Mājražotāji no Salas un Viesītes puses BD lūdza noskaidrot, kāpēc Viesītē un Aknīstē nav organizēts pirmsjāņu tirdziņš?
Agrāk novadi organizējuši tādus pirms svētkiem. Tas esot atbalsts vietējiem amatniekiem un mājražotājiem. Pirmssvētku tirdziņi bijuši iecienīti. Vasara ir ciemošanās un ceļojumu laiks, braukuši un iepirkušies cilvēki no Rīgas, no citām vietām. Tas bijis izdevīgi tirgotājiem un veicinājis vietas atpazīstamību. Visi cerējuši, ka būs tirdziņš, gatavojuši produkciju, bet nekā. Tā kā līdz šim ar to rīkošanu nodarbojušies bijušo novadu darbinieki, esot zvanīts uz pašvaldību, un atbilde bijusi, ka tirdziņos vajag nodrošināt pašvaldības policijas klātbūtni, bet tai trūkst darbinieku, lai to darītu. Tirgotāji ir neizpratnē, vai tiešām nepieciešama policijas uzraudzība un vai šī atbilde nozīmē, ka turpmāk novada teritorijā šādu tirdziņu nebūs?
Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers stāsta, ka aprunājies ar Viesītes pārvaldes pārstāvjiem, un situācija esot tāda, ka tur bija Līgo svētku pasākums un tirdziņi parasti bijuši kā viena no pasākuma sastāvdaļām, lai kuplinātu programmu un piesaistītu apmeklētājus. Taču šobrīd pašvaldības prakse esot tāda, ka šādos gadījumos meklē cilvēku, kas uzņemtos tirdzniecības organizēšanu. Tāpat tas noticis, arī Jēkabpils pilsētas svētkus organizējot. Jēkabpilī esot cilvēks, kas to sekmīgi dara. Tāpat to mēģināts darīt arī Viesītē, jo pašiem nav kapacitātes organizēt tirdziņus. Esot meklējuši cilvēku, kas to darītu, bet tāds nav atrasts, un tāpēc tirdziņš arī izpalika. Attaisnojums, ka tirdziņa nebija, jo nevarēja nodrošināt pašvaldības policijas klātbūtni, gan neesot korekts. Ielu tirdzniecību un tirdziņu rīkošanas kārtību nosakot pašvaldības saistošie noteikumi. Tur minēts, kas ir jādara tirdzniecības pasākuma organizatoram, kas – dalībniekiem, un tur nav noteikts, ka pašvaldības policijas klātbūtne ir obligāta. Tāpat arī Aknīstē problēma bijusi, ka nav pieteicies neviens organizators. Parasti šajos tirdziņos neesot vairāk kā 10, maksimums, 20 tirgotāju.
Līdz šim Jēkabpilī un novados bijis tā, ka kultūras darbinieki vai domes pārstāvji paši saņēma pieteikumus un ierādīja tirgotājiem vietas, iekasēja nodevas un uzraudzīja kārtību. U. Skreivers esot runājis ar kultūras pārvaldi, bet viņiem nav kas to varētu darīt.
BD interesējās, kā tad organizators meklēts? Publisks uzsaukums neesot bijis. Parunājuši ar tiem pašiem regulārajiem tirgotājiem, bet neviens nav piekritis organizēt tirdziņu. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka Viesītē un Aknīstē tirdziņi vairs nenotiks, U. Skreivers konkrēti neatbild. Viņš neesot tik kategorisks, lai pateiktu, ka nebūs nekad. Pagastu pārvaldēm vai kultūras darbiniekiem nav aizliegts pašiem rīkot tirdziņus. Esot jāskatās, varbūt kādreiz arī viņi varot to darīt, bet šobrīd esot tā, ka organizators nav atrasts. U. Skreivers arī minēja, ka pašvaldībās ir ierīkotas tirdzniecības vietas – zaļie tirdziņi –, un tur var braukt un tirgoties visu laiku.
Protams, ka to var, bet ikdienā zaļajos tirdziņos nepulcējas tik daudz apmeklētāju, kā svētku pasākumos, kas tirgotājiem ir izdevīga noieta vieta. Taču izskatās, ka, sarūkot pagastu pārvalžu darbinieku skaitam un dzirdot, ka nākotnē, iespējams, var uzticēt vairāku tautas namu vadību vienam darbiniekam, ir maz izredžu, ka tirdziņus rīkos pa vecam. Ja neatradīsies kāds uzņēmīgs organizators, svētku tirgu tradīcija mazpilsētās un pagastos pazudīs, un vienīgā vieta, kur tie notiks, būs Jēkabpils pilsēta.
ja kas
Pasākumus organizē kultūras darbinieki un novados arī tirdziņus sekmīgi ir organizējuši.Piemēram,Zvejnieklīcī "Daugavas svētkos" tirdziņus vienmēr organizēja Sēlpils kultūras nama direktore Anita.Nav nekāda nepieciešamība meklēt vēl kādu tirdziņa organizatoru, jo svētkos "Sēlija rotā "to darīja Daina Alužāne biedrības " Sēlijas salas " vadītāja un atrada ieganstu,lai neatļautu tirdzniecībā piedalīties tirgoties gribētājam pat no Sēlpils un vēl citiem,bet Cekule izlikās par beigtu zivi))))))