Lai saglabātu esošās vidusskolas, iesaka Sēlijas vidusskolas izveidi ar filiālēm
INESE ZONE

Jau informējām, ka 2. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sanāksmē tika spriests par attieksmi pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto skolu reformu. Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks stāsta, ka pretenzijas pret šādu reformu un līdzīgas problēmas kā Jēkabpils novadam ir visām pašvaldībām. 
      – 15. jūnijā  sasauksim visu skolu direktorus un skolu padomju pārstāvjus, noformulēsim kopīgu viedokli un rakstīsim par to oficiālu vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un IZM, nedēļas sākumā sarunā ar BD teica Alfons Žuks. –  Problēmu ir daudz, piemēram, ko darīt, ja 2. vidusskolai jātop par  pamatskolu? Pašvaldībai piecus gadus tās darbība jāorganizē atbilstoši ES finansētā projekta nosacījumiem, kas neparedz šādas izmaiņas. Ko iesākt: atstāt mācību iestādei vidusskolas statusu un  padarīt par pa­matskolu 3. vidusskolu –  vienīgo lielo mācību iestādi Krustpils teritorijā? Tagad Valsts kontrolei uzdots analizēt, cik pašvaldībās izmaksā viens skolēns. Mums līdz 19. jūnijam jādod viņiem dati. Tas izskatās pēc politiskā pasūtījuma, jo, to apkopojot, varēs teikt, cik mēs neefektīvi izmantojam paš­valdības līdzekļus, uzturot mazas skolas. Tas ir fakts, tur nav īpaši jārēķina, lai saprastu, ka ar mazāku bērnu skaitu izdevumi ir lielāki, –  saka Alfons Žuks. Viņš piebilst, ka viss tomēr nav tik vienkārši uztverams. Reforma skars ne tikai vidusskolas, bet arī pamatskolas. Pamatskolās problēma ir tā, ka klašu grupā no 1. līdz 6. klasei grupā ir jābūt 30 skolēniem, tas ir,  10 skolēniem klasē, bet no 7. līdz 9. klasei –  vismaz 60 skolēniem klašu grupā, un tie ir 20 skolēni klasē.  Ne­viena no novada lauku skolām, izņemot Viesītes vidusskolu, tam neatbilst. Tad jau uzreiz godīgi esot jāsaka, ka bērniem jau no 7. klases nāksies doties uz citu skolu –  uz Viesīti vai Jēkabpili. Vai visiem tur pietikšot vietas? Var nepietikt. IZM doma esot tāda, ka, piemēram,  slēdzot skolu Rubeņos vai Dignājā,  7. un 9. klašu skolēni pāriet uz Zasu, un tur tad varbūt sanāks tie 20 skolēni klasē. Bet kā tad ar bērnu vešanu uz skolu –  7. līdz 9. klasi uz vienu skolu, tālāk līdz 12. klasei uz citu?
     – Valdība ir pateikusi, ka par 1. līdz 6. klasi lemj pašvaldība, un viņi tur neiejauksies: uzturiet, cik vietējo skolu gribat, bet  maksājiet no savas kabatas. Savukārt 7. līdz 9. klašu grupa tagad ir «pakārta gaisā». IZM ir pateikusi, ka par šo grupu lems valsts. Valsts noteiks, kur viņi uzskata par nepieciešamu nodrošināt šo izglītību, –  saka  Jēkabpils no­vada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
     A. Žuks stāsta, ka, novada pašvaldības skatījumā, nevajadzēja šādu iejaukšanos, jo pašvaldības pašas labāk redz situāciju un jau iet tos soļus, lai reorganizētu skolas, kur ir mazs skolēnu skaits. Tur, kur  ceļi ir asfaltēti un attālums līdz citai, lielākai skolai ir kādi 10 kilometri vai nedaudz vairāk, neesot problēma bērnus aizvest.  Novads iz­mantošot visas iespējas paust savu viedokli, arī vēršanos pie ministrijas  un valdības caur LPS, bet vai tur kāds to  klausīšoties. Prob-lēmas jau visiem esot vienādas, tā arī blakus, Aiz­krauklē, IZM ieskatā, jāpaliek tikai Kokneses un Aiz­kraukles vidusskolai, bet Pļaviņu vidusskola, kam bija pat ģimnāzijas statuss,  vidusskolas statusu zaudē.
   – Skolu tīkls tiek dramatiski samazināts visā valstī. Kaut ko mums varbūt izdosies mazliet pārbīdīt, bet tas redzējums valdībai ir tāds. Kopējais vidusskolēnu skaits novadā ir 540, un principā to var paņemt viena liela skola, bet jautājums, kas ir ar 7. līdz 9. klasi? Tas ir vistrakākais, ko es nesaprotu, kā tad valsts īsti redz to sistēmu.  Kad pie mums bija ministrijas pārstāvji, es viņiem lūdzu, lai nepiefiksē, ka tā ir bijusi pilnvērtīga tikšanās, ka mēs visam esam piekrituši un viss ir līdz galam izrunāts. Nu kaut vai Zasa un Rubeņi: šobrīd, kad ceļš uz Zasu vēl nav sakārtots, ar šādu ceļu tie 20 kilometri pārvēršas par 40. Un tagad vēl uz gadu Kalda-bruņas tiltu aiztaisa ciet. Tad vēl autotransporta nodrošināšanas jautājumi. Tāpat jārēķinās, ka 1. līdz 6. klašu posmā bērnu skaits ir  mazs. Ja pamatskolā vai vidusskolā pedagogiem varēja nodrošināt pilnu slodzi, tad, uzturot šādu skolu,  to nevarēs nodrošināt, –  secina Raivis Ragainis. Te jāpiebilst, ka tieši ar skolu reformu IZM sola atrisināt skolotāju slodžu un atalgojuma problēmas. 
     Runājot par pašvaldības skatījumu uz reformu, A. Žuks un R. Ragainis piemin iespēju izveidot Sēlijas vidusskolu ar programmu īstenošanas vietām esošajās vidusskolās. Tādu ideju virza Jēkabpils novada pašvaldība, bet nav zināms, vai tā gūs Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. 
  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (8)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Tātad no 1. līdz 6. klasei būs pagasta skola- elementāro pamatzināšanu apgūšana, 7. līdz 9. klašu grupa starpizglītības skola - konkrētu profesiju apgūšana vai gatavo mācībām vidusskolā, finansē uzņēmēji un tad valsts vidusskola - gatavo audzēkņus studijām augstākajās mācību iestādēs. Vai es pareizi sapratu ?

