Laikā, kad politiķi lauž šķēpus par nākamā gada budžetu, īpaša uzmanība tiek pievērsta Ekonomikas ministrijas vēstījumiem par mūsu šībrīža un tuvākās nākotnes attīstību. Tieši tādēļ novembra nogalē reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci bija aicinājis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. 

 

 Raksturojot šībrīža ekonomisko situāciju valstī, ministrs atzina, ka tā nebūt nav tāda, kādu to vēlētos ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tomēr esot panākts, ka ekonomika no stagnēšanas ir izkustējusies. – Sākot darbu ministrijā un vērtējot iekšzemes kopprodukta pieauguma datus pa tautsaimniecības nozarēm, redzējām, ka tikai sešas no aptuveni 40 nozarēm, ko aplūko Cen­trālā statistikas pārvalde, bija ar pozitīvu attīstību. Savukārt šobrīd jau vairāk nekā pusei ir vērojama attīstība un ap desmit no­zarēs tā jau ir virs 5% līmeņa, –  skaidro V. Valainis. –  Lai šos rezultātus tuvinātu vēlamajam, esam izstrādājuši Ekonomiskās attīstības plānu, ko izskatījām valdībā un Saeimā. Atbilstoši tam koriģējam valdības rīcības plānu un tuvāko desmit gadu laikā, liekot uzsvaru uz produktivitāti un investīciju piesaisti, esam iecerējuši dubultot Latvijas ekonomiku. Un, lai gan šo plānu apstiprinājām tikai pavasarī, jau līdz šim diezgan daudz esam izdarījuši tā īstenošanā. Pirmā no lietām ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācija, kas nupat noslēgusies. Turpinās darbs pie Cilvēk­kapitāla padomes, tās sastāvs tagad ir papildināts ar uzņēmēju pārstāvjiem (Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija, ār­valstu investori).

 

     Būs darbaspēka nodokļu izmaiņas

Ministrs atzina, ka kā valsts esam unikālā situācijā: –  No viens puses, mēs ļoti cenšamies atveseļot savu ekonomiku, samazināt birokrātiju. Piemēram, būvniecības procesu laika ziņā plānojam saīsināt par 70%. Šos centienus gan atzīst, gan novērtē ne tikai uz vietas, bet arī ārvalstu investori. Tajā pašā laikā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pašreiz piekoptā politika tiešā veidā negatīvi ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pašlaik cīnāmies ar milzīgām vējdzirnavām, kas griež mūs pretējā virzienā. Ar ko esam unikāli, ja esam vienotā eirozonā? Ar to, ka Latvijā visi – gan valsts, gan pašvaldības, gan uz-ņēmēji, gan privātpersonas –  kredītus pārsvarā ņēmuši ar mainīgajām likmēm, bet Eiropas lielajās ekonomikās (Vācija, Fran-cija) – galvenokārt ar fiksētajām likmēm. Līdz ar to viņiem šī ECB politika ierobežo attīstību, bet netraucē darbībai (jaunus kredītus ņemt ir dārgi, bet veco procentu likmes nemainās), turpretim Latvijā tas nozīmē vairāku simtu miljonu maksājumus no valsts un pašvaldību budžeta vienkārši parādu apkalpošanai, kredītprocentu maksājumos. Un te jau vairs nav runa par attīstības bremzēšanu, bet pat par izdzīvošanu. Turklāt tieši tas pats notiek arī privātajā sektorā. Līdz ar to ECB politika ne tikai slāpē, bet gan bremzē mūsu ekonomiku. Un mums ir ļoti daudz jādara, lai palīdzētu uzņēmējiem turēties tam pretī. Viens no šādiem soļiem ir darbaspēka no­dokļu izmaiņas, normatīvos aktus par to pieņemsim, apstiprinot nākamā gada budžetu. Rezultātā no nākamā gada 1. janvāra katrs strādājošais ik mēnesi «uz rokām» sa­ņems līdz pat 40 eiro vairāk – atkarībā no algas lieluma. Tas skars gandrīz 90 procentus strādājošo – visus, kam bruto mēnešalga ir līdz 4000 eiro. Tādējādi papildu 250 miljoni eiro nonāks pie iedzīvotājiem, bet caur viņu tēriņiem –  arī tautsaimniecībā. Tāda ilgu laiku bijusi arī OECD rekomendācija – mazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem.

 

Visu rakstu lasiet BD 10. decembra numurā