērnudārza «Zvaniņš» teritorijā. Kopie­nas cilvēki labiekārtoja bērnudārza teritorijā esošo skatuvīti ar tai pieguļošo teritoriju, kas laika gaitā bija ļoti nolietojusies. Tagad nelielā estrāde kalpo kā kopā sanākšanas, saturīga brīvā laika pavadīšanas un svētku svinēšanas vieta svaigā gaisā gan iestādes audzēkņiem ar ģimenēm, gan citiem vietējās kopienas pārstāvjiem. Aktīvisti saka paldies vietējiem vīriem par darbu skatuves jumta uzlikšanā. Tāpat šajās labiekārtošanas aktivitātēs naski piedalās seniori. Labiekārtošanas darbi turpinās: uzstādīti soliņi skatītājiem, izgatavotas āra dekorācijas no finiera un auduma, pavasaros pie skatuves tiek stādītas puķes. 
 
«Dorbs dzeivi soldynoj, bet slynkums padora ryugtu»
    Arī Nautrēnu darbīgās kopienas centrs ir izglītības iestādes telpās –  Nautrēnu vidusskolas dienesta viesnīcā. Kopienas ļaudis ir sagādājuši žāvējamo skapi, kurā tiek žāvētas zāļu tējas un citi pašu audzēti labumi, kurus savāc kopienas vecie ļaudis kopā ar bērniem un jauniešiem, tādā veidā nodrošinot zināšanu un pieredzes pārņemšanu starp paaudzēm. Savukārt, lai žāvētajiem labumiem izveidotu skaistus iepakojumus, centrā ir pieejama šujmašīna ar izšūšanas funkciju, ar kuru patīkot darboties gan lieliem, gan maziem.  Kā simpozijā uz­svēra nautrēnieši, viņi strādājot tik čakli kā skudras pūznī. Šī puse īpaši lepojas ar savām adītājām un to, ka kopienas aktivitātēs piedalās gan seniori, gan bērni, vecvecāki un mazbērni. Viena bēda – grūtāk esot vietējās aktivitātēs ieinteresēt trīsdesmitgadniekus, jo īpaši vīriešus. «Dorbs dzeivi soldynoj, bet slynkums padora ryugtu», pre­zentācijas noslēgumā sacīja Naut­rēnu darbīgās kopienas centra pārstāves.
    Zilupes kopiena rādīja video, ko sagatavojuši vietējie jaunieši: dziedātāji un dejotāji vietējos pašdarbības kolektīvos, kas ar savu aizraušanos ietekmē arī citus. Kopienas centrs atrodas vietējā mūzikas un mākslas skolā. Centrā ir datortehnika, pieejama vietējiem iedzīvotājiem, lai būtu iespēja apgūt vienkāršākās datorprasmes. Pie­mēram, izveidot savu e-pastu, apmaksāt rēķinus u.c., un to iedzīvotājiem pa­līdz apgūt vietējie skolēni. Savukārt skolēni paši te mācās dizaina lietas.  Ko­pienas resursu centra iniciatīva ir Zilupē izveidotais Latvijas apceļotāju Sirds­koks, kurā ikviens var iesiet lentīti ar laba vēlējumiem tēvzemei. Zilupes aktīvisti ir uzsākuši arī I. Ziedoņa dzīves atziņu pieturas papildināšanu ar Krāsaino pasaku tematiku, bet nolūkā šo vietu padarīt tuvāku bērniem, izveidojot tematisku atrakciju laukumu. 
    Jaunākie no desmit izveidotajiem, kas darbojas salīdzinoši neilgu laiku, ir kopienas resursu centri Dag­dā un Krāslavas novada Priežmalē. 
Dagdas kopienas resursu centrs domāts pilsētas aktīvajiem iedzīvotājiem un organizācijām, kas tajā var saņemt tehnisko atbalstu. Ir pieejams printeris, dators un skaņas aparatūra pasākumu organizēšanai, lai realizētu savas idejas vietējās ko­pie­nas attīstībai. Ko­pie­nas resursu centrs, kas iekārtots Dagdas kultūras centrā, tika atvērts 2023. gada oktobrī. Ak­tīvajiem ie­dzīvotājiem  pašvaldība atvēlēja brīvas un ilgstoši neizmantotas telpas, ko tie izremontēja un labiekārtoja pašu spēkiem.
    Runātājas uzsvēra, ka lepojas ar to, ka Dagdā ir daudztautību kopiena, kur neviens netiek atstumts. Prieks, ka sabiedriskajā darbā iesaistās jaunieši. 
Desmitais šā projekta laikā tapušais ir Priežmales kopienas centrs. Tā sagatavotais video stāstīja par norisēm centra dzīvē, kam mājvieta dota Kastuļinas pagasta pārvaldes telpās, piemēram, par meistarklasi «Dabas spēks». Bet stāstītāji uzsvēra, ka aktivitātes šajā pusē notiek jau desmit gadus, rakstot un realizējot mazos grantu projektus. Viena no tām – latviešu valodas mācīšana, kas notiek caur tādām nodarbēm kā Laimes diena, sveču liešanas diena, tā valodu apgūstot, līdzdarbojoties pasākumos, nevis klausoties lekcijas. Arī pašvaldība uz­skata, ka resursu centra izveide ir pienesums savam pagastam un lūkojoties atzinīgi uz faktu, ka tagad divas telpas pagasta padomes ēkā ir sakārtotas un atvērtas iedzīvotājiem. 
 
