No 1962. gada februāra līdz aprīlim LKP Jēkabpils rajona komitejas komunisti, LKP CK, LPSR AP prezidijs slepeni gatavoja un 1962. gada 17. aprīlī izdeva vardarbīgu, represīvu dekrētu – par Krustpils un Jēkabpils pilsētu un abu rajonu apvienošanu bez iedzīvotāju ziņas, apspriešanas, bez sociālekonomiska mērķa, bez abu pilsētu un rajonu izpildkomiteju ziņas.
Patiesais Jēkabpils komunistu mērķis bija tikt pār jauno Daugavas tiltu uz Latgali, ievākties Krustpils partijas komitejas 1959. gadā celtajā jaunajā ēkā, un, šito laimi – lielāka pilsēta, lielāks rajons, lielākas algas.
Vienā dienā, 1991. gada 19. augustā sabrūkot PSRS un PSKP diktatūrai, 1991. gada 21. augustā LPSR AP deputātu vairākums no Latvijas Tautas frontes pieņēma un izdeva deklarāciju-likumu «Par Latvijas republikas valstisko statusu», nosakot, ka Latvija ir suverēna, neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka 1922. gada 15. februāra Satversme.
Augstākās Padomes Tautas frontes deputāti tajā pašā 21. augustā izdeva otru līdzīgu deklarāciju-likumu, kurā pasludināja par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlija deklarāciju «Par iestāšanos PSRS».
Nomainot komunisma diktatūru Latvijā pret tautas demokrātijas varas Latvijas Republiku, savu varu un spēku bez noilguma zaudēja arī 1962. gada 17. aprīļa komunistu represīvais dekrēts.
Divas 1991. gada deklarācijas-likumi nodrošina un dod likumīgu garantiju, lai Krustpils pilsēta un seši pagasti (Atašienes, Mežāres, Krustpils, Kūku, Variešu, Vīpes) būtu suverēni un brīvi.
Jēkabpils domju, Latvijas valdību cilvēktiesību normu un brīvību pārkāpumi un diskriminācija pret Krustpils un sešu pagastu iedzīvotājiem
Pēc divu 1991. gada 21. augusta deklarāciju-likumu pieņemšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas Krustpils, sešu pagastu suverenitātes un brīvības iegūšanas Latvijas Saeima un 22 valdības ar likumiem nav atzinušas Krustpils un novada pagastu neatkarību (no Jēkabpils) un brīvību, bet ļāvušas Jēkabpils domēm pārvaldīt un nelikumīgi izmantot Krustpili un pagastus, to iedzīvotājus un naudu, valdībām to klusi piesedzot.
Staigājot pa Jēkabpili, kas pārblīvēta ar visādiem dizaina un vides objektiem, skaidri jūtams, ka tajos ir ieguldīta arī Krustpils budžeta nauda. Tūrisma produktus var saskaitīt kādus desmit, pārējie kādi 30 ir mazvērtīgi tūrisma subprodukti. Salīdzināsim, ko redzam Krustpilī? Vienīgo Jēkabpils domes dāvanu, sauktu par «Labklājību», pie Krustpils tirdziņa. Savukārt Itai Kozakevičai ar Krustpili nav nekāda sakara, tāpēc lūdzam domes patvarīgi nolikto pieminekli – dizainu «bez galvaskausa» – aizvākt. Pēc mūsu iniciatīvas grupas aprēķiniem, tūrisma objektiem ir iztērēti ap 370 000 eiro. Arī visus lūšus no Krustpils prom! Jēkabpils talismans lūsis ir lieli meli! Kad hercogs Jēkabs dibināja Jakobštati, papīru apzīmogoja ar melnu lapsu zem egles, ne lūsi. Pierādījumi ir grāmatā «Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē».
Garš stāsts ir mākslīgi radītā konstitucionālā krīze Latvijā, ko no 2009. gada 1. jūlija atbalstīja Valsts prezidents V. Zatlers, premjers V. Dombrovskis. Pagastu cilvēkiem tika atņemta pašu valdīšanas, lemšanas, rīkošanās vara, tas ir, tautas vara saskaņā ar Satversmes 2. pantu. Aizliedza vēlēt pagastu deputātus, nodibināja pagastu pārvaldes, un pārvaldniekus iecēla novada dome. 2021. gada 1. jūlijā šī vara tika strikti centralizēta, izveidojot apvienotos novadus. Šo visu plānoja E. Levits, K. Kariņš, I. Mūrniece, bet kartes zīmēja J. Turlais. Satversmes 2. pants Latvijas laukos vairs nedarbojas. Lauku cilvēki par 200–300 gadiem atmesti pagātnē beztiesiskā stāvoklī. Tā sekas ir tas, ka lauki iztukšojas, izmirst.
Latvijas valdība un Saeimas deputāti aukstasinīgi ir lēmuši par to, ka, dibinot šos 42 novadus, atļauta Latvijas vēsturisko zemju robežu nelikumīga grozīšana. Sēlija ir saplosīta četros gabalos, tās zemes atdotas gan Latgalei, gan Vidzemei. Jēkabpils novada dome prettiesiski piesavinājusies Krustpili ar sešiem pagastiem, pievienojot Sēlijai un tikai naudas dēļ. Radīta jauna Abrene ar sešiem pagastiem. Viscaur notiek strīdi, ņirgāšanās, novadus dibina, tad atkal likvidē, un nepārtraukti cieš lauku iedzīvotāji.