    Atbildēt
  2. hihi
    hihi
    pirms 1 gada

    Kā domā nodrošināt lai piemēram no Atašienes tiek uz vidusskolu ?

    Atbildēt
  3. prusaks
    prusaks
    pirms 1 gada

    Būs jāatgriežas pie vecu vecās prakses un vidusskolas jānodrošina ar internātu.

  4. hihi
    hihi
    pirms 1 gada

    Internāts.Tūlīt sāksies -vajag dušas,tualetes,virtuvi lai kaut tēju vakarā var uzvārīt.Visādas komisijas no visām sanitārām un veselības inspekcijas utt.Iznāks ,ka vēl kādas ēkas papildus būs jāceļ.Beigās nekāds ieguvums.Jā vēl vajadzēs nakts auklītes utt.Bērnus vienus naktī nevarēs atstāt pēc likuma pantiem.Tā kā čiks vien sanāks.

    Atbildēt
  5. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Vislabāk ir neko nedarīt un tikai gausties cik viss ir slikti.:)) Internāti bija un nekādas problēmas neradīja.

  6. hihi
    hihi
    pirms 1 gada

    Neiet runa,ka internāti nevar būt,bet cik miljonus vajadzēs lai to dabūtu gatavu.Veselībai knapi atrada naudu,bet te pa visu valsti vajadzēs daudz.Skolās jau nav arī liekas telpas kur likt tās gultas,kuras aŗī maksā ne maz.

    Atbildēt
  7. Skolotāja
    Skolotāja
    pirms 1 gada

    Ja ir Sēlijas vidusskola. Tad tā arī ir viena skola un viss. Nevis parodija ar filiālēm. Pietiek jau ar Sūnu skolas eksperimentiem.

    Atbildēt
  8. vecāks
    vecāks
    pirms 1 gada

    Jau sen vajadzēja kā variešās ka 1-6 klasei un bērnudārzs viss bija labi organizēts, bet tagad viss ir pajucis. Bērniem nav dejošanas pulciņu, agrāk bērni dejoja, spēlēja teātri,dziedāja. Kur tas viss palicis? Tā ir tīrā Stiebriņas neizdarība.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru