Lai nosusinātu Spuņģēnu veloceliņu, būvēs ūdens novadu zem šosejas
INESE ZONE

Par veloceliņa Jēkabpils–Spuņģēni posmu, kas grimst ūdenī pavasaros un rudens lietavās, BD jau rakstīja pērn. Pašvaldība toreiz  informēja, ka pie tā vainojama lauku meliorācijas sistēma, kas zemes īpašniekiem būtu jātīra. Runāšot ar īpašniekiem un meklēšot risinājumu. Šopavasar un pat tagad, karstajā vasarā, atkal tas pats – celiņa posms ūdenī, bet uz laukiem tā malā  izveidojušies divi  pamatīgi sekli dīķi. Velobraucējiem ir problēmas ar celiņa izmantošanu, bet  lauksaimniekiem dīķi traucē normāli saimniekot. Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka lietusūdens uzkrājas tāpēc, ka, būvējot celiņu, nepareizi ierīkota lietusūdens novadīšanas sistēma, jo ūdens uz lauka un celiņa sāka krāties pēc tā izbūves. 
     Par šo tēmu sižetu sagatavojis arī TV3 raidījums «Bez tabu», kas ir biežs viesis Jēkabpils novadā. Sižeta izklāstā TV3 portālā  minētas arī Krustpils pagasta lauksaimnieka Andra Felsa domas par situāciju. Ūdens sedz laukus, ko viņš nomā. A. Felsa viedoklis ir tāds pats kā citiem pagasta iedzīvotājiem – vainojamas veloceliņa izbūvē pieļautās kļūdas. Nav uzlikts filtrs, un zem veloceliņa seguma sabērtā smilts ir saskalota ūdens noteces sistēmā. Maģistrālais novads  tāpēc ir nosprostots. A. Fel-sa ieskatā, jātaisa urbums zem autoceļa un ūdens jānovada uz pretējo šosejas pusi, kur ir cita maģistrālā novade. Ja pašvaldība to izdarītu, A. Felss gatavs si­tuācijas uzlabošanā ko darīt arī no savas puses.
    BD sazinājās ar pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Aināru Skromānu. Viņš pauž pašvaldības viedokli, ka vainīga pamatā tomēr ir nevis veloceliņa noteksistēma, bet meliorācijas sistēma privātīpašumos, kas sen ierīkota, aizsērējusi un pienācīgi ne­darbojas. Tā kā tā ir plaša sistēma un grūti atrast aizsērējušo daļu, pašvaldība ķersies pie cita risinājuma. 
     – Tā gluži nav, ka vainojamas pašvaldības darbības celiņa izbūvē vai smiltis aizskaloja notekā, jo, būvējot celiņu, ir izbūvēta aka, lai ūdeni novadītu. Taču pērn ūdens stāvēja gan uz laukiem, gan celiņa. Apzinājām situāciju, un autoceļa labajā pusē tīrīja meliorācijas sistēmas posmu. Tobrīd tas līdzēja un rudens lietavās ūdens uz celiņa un lauka nestāvēja. Bet šogad sistēma atkal nedarbojas. Pašlaik, kamēr tur ir ūdens, ir sarežģīti apzināt situāciju, jāgaida, kamēr ūdens nožūs. Tomēr ir pētīts, un vaina ir lauku meliorācijas sistēmā.  Bet ir grūti atrast, kurā tieši posmā. Ar zemes īpašniekiem ir runāts, bet atsaucības nav bijis. Taču ir secināts, ko varētu darīt. Tā kā stāvošais ūdens bojā pašvaldības infrastruktūru – veloceliņu – un nav izdevies vienoties ar privātīpašniekiem, pašvaldībai nākas tagad ieguldīt naudu, lai glābtu savu īpašumu. Ir nolemts veikt caurduri zem valsts ce­ļa un pieslēgt ūdens novadi pie sistēmas aiz ceļa. Tur gan ir mazāka diametra meliorācijas sistēma, un ūdens novadīšana nebūs ātra, bet tam jāiet prom. Ar Felsa kungu mēs runājām. Šis ir variants, ko viņš arī iesaka, un viņš apgalvo, ka tad, ja tas nedos vēlamo rezultātu, viņš ķersies pie savu lauku meliorācijas sistēmas uzlabošanas. Pašval­dība tur neko nevar darīt, jo nevar veikt darbības privātā zemē. Ja lauksaimnieki sakārtotu savu meliorācijas sistēmu, ieguvums visiem būtu daudz lielāks, – secina Ainārs Skromāns. 
     Viņš stāsta, ka «Latvijas valsts ceļi» minētajām darbībām ir piekrituši. Pašlaik notiek saskaņošana ar citām iestādēm un uzņēmumiem, lai saņemtu tehniskos noteikumus, jo gar ceļu ir plašs komunikāciju tīkls sakariem un elektroapgādei. Darbus plānots uzsākt rudens pusē.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Līdzekļu šķērdētāji!
    Līdzekļu šķērdētāji!
    pirms 2 nedēļām

    Ar reizi, kad būvēja veliceluņu ņedopetriļi to izdarīt?? Nezināja, ka tur ūdens stāv pēc lietavām un pavasaros? Nu ja. Atkal jauns projekts, naudiņa grozās!

    Atbildēt
  2. tā ir jā,
    tā ir jā,
    pirms 2 nedēļām

    tur tas stāv ilgi un dikti.

  3. tikai
    tikai
    pirms 2 nedēļām

    Regatei laikam pārāk sekls, Žēl.

    Atbildēt

Pievienot komentāru