Pēc publikācijas BD «Jēkabpils novada kolektīvi Dziesmu un Deju svētkos  gājienā dosies kā Sēlijas pārstāvji», kur tika informēts, ka visi novada kolektīvi, arī no bijušā Krustpils novada, kas vēsturiski atrodas Latgales zonā, nolēmuši doties gājienā zem Sēlijas karoga, sociālajos tīklos parādījās viedoklis, ka tas nav saskaņots ar kolektīviem, kas jūtoties piederīgi Latgalei. Diskusiju aizsāka atašānieši, kas pauž, ka nedz pagasta jauniešu deju kolektīvs «Zvirbuļi», nedz folkloras kopa «Vīraksne» tā nav lēmuši, un neviens pat neesot prasījis viņiem viedokli. Atašienei sava piederība esot skaidra un jautājumu nav. 

 

     Tiek pausts sašutums: «Visu garo ceļu uz Dziesmu un Deju svētkiem mēs esam gājuši lepni zem Latgales karoga, bet šobrīd kāds mēģina mūs novietot svešzemē, kamēr mēs vēlamies saglabāt mūsu vēsturiskās zemes vārdu un iet zem tā!

    Atašienes kolektīviem vienmēr sava piederība bijusi un ir skaidra. Mēs negribam iet zem Sēlijas karoga, jo bijām, esam un būsim Latgale. Dziesmu un Deju svētki ir, kā jau pats nosaukums sevī ietver – svētki! Mēs vēlamies gājienā svinēt to, ka mēs esam lepni par mūsu latgaļu tradīcijām, dziesmām, dejām un zemi!»

    Izskan ieteikums Jēkab­pils novada Kultūras pārvaldei ievērot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izsludināto Latviešu vēsturisko zemju likumu, lai Daugavas labā krasta kolektīvi iet kopā ar Latgales novadu. Orga-nizatori varot noteikt gājiena secību, ka Sēlijas pēdējie kolektīvi tiek savienoti ar Latgales novada Krustpils kolektīviem. 

    Publicēts arī komentārs, kas liecina, ka saruna par to, kur iet gājienā, ir bijusi. Ir komentārs no kultūras darbinieku puses, ka ar kolēģiem bijusi saruna un palikuši pie tā, ka visi Jēkabpils novada kolektīvi ies kopā, jo reformas rezultāts ir šāds: «Nevienu nespieda pret paša gribu iet tur, kur nevēlas. Ja jūsu izvēle ir diviem Jēkabpils novada kolektīviem gājienā pārstāvēt Latgali, nav problēmu. Tikai tad koleģiāli būtu atklāti un tieši pateikt, ka jūsu izvēle ir šāda, nevis to risināt ar «Facebook» starpniecību.»

    Tātad ir viedoklis, ko atbalsta diskutētāji, ka bijušais Krustpils novads ir Latgales kultūrvēsturiskā zeme un kolektīviem būtu jāiet gājienā kopā ar Latgali. 

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks  izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks BD sacīja, ka viņam nav informācijas par atsevišķu kolektīvu vēl­mi pārstāvēt Latgali.

    – Neesam saņēmuši no viņiem ne rakstisku, ne citu viedokli, kur kāds būtu vērsies pie pašvaldības vai kultūras pārvaldes ar šādu vēlmi. Viņiem ir visas iespējas to darīt, un nevienam nav vēlmes kādu piespiest iet gājienā tur, kur viņš nevēlas. Ir jau piemērs, kā to risina tepat blakus Aiz­kraukles novadā, kur labā krasta pagastu kolektīvi gājienā pārstāvēs Vidzemi, bet kreisā – Sēliju. Nav problēma pieteikt kolektīvus gājienam kā Latgales pārstāvjus. Acīmredzot komunikācija līdz šim nav izdevusies, un, ja ir tādi viedokļi sociālajos tīklos, tad jāorganizē saruna ar kolektīviem,  lai tie, kuri to vēlas, izsaka savu vēlmi un iet gājienā pie Latgales, – sacīja Alfons Žuks.   

    Vaicājām arī Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes direktora vietniecei Laurai Aišpurei, vai tad nav bijusi saruna par to, kurš kur gājienā ies un  vai būtu problēma noorganizēt, ka Latgalei piederīgie iet gājienā zem Latgales karoga? 

    L. Aišpure skaidro, ka saruna ar kultūras darbiniekiem gan bijusi, bet to varētu saukt par komunikācijas kļūdu, jo rezultātā līdz viņai nonācis vēstījums, ka visi kolektīvi gatavi iet gājienā kā Sēlijas pārstāvji. L. Aiš­pure skaidro, ka nav problēmu noorganizēt, lai kolektīvi, kas to vēlas, pārstāv Latgali. Tas arī tikšot precizēts, un atbilstoši rīkošoties.    

    To, kā radies šis pārpratums, BD lūdza komentēt Atašienes tautas  nama «An­nas sāta» vadītājai Vēsmai Turkopolei. Vaicā­jām, vai kolektīvi un iestāde ir pauduši savu viedokli kultūras pārvaldei vai domes vadībai? 

   – Tas patiešām ir pārpratums, komunikācijas kļūda. Par gatavošanos Dziesmu un Deju svētkiem katrā bijušajā novadā atbild koordinators, kas informāciju novirza kultūras pārvaldei. Mums bija saruna koordinatora līmenī  par to, kur kolektīvi ies gājienā. Acīmredzot jautājums nebija tik  skaidri formulēts, un mēs to ne tā sapratām. Bet es nevienu brīdi neesmu teikusi, ka mēs piekrītam neiet pie Latgales, vienīgi tikai tad, ja nav citas iespējas. Un mēs nezinājām, ka ir šī iespēja – viena novada kolektīviem iet gājienā, pārstāvot divus dažādus kultūrvēsturiskos novadus. Svētku dalībniekiem pašiem jāreģistrē sava dalība, bet kolektīvu reģistrē kolektīvu vadītāji, un tur ir jānorāda arī kolektīva piederība kultūrvēsturiskajam novadam. Mēs veicām jauniešu aptauju, un teju visi kolektīvu dalībnieki apliecināja savu piederību Latgalei, un tā tas arī tika norādīts. Varbūt pierobežas zonā tā nav tik izteikta, un cilvēkiem ir vien­alga, zem kura karoga iet, bet mums piederība ir skaidra. Saprotiet, piektdien mēs «Brīvajā Daugavā» uzzinājām, ka visi iešot vienā gājienā, bet piektdien jau beidzās kolektīvu reģistrācija, ko veic vadītāji. Emocijas, protams, bija, un tā jau tas tagad ir, ka cilvēki savu viedokli pauž medijos un soci­­ālajos tīklos. Tiešām paldies Laurai Aišpurei par sapratni. Viņa ir sazinājusies ar mums, un tagad zinām, ka varam gājienā iet pie Latgales, – stāsta Vēsma Turkopole. Viņa piebilst, ka daudz lielāka skaidrība jau uzreiz būtu bijusi, ja svētku organizatori Rīgā būtu skaidri pateikuši, kā tad ir: gājienā iet tikai atbilstoši jaunizveidotajiem novadiem vai arī nē, un ir iespēja viena novada kolektīviem pārstāvēt divas kultūrvēsturiskās zemes. 

    Par to, ka saziņa ar Atašienes kolektīviem bijusi, tiklīdz sociālajos tīklos pausts viņu viedoklis, liecina arī  pēdējais komentārs «Facebook», kur diskusijas aizsācēja, «Zvirbuļu» vadītāja Madara Paegle saka paldies Laurai Aišpurei par sapratni un situācijas risināšanu.