Ideālās kopienas nav
    Paneļdiskusijā ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem simpozija dalībnieki iztirzāja jautājumu: «Vietējo darbīgo kopienu loma: robs budžetā vai resurss?». Runātājas uzsvēra, ka vēl viens papildu resurss iedzīvotāju ie­saistē ir iedzīvotāju padomes, kas Latgales pusē esot gana daudz izveidotas, un tās arī esot veicinošs faktors darbīgo kopienu izveidē, jo abu intereses būtībā ir līdzīgas. Rēzeknes novadā bijusi la­ba sadarbība ar vietvaru jautājumā par telpu iedalīšanu aktīvajām kopienām. 
 
Boņuks (no labās) no Sakstagala kopienas Lielbritānijas vēstniekam Latvijā Polam Bramelam pasniedza vietējo iedzīvotāju darinātos suvenīrus.
D. Gagunova un  autores foto
 
 
   Vai un kāda loma kopienas aktivitātēs ir vietējām izglītības iestādēm? Piemēram, Priežmalā skola šogad tiks slēgta un skolas kā vietas, kur pulcēties vietējiem, vairs nebūs. Citviet skolotāji neizprotot vajadzību rīkot kopīgus pasākumus ar vietējo sabiedrību. Esot taču skolas vai bērnudārza sarīkojumi, kas notiek pēc konkrēta reglamenta, dienas laikā, nevis vakarā. Skolas pārstāvji uztraucas: ja pasākums notiek vakarā, beidzas ap desmitiem, kas atbildēs par drošību? Tomēr: kad un kur sanākt kopā visai vietējai sabiedrībai, trim vai pat četrām paaudzēm vienkopus? Varbūt instrukcijas nedaudz jāmīkstina? Diskusijā arī izskanēja ideja, ka skola varētu būt vieta, kur notiek dažādi kursi, jo sabiedrības locekļiem ir vajadzība pēc jaunām zināšanām, lai cilvēki neatpaliktu no dzīves. 
     Kādā no kopienām, aicinot uz kārtējo Lielo talku, esot izskanējis iebildums, ka skolēniem nav jāvāc atkritumi pa ceļa malām, kur tie tos  nepiemētā, jo uz un no skolas tiek vadāti ar autobusu. Oponenti norādījuši, ka talka jau nav tikai atkritumu vākšana. Tā varot būt arī labiekārtošana. Tāpat arī tika meklēta atbilde uz jautājumu, kas tad ir šis modernais vārds «ekosistēma», ko patlaban lieto, runājot par sabiedrībā, izglītībā u.tml. notiekošo. Ekosistēma – tā ir vide, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite, kas nodrošina šīs vides pastāvēšanu. Klāt­esošos diskusijas vadītāji lūdza aizdomāties par savas ekosistēmas stiprākajiem un vājākajiem posmiem. Vairāki runātāji pauda bažas par to, ka no kopienām brauc prom jaunieši, savukārt tiem, kas vēlētos atgriezties, nav vietas, kur dzīvot. Kas atrisinās dzīvokļu jautājumu pašvaldībās? Tajā pašā laikā cita runātāja uzsvēra, ka kopienu stiprās puses bija un ir spēcīgas vietējo iedzīvotāju dzimtas. Diemžēl kultūras tradīciju glabātāji un turētāji laukos patlaban ir paaudze 50+. Jaunieši izpaužas vispārizglītojošajās skolās, mūzikas un mākslas skolās. Savukārt paaudze 30+ pa­zūd savos darbos un ģimenēs. 
    Diskusijā tika secināts, ka sadarbība ar pašvaldībām ir laba, bet, lai iesaistītu sabiedrību, jo īpaši visus tās slāņus un paaudzes, ir jāmācās cilvēkus uzrunāt, darot to privāti, un prast uzrunāt tā, lai cilvēks tiešām ieklausās, saprot aicinājumu un jūtas aicināts. Darbs savā kopienā ir nepārtraukts process, tajā vienmēr būs ko uzlabot, jo ideālās kopienas nav.
    Pēc paneļdiskusijas sekoja pārtraukums, pusdienas un sarunas Krustpils pils ēdamzālē. Otrajā daļā bija saliedējoša un iedvesmojoša muzikāla programma kopā ar Nila Īles mūzikas studiju. Tajā katram bija iespēja iemēģināt roku, muzicējot ar instrumentiem, kas tapuši no dabas materiāliem. Sim­pozija noslēgumā bija cienāšanās ar torti, faktiski divām lielām tortēm, kas dekorētas ar Latgales darbīgo kopienu simboliku.
 