Iespējas Jēkabpils novada domei
Iesniedziet iniciatīvas grupai sarakstu par Krustpilī deklarēto iedzīvotāju skaitu, ko nezinām 33 gadus.
Cik Krustpils iedzīvotāju, lielo un mazo uzņēmumu naudas kopā ir iekasēts par 33 gadiem un cik naudas Jēkabpils dome ir saņēmusi no Valsts kases? Cik no šīs naudas pa šiem gadiem izlietots Krustpilī, cik Jēkabpilī? Nodaliet no lielā Jēkabpils novada budžeta Krustpilij pienākošos daļu un atdodiet to Krustpilij un sešiem pagastiem.
Atdodiet visus pievāktos Krustpils un sešu pagastu nekustamos īpašumus. Ja tiem ir zemesgrāmatas, tad tās jāpārformē uz Krustpils vārda.
Rakstiet labprātīgi valdībai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ka atzīsiet pilnībā 1991. gada iepriekš minētās deklarācijas-likumus par spēkā esošiem.
Ne Jēkabpils novada dome, ne valdība nedrīkst likt visādu «kritēriju» šķēršļus, lai varētu pabeigt 1962. gada 17. aprīļa dekrēta seku demontāžu. Visas nelabprātīgās nesaskaņas dosim risināt tiesā. Jums atbilde iniciatīvas grupai jāsniedz līdz 1. aprīlim, kas būs pamats neatrisināmu jautājumu iztiesāšanai. Atbildes var sūtīt uz Kūku pagasta «Mauriņiem», LV-5222.
Vēstuli gatavojām kopīgi seši iniciatīvas grupas dalībnieki, koriģētu to uzrakstījagrupas vadītājs Pēteris Mauriņš
prusaks
Pārāk neizplūdīšu, bet sapratu, ka runa ir par Krustpili kā pilsētas atjaunošanu un Krustpils novada izveidošanu. Manuprāt, tas būtu tikai loģisks risinājums un ja tāds jautājums tiktu lemts referendumā, tad balsotu par, kaut pats dzīvoju Daugavas kreisajā krastā un ar Krustpili personīgi saistīts neesmu.
skumjais
Krustpilij neatkarīgai un svabadai būt! Nost ar Jēkabpils jūgu!
Sile
Bija nupat Krustpils novads! Un kas te bija labāks ar to saimniekošanu? Vai tas attīstījās ar šitiem slaistiem pārvaldniekiem un pad laiku nomenklatūras darbinieku Pabērzu pie ruļļiem? Bezatbildīgi sagrāba kredītus, būvējot dārgus objektus, bez kuriem varēja iztikt, ka tagad kredītprocenti ir uzauguši vairākas reizes un turpina augt ar katru gadu. Vai ceļi pagastos tika saremontēti, lai tauta varētu normāli braukt? Nē!!! Vairāk par pusi budžeta norija novada administrācija un darbinieki, ikdienas darbu veikšanai naudas pietrūka katastrofāli! Nekas te nebija labi! Laukos jaunatnes praktiski vairs nav palicis, jo nav darbavietu un ceļu infrastruktūras!! Būtu labs tas pats rajons, bet kas šodien to vada? Vai esiet dzirdējuši kaut vienu gudru teikumu no viņu mutēm? Visa nauda sadalīta pēc prioritātēm pèc viņu uzskatiem, nevis pèc vajadzībām! Riktīgs tuftagonu novads! Kā uzņēmēji vēl nav izgājuši ielās, redzot ka nodokļu maksātāju nauda aiziet kā suņam pakaļā!
labāk
Sile, labāk nosauc to nelieti, kas tevi atrāva un aiztrieca no siles, bet dusmas vēl tevī vārās.
Goga
Brīvību Krustpilij! Un Jurijam Detočkinam
Skatos
Atkal pie siles raujas sauja ļaužu! Ne jūs kādi darītāji, nekā! Kur jus visi gudrīši bijāt, kad bija Krustpils novads? Ko paberzu nekulstijāt!? Šis atsēdēja savu laiku, saņēma algu un vizinajas uz savām Kukam dien dienā ar dienesta auto un savai podrugai biblene bija sabidijis algu kā pārvaldniekiem. Nekādus atkal Krustpils nivadus! Lieciet ragainim un vina vietniekiem strādāt! un adekvāti sadalīt naudu! Paskatieties, cik viņi visi saņem algās! Cik viņi visi sēž pašapmierināti! Un runā glupības!, brauc pa ausīm!
piekrītu
Jēkabpils novadam nemaz tas Pārdaugavas piedēklis nav vajadzīgs.
Ellgle
Šitādi raksti ik pa laikam parādās, acīmredzot lai pārbaudītu augsni situācijas destabilizācijai valstī. Tīra naida kurināšana.
nu jau
Tādi raksti neko nevar sašūpot, par naida sēšanu nemaz nerunājot, kaut vai komentētāji to uztver tīri platoniski vai kā neizdevušos joku. Tā kā dzīvo bez lieka uztraukuma, un gatavojies pavasara darbiem dārziņā, vai arī uz lauka ja piederi pie lauksaimniekiem. :))
Fredis
Pašķirstīt vēstures lappuses ir noderīgi, jo tur var atrast daudz ko interesantu.