Uzziņai 
     Katru gadu «British Council» pārstāvniecība Latvijā kopā ar dažādiem partneriem īsteno vairāk nekā 40 projektu. Viens no to mērķiem – palīdzēt iekļauties sabiedrībā un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā savās kopienās. 2019. gadā «British Council»  pārstāvniecības Latvijā programma «Darbīgās kopienas» izsludināja projektu konkursu ar mērķi atbalstīt vietējās kopienas projektus, kuri iedrošina un atbalsta dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus uzsākt kopienu iniciatīvas, attīstīt reģiona iedzīvotājiem sadarbības un uzticēšanās prasmes. Projekts specifiski mērķēts uz to, lai veicinātu sadarbību starp izglītības iestādēm un vietējām kopienām, pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām u.c. 
    Iniciatīvas «Darbīgās kopienas» ietvaros notikušas 95 dažādas mācību nodarbības kopienu aktīvistiem un pedagogiem. Kopš 2019. gada izveidoti 10 kopienu resursu centri. Īstenotas vairāk nekā 150  aktivitātes. Īstenoti trīs kopienu iniciatīvu konkursi, kurās atbalstu guvušas 32 iniciatīvas. «Darbīgo kopienu» aktivitātēs piedalījušies vairāk nekā 6 000 cilvēku un 315 iestādes un organizācijas no visas Latgales.
 
 
Izglītības iniciatīvu centra vadītāja Daiga Zaķe: 
– Piecu gadu laikā šis projekts ik pa posmam tika pārskatīts. Visi projekti reiz beidzas, tāpēc vajag veikumu nostiprināt, lai tas darbotos arī tad, kad šis projekts būs galā. Iedzīvotā­jiem kopienās jāsaprot, ka nevar no pašvaldībām tikai prasīt, bet jādod arī pienesums no sevis paša. Tāpat cilvēkiem jāmāk nodalīt, kas ir pašvaldības obligāts pienākums, bet kas ir sabiedrības rokās, un lai idejas un darbības nedublējas. Pa­nākts, ka pašvaldības mūs novērtē kā resursu, popularizēsim šo modeli arī citos reģionos. Britu Padomes sniegtā atbalsta mērķis ir sabiedrību saliedēt, kas ir viens no tās galvenajiem mērķiem. Latgale ir pirmais reģions, kur notiek šis projekts, tas ir Latvijā problemātisks reģions, jo pierobeža, ļoti daudz krievvalodīgo, parādās daudzas nebūšanas sabiedrībā, un situāciju aizvadītajos gados pastiprināja pandēmija, tad karš Uk­rainā, negatīvās aktivitātes no Baltkrievijas puses, valodas un pilsonības jautājums. Jāpatur prātā arī mazo skolu slēgšanas jautājums. Ja skolas kā vietējā centra vairs nebūs, kas kalpos kā sabiedrības pulcēšanās vieta? Ir doma šo vietējo kopienu modeli vēlāk piedāvāt arī citās pašvaldībās. Jāpatur prātā, ka šajā projektā ir iespēja piedalīties arī privātpersonām, nevis tikai sabiedriskajām organizācijām. 
 
 
 
«Britisch Council» pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča: 
– Britu Padome ar sa­biedrības saliedēšanas programmu strādā jau astoņus gadus. Šī ir viena no aktivitātēm. Citas – caur mākslu, caur izglītību, caur kultūru. Mēs atgādinām, ka pasaule jāpadara par labāku vietu, kur dzīvot, jo mēs visi esam vienā laivā. Izglītības inici­atīvu centrs šajā projektā ir durvju atvērējs uz vietējām kopienām. Var jau teikt – nāciet kopā un esiet aktīvi, bet tā tas nestrādās. Ir jābūt konkrētiem cilvēkiem, kuriem iedots mandāts un nauda, lai uzrunātu, ieraudzītu, darītu. Naudas summas nav iespaidīgas, ja salīdzina ar citiem projektiem, bet pievienotā vērtība ir mācības, idejas un atbalsts. Svarīgi apzināties, ko vēlies. Tu dabū projekta naudu un sāc domāt, ko varētu no-pirkt. Bet jādomā – kāpēc tu to pirksi! Vai tas palīdzēs plašākam cilvēku lokam viņu dzīvē? Vai tas nedublēs pašvaldības darbu? Pro-tams, kopienas resursu centra telpu izveide arī ir svarīga. Tur pie durvīm ir tā šiltīte, kur rakstīts tā nosaukums, kura durvis atvērtas ikkatram, kas vēlas ienākt. Vai Britu Padomes palīdzība turpināsies? Vēl kādu gadu  – jā, tad tālāk redzēsim, kā būs ar līdzekļiem. Katrā ziņā rezultāts, ko šodien redzējām prezentācijās, ir iespaidīgs. Desmit kopienu centri – tas ir lieliski! Secinā­jums: mums jāmācās apzināties un saprast savas kopienas spēku, jo tas ir darbs pašiem savā labā. 
 
 
 
P. S. Publikācijā izmantota informācija no vietnes iic.lv
 

   Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava».

#SIF_MAF2024
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Faktiski
    Faktiski
    pirms 3 nedēļām

    Tā arī nesapratu, kas konkrēts ir izdarīts par bla bla bla , dziedāšanu, dejošanu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru